Par dažādiem robotiem

Ilgu laiku nevarēju saprast, kāpēc nepieciešams pirkt dārgu un šķietami nevajadzīgu lietu – putekļusūcēju robotu. Tagad, kad pašam ir jau otrais, nolēmu padalīties ar pieredzi.

Pirmkārt, kāpēc. Jā, roboti brauc uz baterijām un sūc ne īpaši spēcīgi, taču lielākie ieguvumi ir divi: viņi to dara katru dienu, līdz ar to grīda nemaz nekļūst netīra (viņi to konstanti uztur perfekti tīru); kā arī, lai robots neapēstu lego, vadus un citus sīkumus, tu vienkārši esi spiests uzturēt māju kārtībā, kas papildus rada tīrības efektu. Šajos jautājumos, es domāju jebkurš no robotu tipa putekļusūcējiem derēs, ignorējot visus pārējos sīkumus un niekus, kas viņus padara vienu no otra atšķirīgus.

Sākotnēji iegādājos iRobot Roomba 886 modeli, kurš tajā laikā bija tuvu dārgākajam galam. Tam ir gumijas rullīši, kuri palīdzot pret kaķu spalvām. Biju apmierināts, taču tagad, kad iegādājos Xiaomi Roborock (otrās paaudzes) iekārtu, redzu tik daudz lietu, kur Xiaomi ir labāks (neskaitot to, ka arī divreiz lētāks), ka nevaru nepadalīties.

Kas vispār ir Xiaomi? Daudzi to nav dzirdējuši, jo Latvijā tikai nesen sācis kļut populārs, šis ir Ķīnas mega uzņēmums, kurš pēc vizuālā stila daudz iespaidojies no Apple un šobrīd ir kļuvis par pasaulē ceturto lielāko telefonu ražotāju. Uzņēmums ražo ļoti daudz un dažādas preces, par kurām visām esmu ļoti apmierināts. Vēl man ir projektors, elektriskā zobu birste, pulkstenis un vēl šādas tādas lietas (par tām citu reizi).

Mati!

Nezinu kas ir ar tām garmatainajām meitenēm, taču Roomba konstanti bija pilns ar matiem. Rullīšu gali katru dienu bija jātīra, kā arī, ja aizmirstas rullīšiem noņemt matus, pēc pāris dienām gumijas rullītis ir vienkārši “sagraizīts”, jo satītie mati sabojā gumiju un beigās tā vienkārši saplīst.

Xiaomi nav gumijas rullīšu, tam ir tikai viens tradicionāls rullītis, taču kāds! Uz viņa vienkārši nekad nav matu. Nekur. Es sākumā nesapratu, kā tas ir iespējams, taču tagad esmu nonācis pie secinājuma, ka rullītim virsū ir tādas kā metāla drātis, kas acīm redzot kaut kā matus sagraiza, lai tos vienkārši var iesūkt iekšā. Xiaomi ierīce man jau ir vairākas nedēļas, bet tīrījis tai esmu tikai pašu putekļu tverni. Es to rullīti pašu pa šīm pāris nedēļām tā arī neesmu tīrijis un, kā attēlā redzams, viņš arī šodien ir vienkārši pilnībā tīrs.

Navigācija

iRobot vienmēr ir bijis lepns ar savu “nejaušības” sistēmu, kur robots braukā uz aklo, tādejādi it kā nodrošinot visas teritorijas uzkopšanu pat pa vairākām reizēm. Viņš braukā vienkārši uz dullo, zigu zagu. Praksē diemžēl tas ir tā, ka viņš lielu “randoma” daļu pavada dzīvokļa vienā pusē, tad viņam beidzas baterija un viņš brauc mājās, tā arī netiekot līdz, piemēram, virtuvei. Nākamā problēma ir ar šķēršļiem. Manam dārgajam modelim ir vairāk sensoru nekā lētajā galā, taču tāpat, viņš ielien starp šaurāka krēsla kājām un tad var skatīties, kā viņš tur desmit minūtes dauzās, nespēdams atrast izeju.

Xiaomi turpretim ir aprīkots ar tādu kā “aci”. Viņš ne tikai “redz” visu, kas notiek viņam apkārt (tas laikam ir ātri rotējošs radars, vai kas tamlīdzīgs), viņš turklāt visu redzēto arī zīmē. Dzīvokļa karti ar izbraukto maršrutu var redzēt telefona aplikācijā. Turpat var iezīmēt zonas, kurp derētu pavadīt vairāk laika, nosūtīt viņu konkrētās “misijās”, vadīt kā radiovadāmo mašīnīti un vēl visu ko. Un krēslos viņš vienkārši neiesprūst. Iebrauc tā paša krēsla kājās, apstājas, apgriežas par 360 grādiem un vienkārši izbrauc atpakaļ pa to šķirbu, kur ir piemērti plats. Viņš arī braukā daudz elegantākiem pagriezieniem un ar tādu kā grāciju apbrauc neregulāras formas objektus, nevis kā iRobot – uz “tausti” un dauzīšanos.

Xiaomi arī daudz labāk tiek galā ar sliekšņiem, bez problēmām iebraucot un izbraucot no mūsu vannas istabas, kurai ir aptuveni 2cm augsts slieksnis. iRobot reizēm uzkārās uz šaurākiem šķēršļiem, kā piemēram veļas žāvētāja kājām. Xiaomi uzkārās tikai vienu reizi – pieķērām, ka abi divi bija reizē iebraukuši tualetē, tur sakāvušies un nomiruši no izsīkušas baterijas. Kad iRobot aizsūtījām uz labākiem medību laukiem (nodevām lietošanā maniem vecākiem), Xiaomi ne reizi vairs iesprūdis nav.

Tvertne un jauda

It kā jau nieks, taču iRobot putekļu tvertne izvelkas kā atvilktne, uz sāniem, paraleli nobirdinot daļu no putekļiem atpakaļ uz grīdas. Xiaomi tvertne ir pieejama no augšas, tā, ka to var izņemt neko nenoberot zemē. Un vēl kas ir ļoti interesanti, iRobot sūkšanas jauda ir daudz zemāka, bet Xiaomi sūc tik spēcīgi, ka putekļus burtiski sakompresē tādā stingā putekļu matracī, kas nozīmē, ka viņa daudz blīvākais putekļu klucis ir jāizņem ļoti reti. iRobot ir jāber ārā katru dienu, Xiaomi varbūt reizi 3-4 dienās, lai arī kastīte ir līdzīga izmēra un putekļu daudzums beigās ir atbilstoši vienāds. Vienkārši Xiaomi tos gluži vai sakompresē daudz blīvāk. Starp citu sūkšanas jaudai ir četras pakāpes, kuras var norādīt aplikācijā. Ja esi mājās, var uzlikt kluso režīmu un viņu gandrīz nedzird braukājam.

Citas lietas

Pati fiziskā iekārtas kvalitāte ir manāmi atšķirīga. Jau izņemot no iepakojuma ir acīm redzams, ka Xiaomi ir pakāpi augstākas klases produkts. Iepakojums ir skaists, produkts pats ir elegants un materiāls pārliecina daudz vairāk. Es zinu, ka vēl dārgākiem iRobot arī ir aplikācijas un pieslēgums internetam, taču Xiaomi šīs lietas ir daudz lētākā produktā. Aplikācija ziņo par tīrīšanas progresu, arī ja neesi mājās. Sūta, ja iekārta ir uzsākusi tīrīšanu, pabeigusi vai iesprūdusi. Atgādina, ka jāizber tvertne vai jānotīra kāds no sensoriem. Un protams, zīmē tīrīšanas progresu tava dzīvokļa plānā, reālajā laikā. Vienīgi žēl, ka plānu viņš katru reizi zīmē no jauna, ko gan var saprast, jo orientējas pēc aktuālās informācijas (galdi un krēsli taču tiek pārvietoti), tāpēc lielas jēgas saglabāt plānu nav. Tiesa, plānu viņš atmiņā tur līdz pat nākamajai tīrīšanas reizei, kas nozīmē, ka plānā ievilkt “zonu” uzdevumus ir iespējams, plāns aplikācijā nepazūd, līdz nav atkal sācis braukāt nākamajā dienā.

Cenas

Xiaomi pirku interneta veikalā Gearbest, taču ļaudis ziņo, ka lētāk šobrīd ir veikalos TomTop.com un Aliexpress.com

Cenai vajadzētu būt kaut kur aptuveni 380EUR, galvenais jāskatās, ka pērkat otrās paaudzes S50 Roborock modeli un tā piegāde ir no Eiropas Savienības, nevis no Ķīnas (citādi būs jāmaksā muita un PVN).

LED apgaismojums mājās

Sākumā mums vienkārši bija kvēlspuldzes, tad nāca halogēni, tad ekonomiskās un tagad LED. Daudziem no LED ir bail, un es atzīstu – ne visu gaismu var aizvietot ar LED (lai arī es esmu pacenties to gandrīz visur ieviest), jo reizēm krāsas tonis ir dīvains, bet ja paveicas un nebaidas eksperimentēt, LED ir visai interesants risinājums. Ja visu pērk nevis pie mums, bet gan pasūta Ķīnā, tas pat ir visai ekonomisks pasākums.
Bet ja LED lampiņas/spuldzītes lietderība kā galvenajai gaismai ir duskutabls jautājums (priekšnamā derēs, bet man vannasistabā ir kļuvis tumšāks), tad istabas atsevišķās daļās tās darbojas lieliski. Piemēram man virtuves darba virsmas vakaros izgaismo LED gaismu līnijas. Iepriekš tur bija visai daudz halogena spuldžu, katra patērēja 50W. Šobrīd visu virtuvi izgaismo 9W (viss kopā) gaismas līnija divās pusēs, un gaismas ir daudz daudz vairāk (jo halogēns tomēr zemu novietots, izgaismo tikai vienu zonu).

Kā to izgatavot? Jāiegādājas pati gaisma, konkrēti šāda vai silikonā iestrādāta ūdensdrošas šādas. Vienmēr jāskatās “warm” krāsas gaisma, citādi var trāpīt uz zilgani aukstu slimnīcas gaismu. Tā maksā ap 5Ls par pieciem metriem, taču tas parasti ir par daudz. Foršākais, ka šo līniju var griezt daļās, un viņa turpina darboties kā atsevišķas gaismas. Otrā lieta ko vajag, ir 12V transformators – t.i. ierīce par 1-2Ls, kas ņem 220V elektrību, un dod lampiņām ārā 12V. Galvenais, lai izeja ir pietiekama lampiņu daudzumam. Piemēram, šīm lampiņām vajag 0.4A katram metram. T.i. ja tev ir nogriezti trīs metri, meklē 12V 1.2A transformatoru. Derēs kaut vai vecs telefona lādētājs, ja tam ir līdzīgi parametri. Nogriez tik galu un piesien pie LED lampiņu vadiņiem (ja galīgi nekas cits nesanāk). Nu un protams ja negribi gaismu ieslēgt spraužot adapteri, derētu ieviest slēdzīti. Slēdzīšus pievienot ir gaužām vienkārši, vadiņam pa vidu pievieno un viss.

Kopējās izmaksas ap 7Ls visai virtuvei. Ja tas aizvieto 7 gab halogēnus pa 50W, tad domāju atpelnīsies ātri. Vismaz mūsu virtuvē gaisma visai bieži ir ieslēgta.

Izskatās tas viss šādi:

Viena darba virsma. Citas gaismas istabā nav ieslēgtas.

Otra darba virsma

Kādreiz šeit bija halogēni

Otras gaismiņas. No lejas izskatās pēc ziemassvētku dekora.

Un šādi izskatās skapītī noslēptais adapteris ar slēdzi (slēdzi darbina aukliņa, kas karājas lejā no skapīša)

Okupācija

Stāsts nav par kādas valsts okupāciju, bet gan dzīvokļu nama okupāciju. Dzīvojam mēs jaunā dzīvokļu namā, kuru uzreiz pēc uzbūvēšanas sāka apsaimniekot projekta attīstītāja meitas uzņēmums, nav svarīgi kā viņu sauc. Jau neilgi pēc tā, sākās dažu konkrētu dzīvokļa īpašnieku pretenzijas pret šo apsaimniekotāju, un visādi mēģinājumi pierunāt citus iedzīvotājus savākt parakstus tā nomaiņai. Nekādu reālu pamatu es tam nesaskatīju – mums ir bezmaksas santehniķis, gaiteņus katru dienu mazgā, teritorija ir tīra un sakopta, ir dārznieks, remontu fonds tiek izmantots pienacīgi (viss tiek salabots).

Mums pat nelika vairs maksāt par apsardzi pēc tam, kad nozaga velosipēdus. Šis gan no manas puses bija vienīgais akmens apsaimniekotāja dārziņā. Bet patiesībā, toreiz klīda baumas, ka šo triku ar abu māju pagrabu zādzībām ir organizējuši jau minētie aģitātori, ar domu – “šis apsaimniekotājs nespēj jums pat nodrošināt pienācīgu apsardzi!” Toreiz bija vesela sērija ar dīvainiem notikumiem, kam itkā vajadzēja nomelnot to firmu, lai gan jāsaka, ne īsti veiksmīgi. Īsi sakot – īsta konspirācija. Protams, kā jau jauno dzīvokļu namos, iedzīvotāju 51% savākt nav viegli, daudzi dzīvokļi ir neapdzīvoti, un to īpašnieki ir kur ārzemēs, vai tamlīdzīgi. Tāpēc toreiz nekas īsti nesekoja.

Ik pa brīdim pasta kastē parādijās informatīvas lapas, par to cik esošā situācija ir bēdīga (nesaprotu gan kāpēc) un cik jauns apsaimniekotājs būs labs. Uzreiz pēc tām sekoja vecā apsaimnjiekotāja taisnošanās vēstules, un pat vairākas apsaimniekošanas cenas atlaides. Tā viņi caur mūsu pastkastītēm “sarakstījās” un viens otru kritizēja nelikumībās.

Bet pagāja laiks, un pirms dažām dienām, man par lielu pārsteigumu, ir uzradies jauns apsaimniekotājs. Izlika plakātus, ka viņi tagad šeit saimnieko, un viss. Es nekur parakstīties nebiju, nezinu kā tas iespējams. Vecais apsaimniekotājs momentā izplatīja skrejlapas, ka jaunais to ir izdarījis nelegāli, un ka sakos tiesas process, jo neesot sekots vajadzīgajai procedūrai (kopsapulce, paraksti, 51% utt). Nespēju iztēloties, kā viņi vecos padzina no biroja tur lejā – ar varu vai? Katrā ziņā jaunie jau saimnieko pa pilnu klapi, cenšoties iegūt iedzīvotāju simpātijas – tīra un mazgā pagalmu, staigā pa dzīvokļiem vācot skaitītāju numurus, visu ko tamlīdzīgu.

Interesanti, ko tik daži nedara, lai iebīdītu savējos pie varas.

Nekas nav svaigāks par šo

Veikalos nopērkamais pesto bieži vien satur saulespuķu nevis olīveļļu, un kartupeļu cieti nevis riekstus. Tāpēc pesto jātaisa pašiem. Jau otro gadu mums ir savs baziliku dārziņš uz balkona. Šogad tam pievienojušās arī piparmētras. Baziliku pavisam svaigu var noplūkt arī citām vajadzībām, ne tikai pesto.
Četru veidu baziliki:

Piparmētras:

Un protams arī milzumdaudz puķu, lai uz balkona vakarā var izvilkt krēslus, un lampiņas gaismā lasīt grāmatas, klausoties putnos un smaržojot puķes:

Visus stādiņus par santīmiem pirkām centrāltirgū. Stādijām maija beigās/jūnija sākumā. Tagad jau baigi lielie izauguši. galvenais sargāt no tiešas saules, stipra vēja, un labi laistīt.

Teksta uzdevums par ūdeni

Ievads
Pie mājas ieejas uzlikts paziņojums no apsaimniekotāja, ka karstā ūdens nemaksātāju dēļ Rīgas Siltumam ir parāds 6500Ls, kuru apsaimniekotājs nevar nomaksāt, tapēc RS ir draudējis mūsu mājai atslēgt karsto ūdeni pavisam.

Fakti

Jaunā projekta māja. Majā ir 70 dzīvokļu, no tiem aptuveni 3/4 ir apdzīvoti, tātad 1/4 nelieto karsto ūdeni vispār. Māja ir apdzīvota trīs gadus, bet jāņem vērā ka šībrīža apdzīvotības līmeni tā sasniedza labi ja šogad un piemo gadu apdzīvotība bija zem 1/4. Karstais ūdens vidēji izmaksā 10Ls mēnesī.

Jautājums

Kā var izveidot šādu parādu 6500Ls? Iznāk ka vairāk kā trešdaļa no šiem cilvēkiem, kas lielākoties brauc ar jauniem mersedesiem un leksusiem, nevar samaksāt silto ūdeni?

Apsaimniekotājs viņiem draud ar tiesu darbiem, un labi ka tā.

IKEA madness

Nu redz, es arī beidzot biju pavisam īstā taustāmā IKEA veikalā. Pat divos – Vācijā un Polijā. Līdz šim mans priekštats bija veidojies no Fight Club, IKEA katalogiem un pāris mēbelēm ko pasūtijām ar kādas Latvijas firmas starpniecību (Irideja).

“Like everyone else, I had become a slave to the IKEA nesting instinct. If I saw something like a clever coffee table in the shape of a yin and yang, I had to have it. I would flip through catalogs and wonder, “What kind of dining set defines me as a person?” We used to read pornography. Now it was the Horchow Collection” — Edward Norton’s unnamed charactef from Fight Club

Kopumā es varu teikt ka IKEA ir fantastiska vieta. Man kā dizaina fanam tur bija teju vai paradīze, jo visi IKEA produkti tik tiešām ir tik pat stilīgi kā katalogos, un tādas cenas kā tur laikam nav iespējamas nekur citur pasaulē. Guļamkrēsls 6Ls, kafijas galdiņš 4Ls, un tas viss vienkārši saliekams, praktisks, ērts, un Zviedriski askētiski noformēts. Un pusdienas par Latu! Kopā par pirkumiem gan iztērējām teju 350Ls, kas gan, paskatoties uz preču daudzumu ko atvedām, ir smieklīga summa, jo Latvijā pat vienu dīvānu šādā cenā ir grūti nopirkt.

Protams es varu saprast ka ne visi ir Zviedru askētisma fani, bet par gaumi jau nestrīdas.

ikea pello chair

Starp citu, par atšķirībām. Vācijas IKEA ir daudz tīrākas tualetes, un uz katra stūra ir kaudzīte ar IKEA katalogiem, turpretī Polijā tualetes ir piegānītas, un vienīgie atrodamie katalogi ir pieķēdēti pie galdiem. Nav jau brīnums – Polija. Taču veikala izkārtojums un preces ir aptuveni identiskas, vienīgi Polijā preces ir par saviem 20% lētākas. Runā ka arī Somija ir labs variants, bet nedomāju ka tur cenas atšķiras no Vācijas.

Vēl viens interesants fakts – vairākas preces ražo tepat Latvijā. Starp citu iepriekš pirktais guļamistabas kompletks no mūsu pašu Priedeskoka mēbelēm izrādās arī ir ražots priekš IKEA. Tas pat bija rakstīts uz iepakojuma. Taču! pie mums tās mēbeles maksāja vairāk. Kad gribējām vēl vienu lietu no komplekta, priedeskoka mēbelēs mums pateica ka to vairs neražo, bet IKEA tas joprojām ir atrodams (LEKSVIK sērija) taču acīmredzot to tagad ražo kāds cits, jo cenas joprojām ir zemākas un klāsts lielāks. Laikam jau pie mums šiem bija par dārgu 🙂

Un beigās – esmu dzirdējis IKEA salīdzināšanu ar Jysk. Tad jau var salīdzinār Hamburgeru ar Velosipēdu, jo viņiem nav nekā kopīga. Pirms izteikt šādu apgalvojumu, aizbrauciet uz IKEA.

Par trakiem amerikāņiem, maizi un krīzi

Vakar pie mums pēc ilgāka pārtraukuma viesojās kārtējais dīvāna tīkotājs, t.i. couchsurferis. Šoreiz tas ir pilnīgi atšķirīga tipa cilvēks, īsos vārdos raksturojot pilnīgi traks izgudrotājs, pusmūža amerikānis. Viņam ir ļoti interesantas biznesa idejas Latvijā, viņš te ir atbraucis noslēgt līgumu ar tādu megakompāniju kā Nordic Partners (Laima), lai viņiem pārdotu n-desmit tūkstošus transportēšanas palešu, kas ir izgatavotas no pāstrādātām plasmasas pudelēm, kas veido paletes daudz izturīgākas un lētākas nekā koka paletes. Papildus tam, viņš viņiem taisa kautkādu enerģijas ieguves sistēmu, kas ražos degvielu no vecām riepām. Galvenais aiz šī visa – mūsu atkritumi pārtaps jēdzīgās lietās. Līgums par paletēm ir noslēgts, tapēc izskatās ka viņam izdosies. 
Pēc izskata gan viņš tāds noplucis, nezinu kā mūsējie viņam vispār kautko uzticēja, bet nu … Vārās viņš bez apstājas, izstāstija visu par viņa palešu sastāvu, tehnoloģijām un atkritumu menedžmenta problēmām eiropā, un visbeidzot izrunājāmies par ekonomiku un par to kas notiktu ja devalvētu latu, un ka tas iespējams ir daudz labāk nekā to nedarīt. 

Pirms viņš ieradās, uzcepu maizi, kas manuprāt sanāca visgaršīgākā no visiem iepriekšējajiem modeļiem, un iespējams ir garšīgākā maize kādu jebkad biju ēdis! Baigais prieks, jāpieraksta recepte lai neaizmirstas.

300g parastie milti, 100g pelēkie rudzu milti, puspaciņa sausā rauga, divas tējkarotes sausā piena pulvera, četras tējkarotes cukura, divas tējkarotes sāls, pusglāze sezama un lina sēklu, kādi 300gr silta ūdens, un divas karotes eļļas. To visu sajauc kopā, mīca ar koka karoti kamēr veidojas mīcāms pikucis. Ja neveidojas – uzsijā vēl nedaudz miltus. Beigās samīca ar rokām bumbulī un noliek uz radiatora zem dvielīša pusstundu rūgt. Izņem no bļodas, uzformē kukuli, un tad 250C sakarsētā krāsnī uz cepamā akmens 8 minūtes, tad temperatūru zemāk uz 185C un tad vēl 25 minūtes.

Krīze “kicks in”

Šodien izlasīju vienu dziļi ‘aizkustinošu’ ziņu portālā DB.lv, atļaušos citēt šo absurdu:

” .. vairāki tūkstoši kredītņēmēju, kuri aizdevumi noformējuši Aizkraukles bankā, saņēmuši vēstuli no bankas, kurā pieprasīti vairāki dokumenti – izziņas par ģimenes finanšu stāvokli, pārskats par kredīta izlietojumu utt..
Continue reading

Cietsirdība pret dzīvniekiem

Šodien izdomājām ka turpināsim zamazināt patērētās gaļas un piena daudzumu līdz absolūtam minimumam. Vienīgi siers man garšo, bet nu labi, nav jau jāieslīgst galējībās, turklāt – varbūt ‘siera produkts’ nemaz nav tik slikts variants. Kā jau sen zināju – piens patiesībā cilvēkam nav nepieciešams un paskatoties uz šo te ārprātu man godīgi sakot ir nemaz arī negribās vairs.

Stāsts par zādzībām

Patiesībā tas stāsts ir visai garš. Bet es visu nerakstīšu, tikai galveno.
**Vieta**: Darbība risinās mājas nulles stāvā, t.s. pagraba garāžā, kuras centrā izvietota zona ar mantu glabātuvēm. Attēlā ar zaļu krāsu norādītas visas durvis, ar bultu norādīts glabātuvju korpuss, ar sarkano – mūsu glabātuve. 1 un 2 ir durvis kurās nozudīs riteņi (lasi tālāk).

![Plāns](http://www.sapnis.com/files/plan.png “Garāžas plāns”)

Continue reading