Pirms neilga laika manai sievai uzrakstīja kāda nezināma meitene, kura izrādījās ir sievas attāla radiniece, kas bija izpētījusi visu ģimenes ģenealoģiju un sastādījusi tādu kā dzimtas vēsturi ar dažādiem notikumiem, atzariem un tamlīdzīgi. Aizdomājos, ka savu zināmo ģimeni esmu ievadījis Geni.com ģimenes kokā, taču īpaši tālāk par dzīvu cilvēku atmiņām racies nebiju.

Tas mani iedvesmoja tikt tālāk. Taču kur sākt? Kur meklēt? Biju dzirdējis, ka par maksu iespējams pasūtīt kaut kādus dzimtas koku pārskatus Valsts Arhīvā, taču sākumā gribēju pats aizrakties cik vien tālu iespējams.

Ar tēva senčiem problēmu nebija, jo, kā izrādījās, tie ir bijuši sabiedriski aktīvi cilvēki, kuru uzvārdus bieži var atrast senās avīzēs, kuras atrodamas fantastiski noderīgajā Periodika.lv. Var meklēt gan pie ikdienas notikumiem attiecīgajā novadā, gan vēlāk pie līdzjūtību sludinājumiem nāves gadījumā.

Daži ir emigrējuši, tāpēc tos var atrast attiecīgo valstu imigrācijas arhīvos un daudz attīstīgākajos publiskajos dokumentos, kuri ASV gadījumā ir apkopoti Ancestry.com (maksas, taču var paņemt bezmaksas izmēģinājumu uz 2 nedēļām) vai Austrālijas gadījumā dažādās publiskās datubāzēs (cik saprotu, pie mums Latvijā mūsdienu miršanas apliecības nav brīvi meklējamas internetā).

Ja ir zināms kāda vārds, uzvārds un dzimšanas datums (kuru parasti norāda šādos līdzjūtību sludinājumos), tad var meklēt dzimšanas ierakstu baznīcu grāmatās, kuras ir publicētas LVVA projekta Raduraksti mājaslapā (bezmaksas reģistrācija). Baznīcu grāmatas ir rokrakstā rakstītas, tāpēc nekāda meklēšana šeit nav iespējama, viss notiek pašam atverot attiecīgā gada failu, meklējot mēneša ietvaros, cerībā, ka tā brīža rakstītāja rokraksts būs kaut cik saprotams.

Dzimšanas ierakstā ir atrodama papildus informācija, kas noder meklējot tālāk – vecāku vārdi un dzimtās mājas. Protams, tikai ar vārdu vien nepietiek, ja nav zināms vecāku dzimšanas gads, nākamo baznīcas grāmatu meklēt ir pārāk grūti, toties var atkal jau meklēt Periodika.lv avīžu arhīvā, vai šis cilvēks nav pieminēts kādā citā sakarā.

Ja nekādi dzimšanas dati nav zināmi, var meklēt Nekropole.info, kurā apkopotas dažu kapu datubāzes, emigrācijas datubāzes un dažas citas. Tāpat vērts ieskatīties LVVA pasu datubāzē, kurā arī nereti redzams precīzāks dzimšanas un miršanas datums vai tēva vārds, ja zināma tikai daļa no info.

Vēl uzdūros interesantam projektam, kur jebkurš var fotografēt kapu plāksnes un iesniegt publiskā datubāzē http://billiongraves.com – tur atrodami arī ļoti daudz Latvijas kapu.

Un visbeidzot, kad viss no atrastā ir ievadīts Geni.com ģimenes kokā, var pieteikties bezmaksas izmēģinājumam lapā Myheritage.com, kura piedāvā meklēt datus citu savadītajos ģimenes kokos – ja noveicas un kāds ārzemju radinieks jau ir veicis līdzīgu izpēti un ievadījis sev tuvākos, kuru trūkst tavā kokā.

Tā visa rezultātā, tiku līdz šādam interesantam stāstam, par to kā kāds no maniem senčiem ir netieši aizsācis pārmaiņas zemju īpašumtiesībās Latvijā:

Ja agrāk par deklarēšanos dzīves vietā tikai jokoja un pārstāstīja anekdotes par iespēju deklarēties prezidenta pilī, tad pavisam nesen ir stājušies spēkā jauni noteikumi, kuru spēku izbaudīju pats uz savas ādas.

Atceros vēl pirms pāris gadiem, lai arī pat tad tas nebija īpaši likumīgi, visi demonstratīvi deklarējās ārpus Rīgas, tādejādi atbalstot savas lauku radinieku pašvaldības, reizē protestējot pret Ušakova domi. Tagad ar jaunajiem noteikumiem, Ušakovs ir nolēmis visus šādi deklarētos dabūt atpakaļ uz Rīgu.

Bēda tikai tāda, ka es ziņām līdzi nesekoju un noteikumu pārmaiņas biju palaidis garām. Kad īsi pirms Ziemassvētkiem iegādājāmies jaunu dzīvokli, svētku un mantu pārvešanas gaisotnē par deklarēšanos vispār neiedomājāmies. Liels bija mūsu pārsteigums, kad uzzinājām, ka Nekustamā Īpašuma Nodokli aprēķina tieši jaungada naktī, neskatoties uz to, vai dienu vēlāk tu tur būsi deklarējies vai vairs nē. Līdz ar to, ka jaunajā dzīvoklī vēl nebijām deklarējušies, taču zemesgrāmatā tas jau bija ierakstīts, saņēmām NĪN rēķinu par 2017 gadu apjomā virs 700EUR.

NĪN aprēķina pēc likmes 0.2% no kadastrālās vērtības, ja esi deklarējies šajā adresē, taču pēc 1.5% likmes, ja dzīvoklī deklarēto nav. Interesanti, ka pati Rīgas Dome savā mājaslapā iesaka deklarēt vienā dzīves vietā vienu ģimenes locekli un otrā – otru. Ja ģimenē ir bērns, nodoklim piemēro 50% atlaidi, tāpēc to iesaka deklarēt tur, kur dārgāks nodoklis (vai varbūt šo ieteikumu ierakstījis kāds žēlīgāks darbinieks, kuru drīz atlaidīs?)

Es protams mēģināju visus iespējamos kanālus, lai izlūgtos NĪN pārrēķinu, ņemot vērā, ka dzīvokli iegādājāmies divas nedēļas pirms aprēķina. Uzrakstīju izmisīgu vēstuli, ieraudāju Tviterī. Man zvanīja kāds maksājumu nodaļas priekšnieks, vēlāk zvanīja arī no apkalpošanas centra, taču visi kā viens teica, ka darīt vairs neko nevar. Ja es būtu atklājis savu kļūdu jau laicīgi un piedeklarējies dažas dienas pēc jaunā gada – tad vēl iespējams būtu žēlīgāki, taču viltīgā kārtā, rēķinu sūta tikai februārī, kad viss jau ir nokavēts (varot paspēt deklarēties 30 dienu laikā pēc zemesgrāmatas ieraksta, t.i. manā gadījumā termiņš bija 22. Janvāris, rēķinu saņēmu 9. Februārī … Vai nav viltnieki?)

Labākais ko piedāvāja darīt, 700EUR izdalīt uz kvartāliem vai pat mēnešiem, taču kopsummu jau tas nemaina.

Zvanītāji man turklāt stāstīja, ka šis esot traģisks stāsts daudziem. Katru dienu saņemot līdzīgus zvanus un ietekmēto ir daudz. Es vēl varu pavilkt šādu maksājumu, taču kas notiek ar kādu, kurš protestējot pret Domi ir deklarējies Varakļānos un saņem rēķinu lielāku par savu algu? Tad ir pavisam dimbā.

Mācība: deklarējies tur, kur dzīvo un neatstāj īpašumu, kur neviens nav deklarēts.

Dažreiz nonāc situācijā, kad esi atradis kaut kādu video ar skaņu latviešu valodā, taču video kvalitāte ir zema. Varbūt vēlies paņemt skaņu no šī faila un uzlikt daudz labākas kvalitātes citam video failam.

Meklējot internetā rīkus, ar kuriem to var izdarīt, bieži atrodas tikai maksas programmas vai dažādi apšaubāmas uzticamības rīki no stila “Best movie file converter pro”.

Visās operētājsistēmās ir iespējams uzstādīt komandrindas rīku ffmpeg, kurš patiesībā ir pamatā lielākajai daļai video konvertieru un spēlētāju. Atliek iedziļināties komandu dokumentācijā un tad šīs komandas pierakstīt blogā, lai tās noder arī citiem.

FFmpeg ir ļoti jaudīgs video apstrādes rīks, tāpēc došu šeit vairākus konkrētus piemērus funkcijām, kuras pašam ir nācies izmantot.

Kā rīku instalēt? Uz macOS gandrīz visi komandrindas rīki ērti instalējas ar Homebrew. Ieteiktu Homebrew uzinstalēt jebkurā macOS ierīcē, jo agri vai vēlu tas noderēs.

Ja Homebrew ir uzstādīts, tad uzinstalēt FFmpeg ir gaužām vienkārši:

brew install ffmpeg

Tagad komandrindā būs pieejams ffmpeg un ffprobe, otrais tiek izmantots lai noteiktu video parametrus. Mūs vairāk interesēs video garums un kadri sekundē (fps).

Galvenais no šī visa ir noskaidrot vai viens video fails ir +/- tāda paša garuma kā otrs. Ja video avots ir pilnīgi cits, tad arī skaņa nesakritīs. Var protams skaņu arī pārbīdīt, bet tas ir gaužām sarežģīti komandrindas interfeisā, jāzin precīzi par cik milisekundēm audio vajadzīgs kavēt, bet vieglāk ir atrast pareizā avota video un izmantot pielāgošanai tādu.

Tagad minēšu dažus konkrētus piemērus ko vari izdarīt, kad esi atradis aptuveni viena garuma un vienāda FPS video.

Kavēt skaņu par 1.2s

ffmpeg -i same.mkv -itsoffset 1.2 -i same.mkv -map 0:0 -map 1:1 -c copy delayed.mkv

Ņemt video no pirmā, audio no otrā

ffmpeg -i pirmais.mkv -i otrais.mkv -map 0:v -map 1:a -codec copy -shortest rezultats.mkv

Apvienot divus failus vienu otram galā

ffmpeg -i "concat:pirmais.avi|otrais.avi" -c copy abi.avi

Samazināt FPS no 25 uz 23.9

Šeit rezultāti mēdz būt dažādi, bet nu bieži ir tā, ka Latvijā atrodamie video būs 25 (PAL) sistēmā un to skaņas celiņa garums atšķirsies no ASV izmantotā 23.9FPS (NTSC) formāta failu celiņa garuma, turklāt atšķirsies nelineāri. Tos var salāgot kaut kur pa vidu, taču uz beigām atkal sāksies nobīde. Tad nu jākonvertē audio ar šādu komandu:

ffmpeg -r 24000/1001 -i latviskais.mp4 -vcodec libx264 -preset ultrafast -crf 14 -acodec libmp3lame -ab 224k -filter:a atempo=0.959040959040959 -r 24000/1001 rezultats.mp4

Līču – Laņģu klintis ir ap kilometru gara klinšaina smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. Šeit paši agrāk nebijām bijuši, taču no daudziem paziņām biju dzirdējis, ka šis ir labs pārgājienu maršruts. Kad pirms gada DAP izbūvēja šeit informācijas stendus un norādes, lai virzītu apmeklētājus pa konkrētāku maršrutu, no vairākiem cilvēkiem dzirdēju tādus kā neapmierinātus komentārus, ka viņu slepenais un nepieradinātais maršruts ir pārvērts par tūrisma objektu.

Taču interesanti, par šo vietu biju dzirdējis vairāk nekā par jebkuru pārgājienu maršrutu Latvijā un esmu drošs, ka pilnīgi visi man pazīstamie cilvēki, kuri kaut kādā veidā nodarbojas ar staigāšanu pie dabas, bija šeit bijuši vienu vai vairākas reizes. Un visi kā viens to uzskatīja par savu, slepeno, nepieradināto maršrutu, kuru “grūti atrast” un kuru reti kurais zin.

Tā kā paši ar ģimeni veidojam Dodies.lv dabas taku karti, kur liekam iekšā principā tikai marķētos maršrutus, visai labi zinu, ka gandrīz neviena no marķētajām takām (izņemot Ķemeru laipas, Cenas tīreli un tādus plaši zināmus objektus) nav apmeklēta tādā apjomā kā šīs visu mīlētās Līču-Laņģu klintis. Liela daļa no purva laipām redz uz rokas pirkstiem saskaitāmus apmeklētājus gada laikā.

Jokaini, ka visi bija pārliecināti, ka Līču objekts ir maz pazīstams, taču nekas par to neliecina. Geocaching.com jau 2008. gadā izlikto slēpni ir atraduši 270 cilvēki, absolūti lielākā daļa tieši pirms infrastruktūras izveides. Apskatot bildes, redzams, ka grupas turp devās pat ar velosipēdiem. Klinšu sienās redzami ieskrāpēti apmeklētāju vārdi ar datumiem kas sniedzas simtiem gadu pagātnē, taču daudzi ir no pēdējiem gadiem. Un tad, kad paši beidzot bijām šeit bijuši, sociālajos tīklos saņēmu vēl veselu gūzmu komentāru no pazīstmiem cilvēkiem, par kuriem iepriekš nezināju, ka šeit bijuši, paceļot man pazīstamo apmeklētāju skaitu jau padsmitos.

Staigājot gar smilšakmens atsegumiem, satikām grupu ar cilvēkiem, parunājām, un atkal dzirdējām, ka šis objekts ir pārvērsts no “maz zināma pārgājienu maršruta tūrisma objektā”, jo arī viņi šeit agrāk nākuši katru gadu, viņiem pat bijis savs variants kā apmeklēt visus objektus. Un šos cilvēkus mēs satikām nejauši, meža vidū.

Kurā brīdī tieši šis objekts ir skaitījies maz zināms?

Pēc Google meklētājā atrodamajiem rakstiem, kuri tapuši pirms 2015. gada vidus, ir redzams, ka šis varētu būt tieši viens no populārākajiem ģeoloģiskajiem objektiem Latvijā. Pamēģiniet atrast kādu citu dabas taku un tad salīdziniet ar “Līču Laņģu klintis”.

Ja uz kādu vietu plūst simtiem cilvēku, nav iespējams cerēt, ka daba netiks sagrauta un iznīcināta. Ir tikai divi veidi kā pasargāt objektu no nomīdīšanas — sēta, vai plūsmas virzīšana.

Neviens trepītes un norādes nelika aiz ļauna prāta. DAP mājaslapā ir atrodams pētījums ar pamatojumiem, kāpēc “antropogēnās slodzes mazināšana” bija akūti nepieciešama, attēli parāda izmīdītas sūnas, bojātas klintis, pārdubļotas takas.

Lai gan tās ir grūti sasniedzamas (relatīvi patālu no autoceļa Cēsis – Valmiera) tas ir dabas tūristu apmeklēts dabas objekts. Tā kā līdz šim tas nav labiekārtots, klintis un avotainās vietas ļoti cieš no nobradāšanas (36., 37.attēls). Ziemojošie sikspārņi tiek traucēti ziemošanas laikā. Vēl viens negatīvais aspekts, kā norāda Anete Apsīte, ir slēpņošanas spēles

Dabas infrastruktūra tiek veidota tad, kad vairs nav iespējams kontrolēt apmeklētāju daudzumu citos veidos. Izvietojot norādes un tiltiņus, apmeklētāji tiek virzīti konkrētā maršrutā un nost no trauslākajiem dabas objektiem.

Ir naivi cerēt, ka visu mīlēts pārgājiena objekts mūžīgi paliks slepens un neskarts. Apmeklētāju slodzes mazināšanas pasākumus veic tikai tad, kad jau vairs nav citu variantu un apmeklējums ir audzis. Vieta ir skaista un jaunais maršruts ir loģisks, patīkams un neuzmācīgi iekārtots. Dažās vietās ir kāpnītes, pāri upēm ir tiltiņi, taču tas arī principā viss. Es uzskatu, ka pie šādas popularitātes iekārtošana bija nepieciešama un tas ir izdarīts pietiekami neuzmācīgi, lai netraucētu skaistās vietas izbaudīšanu, tajā pat laikā neliekot nobrucināt klintis un nebojājot dabu.