GMO problēmas

Daži mani draugi zinātnieki par ĢMO ir labās domās, jo pie tā strādā un zin kas tas ir. Tāpēc uzreiz tiksim pāri pirmajai no divām galvenajām problēmām – teorijā ĢMO ir ļoti daudzsološs, bet ir visādi traucēkļi, un visus tos var apvienot zem saukļa “ar lielu varu nāk liela atbildība”. Pirmā atbildība ir veselība – ĢMO (Ģenētiski Modificēti Organismi) nav tik sena tehnoloģija, lai tā būtu labi izpētīta attiecībā uz cilvēka veselību, un eksperiments notiek uz patērētāju rēķina, jo produkts nonācis tirgū pirms galēja sprieduma. Zinātnieki protams atbalsta to teorētisko potenciālu, jo tik tiešām tehnoloģija ir fascinējoša, un nonākot pareizās rokās, tai ir liela nākotne. Tāpēc no pirmā iemesla “nav izpētīta ietekme uz veselību” nonākam pie otrā – kāpēc nav?

Otrais punkts ir – komercija, bizness un “nepareizās rokas”. Sākotnēji ĢMO proponenti soliīja pasaules bada atrisinājumu, lētu ēdienu un mieru virs zemes. Bet nekā, ĢMO ir dārgs un kontrolēts. Tieši tā, ĢMO ir tehnoloģija, kuru tāpat kā visu citu intelektuālo īpašumu tirgo un pārdod, un beigās tā visa pieder lauksaimniecības tehnoloģiju gigantam Monsanto, kas ir “nepareizās rokas” jēdziena absolūtā definīcija. Pēc viņu darbības metodēm spriežot, sliktāk būtu tikai ja ĢMO tehnoloīģijas piederētu Hitleram.

Labi šīs problēmas ir aprakstītas filmās Michael Clayton un Food Inc. Īsumā – kad visi graudu ražotāji pieder vienai firmai, un tā tirgo tikai ĢMO sēklas, tev ir iespēja pirkt tikai vienas sēklas. Šīs sēklas satur Monsanto piederošu tehnoloģiju, un to (surprise surprise) ir aizliegts pavairot. T.i. ja tu nākamajā gadā gribētu sēt labību no graudiem kas izauga, nekā nebija – autortiesību pārkāpums, gluži kā mūzikas pasaulē. Tev jāpērk jaunas sēklas katru gadu. Ja tavas sēklas ar vēja un putnu palīdzību iesējušās kaimiņu laukā, kas neizmanto ĢMO sēklas, viņa raža tiek samaitāta (skat punktu “veselība”), kā arī pie viņa durvīm klauvē Monsanto, un liek maksāt par nelegālu tehnoloģiju lietošanu (atkal kā mūzikas pasaulē). Indijā dažus gadus atpakaļ sākās vilnis ar zemnieku pašnāvībām, jo ĢMO sēklas tika sapirktas neizlasot līgumu, un zemnieki nespēja maksāt katru gadu par jaunām sēklām.

Ja vēl par veselības ietekmi domas pagaidām dalās un konkrētu pierādijumu nav, Lielā Brāļa Monsanto ietekme ir fakts, jo jau šodien tiem pieder visa lauksaimniecības industrija amerikā, un – arī lielas kompānijas eiropā. Piemēram Monsanto draugs un cits Hitlerisks monstrs “Cargill” (kāpēc tas ir monstrs, skat Food Inc) Latvijā tirgo eļļu Risso (tā gan nesatur ĢMO).

Īsi sakot, mums būtu jāpriecājas, ka ĢMO nav atbalstīts Eiropas Savienībā (atļauts ir audzēt tikai Rapšus, Soju un kartupeļus priekš cietes, kā arī tas viss obligāti jāmarķē), un laukos vēl atļauj stādīt kartupeļus no pagājušās ražas, un nav jāparaksta līgums, ka katru nākamo rudeni tu pirksi jaunus ĢMO kartupeļus par 3x lielāku cenu

Meži


Varbūt nedaudz naiva cerība, bet gribētos lai Al Jazeera, kas ir ļoti nopietna mēroga kanāls, iespaidā, LVM zaudē tirgu un sāk lietot smadzenes. Forši, ka tiek intervēti arī ES atbildīgie, un FSC vecis, iespējams lietai tiks pievērsta lielāka uzmanība.

Optimizācijas teorija

Iedomājies matrjošku. Iedomājies, ka tev ir dotas desmit matrošku lelles, visas iet iekšā viena otrā. Un tad iedomājies, ka tev vajag viņas iesainot kastē, lai nosūtītu kādam. Cik lielām smadzenēm ir jābūt, lai tās sūtītu visas vienā lielā kastē, vienu otrai blakus, tā vietā lai tās nosūtītu vienu otrā iekšā?
Šeit rotaļlieta, ko nopirkām Oliveram. Glāzītes saiet viena otrā, taču kastē tās bija ievietotas viena otrai blakus, aizņemot četras reizes vairāk vietas, izmaksājot gandrīz četras reizes vairāk par transportēšanu, un vairāk par iepakojumu.

Vai pircējam radīt viltus iespaidu, ka iekšā ir kaut kas LIELS atmaksājas dārgākais transports, iepakojums un iespaids uz vidi, ko atstāj patērētie resursi?

ĢMO

Ir jau pagājis laiks kopš pirmajām diskusijām par ģenētiski modificēto pārtiku, un nu jau šķiet lielākā daļa par ĢMO ir visai informēti. Dažos veikalos pat parādijušās melnas bultas ar norādi “SATUR ĢMO” lai cilvēkiem būtu dota izvēle.
Bet šoreiz es negribu rakstīt par to, ka ĢMO veidošanas tehnoloģijas vēl ir pārāk jaunas un nepārbaudītas, lai ar tām eksperimentētu uz tautu atvērtajā tirgū. Šoreiz par citu problēmu.

Patenti.

Pirms dažām dienām izlasīju kārtējo fantatisko rakstu par šo tēmu, un sadomāju uzrakstīt nelielu izvilkumu.

Gēnu modifikācija ir jauna zinātne, ĢMO kultūru veidošana droši vien ir viens no mūsdienu zinātnes lielākajiem sasniegumiem. Būtībā sasniegums ir tik liels, ka pārtikas industrijas magnāti ir sākuši dalīt naudu un nevēlas gaidīt testu rezultātus – vienkāršāk ir sākt pelnīt jau šodien.

Patiesībā bizness griežas ļoti labi, un konkrēti vienai kompānijai – Monsanto.

Šī kompānija eksistē jau aptuveni simts gadus, un sāka savu biznesu ar dažādu ķimikāliju ražošanu. Visādas gumijas, saharīnus, indes – visu ko ražoja. Pat Vjetnamā lietoto Agent Orange indi, kas tika lieta virsū mežiem lai tos iznīdētu, un Vjetnamiešus vieglāk būtu ieraudzīt no lidmašīnām.

Šodien Monsanto pieder 90% pasaules ĢMO tirgus, kā arī tā ir lielākais pasaulē sēklu ražotājs. Monsanto ražo arī Latvijā zināmo Roundup pesticīdu.

Monsanto iegulda lielu naudu ĢM tehnoloģijās, un viņi to pavisam noteikti vēlas atpakaļ. Pērkot sēklas no Monsanto, pircējam obligāti jāparaksta līgums, ka sēklas viņš izmantos tikai pats, nevienam tās nenodos tālāk, kā arī nesaglabās nākamajai sezonai. Tas protams ir pret jebkādām iepriekšējām zemnieku un lauksaimnieku tradīcijām, kur daļa no ražas tiek izmantota nākamā gada sēklām. Kāpēc gan – tikai vienu reizi pārdot sēklas nav Monsanto interesēs, sēklas ir jāpērk katru gadu. Lai kontrolētu līguma izpildi, Monsanto ASV vien nodarbina tūkstošiem aģentu-spiegu, kas infiltrējas fermeru sanāksmēs, un ziņo ja kāds zemnieks saglabā Monsanto pārdotās sēklas nākamajai sējai.

Bieži vien apvainojumi nav pietiekami pamatoti, vai pat ir ļoti kļūdaini, jo gadās aģentu pie durvīm sagaidīt arī tiem, kuri neko nav pārkāpuši, vai sliktāk – pat nekad nav lietojuši Monsanto produkciju. Neviens vien uzņēmums ir bankrotējis, jo nācies stāties pretī neizsmeļamajam Monsanto makam tiesas priekšā. Bieži vien līdz tiesai nemaz nenonāk, jo aģenti piedāvā samaksāt kompensāciju lai izvairītos no potenciāli lielākiem izdevumiem tiesā.

Monsanto protams atbild – mēs tikai aizstāvam savus patentus. Gluži kā filmas un mūziku, viņi nevēlas lai viņu produktus pavairo bez atļaujas.

Problēma ir gan tajā, ka šīs īpaši uzlabotās sēklas, kas ir izturīgas ne tikai pret dažādām slimībām, bet arī pret paša Monsanto ražoto pesticīdu Roundup (kas padara to ļoti viegli lietojamu, jo tas noindē visu izņemot ĢM stādus), ar aci nevar atšķirt. ĢM sēklu no parastas var atšķirt tikai laboratoriska analīze, un zemnieks bieži vien tās vienkārši var sajaukt kopā neapzinoties. Turklāt augu izplatību var panākt ne tikai tos sējot, bet arī putni, vējš, neiztīrīti transporta līdzekļi – visi var nejauši nogādāt ĢM augu no kaimiņa saimniecības tavējā, un tad tikai lūdz lielo vīru debesīs, lai Monsanto darbinieks tava lauka malā nepaņem nepareizā stāda paraugu.

Monsanto nekad nav bijis godīgais bērns smilšu kastē, un reputācija viņiem nav laba kā uzņēmumam. Retais zemnieks Amerikā viņus mīl. Taču Monsanto ir izvēli padarījis ļoti sarežģītu, jo sapelnījis daudz naudas uz pasaules kara rēķina, tas pārejot uz sēklu tirdzniecību vienkārši nopirka teju vai visus ASV uzņēmumus kas ar to nodarbojās. Amerikā citas sēklas vairs nopirkt praktiski nav iespējams.

Interesanti, ka Irākas jaunās varas likumdošanā jau ir panākts punkts, kas liedz zemniekam saglabāt īpašu tipu sēklas nākamajai ražai. Monsanto gan tur vēl nav sācis savu darbību, taču izlaidis tīklus tas jau ir.

Indijā masu pašnāvības izraisīja tieši Monsanto aģenti, kas neapķērīgos indiešus ķēra kā mušas uz mušpapīra, jo acīmredzot tur neviens uzrakstus nelasa, un graudus jauca kopā kā pagadās.

Lai arī par ĢMO ietekmi uz cilvēka veselību iespējams vēl kāds strīdās, tad par ietekmi uz vidi augiem krustojoties, un ietekmi uz pasaules pārtikas tirgus monopolu – nevar strīdēties.

Un ne jau tikai īpaši uzlabotas sēklas ir Monsanto bizness. Jaunākais viņu produkts ir hormons govīm, kas sniedz lielāku piena daudzumu kā parastās. Amerikā gan piena problēmu nekad nav bijis, un valstij pat jāuzpērk neizlietotais piena atlikums lai turētu cenas saprāta robežās, taču Monsanto spalvainā roka sniedzas pāri visam (neiedomājami liels skaits ASV politiķu ir strādājuši Monsanto kādā no saviem karjeras posmiem), un modificētās govis jau tagad ir visai plaši pārstāvētas. Daži mazie piena ražotāji cenšas izdzīvot uz iepakojumiem rakstot “Piens iegūts no govīm bez rBGH“, kas būtībā vienkārši patērētājam paskaidro acīmredzamu faktu, un neizsaka nekādu kritiku, taču Monsanto protams viņus visus kā mazos sasūdzēja tiesā.

Monsanto gan sekojot daudzajiem protestiem (un protams redzot iespēju), pārdeva rBGH biznesu Eli Lilly zāļu kompānijai, kas tālāk arī pārņēma visas šīs izdarības savā ziņā.

Katrā ziņā ĢMO tehnoloģijas ir dārgas, un ļoti pelnošas, un neviens tā brīvi no viņām neatteiksies. Šis raksts tikai dod jums vēl vienu skatpunktu uz produktiem, kuros ir izmantotas ĢM tehnoloģijas. Tas viss kādam pieder, un jūs par to samaksāsiet. Ar naudu, veselību, un izvēles brīvību.

Protams Monsanto ir daudz netīrāks kā es aprakstīju, pilnai bildei izlasiet sākumā minēto rakstu, un pameklējiet citus. Viņiem vēl ir tieksme slēpt dažādus vides piesārņošanas incidentus, masveidā saslimušus darbiniekus un visu ko citu.

Piliens etanola

Biodegvielas aktīvisti nespēlē godīgi. Kāpēc gan neizspēlēt īstās kārtis, bet melot un izplatīt nepilnīgu un maldinošu informāciju?
Biodegviela gan medijos, gan reklamās tiek pasniegta kā ekoloģiskāka – mazāk emisiju un viss dabīgs. Bet tā nemaz nav, tas ir tikai niecīgs arguments, kas patiesībā nemaz nestrādā.

Statoil reklāma ar pilienu etanola ir ļoti trāpīga, pie mums izmantotais 5% etanola piejaukums (šādu degvielu sauc par E5) emisijas praktiski neizmaina. Jau E10 sajaukums samazina CO2 izmešus tikai par 2% – optimistiski skatoties (citi pētijumi apgalvo, ka atkarībā no dažādiem apstākļiem, biodegvielas sadegot var radīt arī pat daudz kaitīgākus izmešus kā tīrs benzīns), tad E5 šeit nespēlē galīgi nekādu lomu. Sliktāk – audzējot augus, no kuriem iegūst šos dažados biodegvielu paveidus (graudus, soju, rapsi) tiek izcirsts mežs un pētijumi liecina, ka izstrādes procesā CO2 tiek patērēts vairāk nekā ietaupīts.

Kāpēc gan neteikt patiesību – obligātā etanola piedeva benzīnam par pieciem procentiem (no Latvijas puses) samazina pasaules atkarību no naftas. Pie mums Latvijā tas arī nozīmē par pieciem procentiem mazāk importa, jo bioetanolu var ražot pie mums.

Ak jā, un kāpēc tieši par pieciem procentiem? Tāpēc ka tā ir veco automašīnu tolerances robeža, un ņemot vērā veco mašīnu procentu pie mums, nav iespējams prasīt obligātus 10% etanola – mašīnām nāksies mainīt dažādas detaļas.

Te vēlviens interesants pētijums ar dažādu degvielu salīdzinājumu, bet cik es esmu novērojis, tie pētijumi krasi atšķiras, un visiem ir norādīts ka ir pārāk daudz faktoru, kas visus šos rādijumus ietekmē.

Kinētiskā enerģija

Atceros jau teju vai mūžību atpakaļ esam dzirdējis stāstiņus par to kā kāds no fiziķiem sev pagalma vārtiņiem bija uztaisījis sistēmu, kas vārtiņus virinot darbināja kādas tur spuldzes, vai tamlīdzīgi.
Nesaprotu, kapēc tikai tagad tas ir nonācis līdz masu pielietojumam? Amerikā Sainsburys un Burger King izmantos NewEnergy MotionPower sistēmas, kas darbināsies no garām braucošu automašinu spiediena uz īpašām lāpstiņām uz ceļa. Šī enerģija tiks izmantota vai nu stāvlaukumu apgaismojumam, vai dažādu elektroierīču darbināšanai BurgerKing gadījumā. Brilliant!

no Engadget

Ekoloģiskie virtuves dvieļi

Nerunājot protams par to, ka visekoloģiskāk būtu lietot auduma dvieli, gribēju lasītājiem norādīt uz kādu interesantu produktu, kas Maxima tiek pārdots zem lata (lētākie virtuves dvieļi):
_dsc2356-version-2

Šis produkts ir izgatavots no pārstrādāta papīra, turklāt ir ieguvis vienu no stingrākajiem Eko sertifikātiem – Nordic Ecolabel putnu. Ja jau tas ir lētākais produkts manā veikalā, turkāt arī visekoloģiskākais – neredzu nekādu pamatu izvēlēties kādu citu, jo šie turklāt arī ir visai labi virtuves dvieļi. Lotus ražo arī tualetes papīru ar šīm pūcītēm, nākamreiz kad esi veikalā – atceries!

Vai Rimi un Drogas – Dabas ienaidnieki?

Pirms kāda laika bijām iegriezušies kādā RIMI lai nopirktu garšīgās olīvu/siera standziņas. Tās nu gan ir labas.
Kas bija slikti, ir ka RIMI maizes nodaļā papīra maisiņu vietā ir uzlikti parasti plastmasas. Nepietiek ar to, ka RIMI jau ta ir teju vienīgais veikals kurš turpina stagnēt, un dod visiem gribētājiem plastmasas maisiņus pie kasēm, nē – ar to nepietiek, vajag vēl degradēties un esošos papīra maisus likvidēt.

Tas pats ar Drogām, un viņu sazombētajām robo-pārdevējām. “Summa-Paldies-Maisiņš” (monotonā balsī, skatiens tukšumā). Prastu, niecīgu nagu vīli pamanījās ielikt maisā. Un papētiet kas notiek ja no maisiņa atsakaties – Drogu pārdevēja teju vai “uzkarās” jo šāds atbildes variants nav paredzēts. Interesanti, vai viņām par maisiņa nedošanu no algas atvelk, ja tik agresīvi atsakās preci nelikt maisā?

maxim_maisins

Salīdzinājumam – Maxima, Elvi un nu arī Mego ir pilnībā pārgājuši uz ātri sairstošiem maisiņiem. Nelda maisiņus vispār nedod. Tiesa – Maxima tagad lieto sliktāku materiālu, nekā tad, kad Bio-maisiņš bija kā papildus variants. Tad tas bija daļēji izgatavots no kukurūzas cietes, tagad savukārt – no īpašas plastmasas (kā jau tradicionāli – plastmasa ir naftas produkts) bet ar piedevām, kas liek tai ātri sadalīties skābekļa ietekmē. Problēma ir tāda, ka piedevas reizēm var kaitēt videi kurā maisiņš sadalās.

Jebkurā gadījumā tas ir lieliski, ka tik daudz veikalu vismaz domā šajā virzienā, un ir pilnībā atteikušies no maisiņiem kuri tuvākos pāris simtus gadu gulēs krūmos vai atkritumu glabātuvēs. Maximā turklāt ir Ekoloģiskās/Veselīgās pārtikas stendi. Tas joprojām neattaisno cūcības kas notika viņu virtuvēs, bet tāpat – var redzēt ka veikala vadība cenšas.

Iedomājies, ja tu gandrīz katru dienu iepērcies, un reizēm nopērc vairāk mantu t.i. aizej ar diviem maisiņiem, tas nozimē piemēram 300 maisiņus gadā. No miljons rīdziniekiem, tas ir 300 miljonu maisiņu gadā!

Nopērc savu auduma maisiņu, un turi to somā katram gadījumam. Un ja maisiņš aizmirsies – veikala piedāvātos neņem, vai iepērcies kādā no videi draudzīgiem veikaliem.

Citādi tavi maisiņi nonāks te, un tur arī paliks:

Getlini EKO

Un kad tur nebūs vietas – tādu izveidos kautkur tavas mājas rajonā. Tālākai lasīšanai: raksts Vides Vēstīs

Veselīgu produktu veikali Rīgā

Izdomājām apkopot visus Eko, Bio, Veselības un tamlīdzīgos veikalus Rīgā. Tos, kuriem ir fiziskās atrašanās vietas, izvietoju arī uz kartes

Ekoveikali, kuros var iegādāties Latvijā ražotu bioloģisko pārtiku:

  • Veikals “Latvijas ekoprodukti” Rīgā, K. Barona iela 45/47
    (ieeja no Stabu ielas)
  • Veikals “Biotēka” Rīgā, Slokas iela 12, Cēsu iela 12, Šķūņu iela 12/14, Duntes iela 19a (Sky & More 1. stāvā), www.bioteka.lv
  • Veikals un kafejnīca “Ekovirtuve” Rīgā, Rūpniecības iela 11, www.ekovirtuve.lv
  • Veikals “Ekopreces” Rīgā, Mazā Nometņu iela 45/53 (ieeja no Nāras ielas), www.ekopreces.lv
  • Veikals “Dabīgie produkti” Rīgā, K. Barona iela 42/43
  • Veikals “Uzkodu namiņš” Rīgā, Rūjienas iela 1 (ieeja no Pērnavas ielas – pretī 5. trolejbusa galapunktam)
  • Veikals “Zaļais veikaliņš” Rīgā, Hospitāļu iela 7a, Lielirbes 17a (t/c «Panorama Plaza»), www.zv.lv, www.zalaisveikalins.lv
  • Stends “Zaļais tirdziņš” Centrāltirgus gaļas paviljonā Rīgā, Nēģu iela 7
  • Bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirdziņš Rīgā, “Berga bazārā”, katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā
  • Veikals “Dabas bērns” Rīgā, Miera iela 19, www.dabasberns.lv
  • Pārtikas preces pa taisno no zemniekiem – http://zemnieks.info/
Dabīgā kosmētika un citi videi draudzīgi neēdami produkti (pieejami arī iepriekšminētajos veikalos):

Ekoproduktu Interneta veikali:

  • www.dabasdobe.lv – liels Latvijā ražotu pārtikas produktu klāsts, arī kosmētika un saimniecības līdzekļi
  • www.lavandas.lv – kosmētika, preces higiēnai, preces bērniem u.c., maz pārtikas produkti (nav ražoti Latvijā)
  • www.e-gamma.lv – kosmētika, saimniecības līdzekļi u.c.

Veselīgas pārtikas stendi ir arī Maxima veikalos, bet šeit apkopojām tieši tos kuriem tā ir primārā nodarbošanās. Ceru ka noderēs, un arī paši centīsimies ēdienu pārsvarā pirkt tieši šajās vietās. 

Ģenētiski modificēta pārtika

Ievads
Šodien Vides un Zemkopības ministrijas rīkoja pasākumu, kurā tika apspriesti Par/Pret ĢMO Latvijā, jeb “Ģenētiski Modificētajiem Organismiem”. Pasākumā tika iesaistītas visas ar to saistītās valstiskās un nevalstiskās organizācijas un tajā arī tika apspriesta tuvākajos mēnešos veicamā publikas aptauja par ĢMO. Pirms jūs šo aptauju veicat, vai jebkādi izlemjat savu viedokli, vēlējos jums nedaudz paskaidrot kas īsti ir ģenētiski modificētie organismi (un loģiski pārtika), un kā tas viss ietekmē vidi un mūs.

ĢMO un Tu

Tev varētu šķist ka nekādas modificētas pārtikas tu neēd, tātad viss ir kārtībā. Turklāt pagaidām Eiropā ir atļauts audzēt tikai ĢMO kukurūzu (Abās Amerikās savukārt teju 80% visas pārtikas sastāv tikai no ĢMO augiem). Bet problēma ir sekojoša – nav iespējams zināt, vai Krievijā augošu rapšu putekšņus uz Latviju neatvedīs kādas bites, vējš, vai vienkārši nekontrolētas tīrības vilciena vagoni, vai transporta laikā modificētās pupiņas nesajauksies ar parastajām utt. Beigās izaugusī raža sastāvēs no dažāda tipa augiem, un ĢMO augiem ir tieksme nomākt un iznīcināt mazāk spējīgos parastos augus.

Vai piemēram pavisam drošs fakts – modificētā kukurūza tiek izbarota cūkām un govīm, tu to apēd viņu gaļā. Gaļu sajauc ar modificētas sojas miltiem, un izveido desu – arī to tu apēd. Aptaukošanās, orgānu izmēru palielināšanās un alerģijas – amerikas tipiskākās problēmas – ir tieša ĢMO lietošanas sekas, kā tas ir vairākkārtīgi pierādīts un par to nemaz neviens nešaubas. Pat ja šādi efekti nebūtu novēroti, pavisam droši zināms ir tas – neviens nav šo pārtiku pietiekam ilgi testējis lai zinātu kādi efekti parādas pēc vairākām paaudzēm, jo šī pārtika tika izveidota tikai deviņdesmitajos gados, un pa taisno nonāca tirgū. Krievijā, Āzijā un Amerikās šīs pārtikas ir pārpārēm, tapēc ēdot jebkādus produktus no šīm valstīm tu nevari zināt vai JAU neesi ietekmēts.

Gēnu inžinērijas teorija:

Situācija ir sekojoša – zinātnieks modificē daļu no plazmīda – nelielas, cirkulāras DNS molekulas, kuru pēc tam mākslīgi ievada modificējamajā organismā. Plazmīdā tiek iekodēta informācija par gēnu, kura īpašības ir vēlams piešķirt modificējamajam organismam. Piemēram vēlas tomātam piešķirt īpašību izturēt salu, un šo īpašību paņem no zivs gēniem. Plazmīdu nav iespējams ievietot precīzi, un noteikt precīzi kādus gēnus vai genoma daļas tas ietekmēs, līdz ar to tas ir viens liels šāviens tumsā. Nav iespējams noteikt, vai netiks ietekmētas arī citas īpašības, toties ir pierādijies ka tas notiek uz visiem 100%. Piemēram kukurūza, kura nebaidās no konkrētiem kaitēkļiem – paliek garšīgāka skudrām vai citiem kukaiņiem, un otrajā-trešajā paaudzē vairs nespēj radīt augošas sēklas (spēja vairoties). Pēdējais faktors savukārt ir daļa no lielā Monsanto (lielākais pasaules lauksaimniecības uzņēmums) plāna, jo piemēram šodien notiek sekojošais – Indijā zemnieki no Monsanto nopērk graudus, iestāda, izaudzē labību – bet šos izaugušos graudus vairs nevar izmantot nākamā gada sējai, tie ir nespējīgi augt. 100% no vajadzīgajiem graudiem atkal jāpērk no Monsanto. Un tie protams ir ĢMO graudi. Dēļ šitā Indijā notiek simtiem zemnieku pašnāvību.

Ko Latvijā varētu nozīmēt ĢMO audzēšana? Pie mums tik tikko ir sācies bioloģisko saimniecību uzplaukums, visur var nopirkt eko-pārtiku, kas ir sertificēta par to ka augusi dabiskos apstākļos un bez jebkadu ķimikāliju palīdzības, noteiktā attālumā no kaitīgas vides un ne-bioloģiskām saimniecībām. Savukārt ja te kāds sāktu audzēt ĢMO augus, kurus protams nav iespējams norobežot no putniem, bitēm, vēja un cilvēciskā efekta – visas šīs bio saimniecības ietu bojā, dzīvs piemērs – amerikas eko produktu noriets. Viens tāds monsanto kukurūzas lauks simts jūdzes no bio saimniecības ar saviem putekšņiem, un nejauši klejojošiem graudiem, samaitā visu ražu un saimniecībai atņem sertifikātu un tā pārstāj eksistēt.

Vai tu gribi ēst 100% tīru un dabīgu pārtiku? Vai tu gribi lai tev ir tiesības izvēlēties tīru produktu, jo VISIEM ĢMO produktiem būtu atbilstošs marķējums?

Viss šis, un vairāk sekojošajos resursos:

Krievu Filmas pirmā, otrā un trešā daļas. Franču filma “World according to Monsanto“. Papildus ļoti iesaku noskatīties lielisko Michael Clayton, kurā tiek bez kautrēšanās atmaskots pats Monsanto, filmā saukts par U-North. Tāpat šeit neliels raksts par vienu no blakus efektiem, kas gan ir tikai aisberga virsotne – problēma ir daudz lielāka, un tā jau ir sen sākusies, un tiešā veidā jau ir skārusi arī tevi.

Pēc iepazīšanās ar šo informāciju, Es un Vides ministrija aicina Tevi izteikt viedokli, vai ĢMO audzēšanu būtu jāierobežo arī Latvijā. Es ceru ka tas pat vairs nav jautājums. Pastāsti arī citiem, un ejiet visi nobalsojiet.

To var izdarīt šeit.