GMO problēmas

Daži mani draugi zinātnieki par ĢMO ir labās domās, jo pie tā strādā un zin kas tas ir. Tāpēc uzreiz tiksim pāri pirmajai no divām galvenajām problēmām – teorijā ĢMO ir ļoti daudzsološs, bet ir visādi traucēkļi, un visus tos var apvienot zem saukļa “ar lielu varu nāk liela atbildība”. Pirmā atbildība ir veselība – ĢMO (Ģenētiski Modificēti Organismi) nav tik sena tehnoloģija, lai tā būtu labi izpētīta attiecībā uz cilvēka veselību, un eksperiments notiek uz patērētāju rēķina, jo produkts nonācis tirgū pirms galēja sprieduma. Zinātnieki protams atbalsta to teorētisko potenciālu, jo tik tiešām tehnoloģija ir fascinējoša, un nonākot pareizās rokās, tai ir liela nākotne. Tāpēc no pirmā iemesla “nav izpētīta ietekme uz veselību” nonākam pie otrā – kāpēc nav?

Otrais punkts ir – komercija, bizness un “nepareizās rokas”. Sākotnēji ĢMO proponenti soliīja pasaules bada atrisinājumu, lētu ēdienu un mieru virs zemes. Bet nekā, ĢMO ir dārgs un kontrolēts. Tieši tā, ĢMO ir tehnoloģija, kuru tāpat kā visu citu intelektuālo īpašumu tirgo un pārdod, un beigās tā visa pieder lauksaimniecības tehnoloģiju gigantam Monsanto, kas ir “nepareizās rokas” jēdziena absolūtā definīcija. Pēc viņu darbības metodēm spriežot, sliktāk būtu tikai ja ĢMO tehnoloīģijas piederētu Hitleram.

Labi šīs problēmas ir aprakstītas filmās Michael Clayton un Food Inc. Īsumā – kad visi graudu ražotāji pieder vienai firmai, un tā tirgo tikai ĢMO sēklas, tev ir iespēja pirkt tikai vienas sēklas. Šīs sēklas satur Monsanto piederošu tehnoloģiju, un to (surprise surprise) ir aizliegts pavairot. T.i. ja tu nākamajā gadā gribētu sēt labību no graudiem kas izauga, nekā nebija – autortiesību pārkāpums, gluži kā mūzikas pasaulē. Tev jāpērk jaunas sēklas katru gadu. Ja tavas sēklas ar vēja un putnu palīdzību iesējušās kaimiņu laukā, kas neizmanto ĢMO sēklas, viņa raža tiek samaitāta (skat punktu “veselība”), kā arī pie viņa durvīm klauvē Monsanto, un liek maksāt par nelegālu tehnoloģiju lietošanu (atkal kā mūzikas pasaulē). Indijā dažus gadus atpakaļ sākās vilnis ar zemnieku pašnāvībām, jo ĢMO sēklas tika sapirktas neizlasot līgumu, un zemnieki nespēja maksāt katru gadu par jaunām sēklām.

Ja vēl par veselības ietekmi domas pagaidām dalās un konkrētu pierādijumu nav, Lielā Brāļa Monsanto ietekme ir fakts, jo jau šodien tiem pieder visa lauksaimniecības industrija amerikā, un – arī lielas kompānijas eiropā. Piemēram Monsanto draugs un cits Hitlerisks monstrs “Cargill” (kāpēc tas ir monstrs, skat Food Inc) Latvijā tirgo eļļu Risso (tā gan nesatur ĢMO).

Īsi sakot, mums būtu jāpriecājas, ka ĢMO nav atbalstīts Eiropas Savienībā (atļauts ir audzēt tikai Rapšus, Soju un kartupeļus priekš cietes, kā arī tas viss obligāti jāmarķē), un laukos vēl atļauj stādīt kartupeļus no pagājušās ražas, un nav jāparaksta līgums, ka katru nākamo rudeni tu pirksi jaunus ĢMO kartupeļus par 3x lielāku cenu

24 thoughts on “GMO problēmas

  1. Ļoti labi uzrakstīts un izskaidrots! Tikai neliels precizējums attiecībā uz ĢM kultūraugiem, kas atļauti ES: audzēšanai ir atļauta tikai kukurūza MON810 un kartupelis Amflora (pēdējais tikai rūpnieciskai izmantošanai, nevis cilvēku vai dzīvnieku pārtikai). Bet pārtikā un dzīvnieku barībā atļauts izmantot vairākas ĢM sojas, kukurūzas, rapša, kokvilnas un cukurbiešu šķirnes.

  2. ja tās sēklas ir izturīgākas utt – un līdz ar to ienesīgākas, pirksi katru gadu. negribi – nesāc nemaz. vai es kaut ko pārprotu? neizlasīts līgums neattaisno pircēju problēmas…

    1. Jā protams, bet ja vienīgais tirgotājs ir ĢMO tirgotājs, tev nav pat izvēles. Un cieš jau arī tie, kas nav līgumu parakstījuši – amerikā masveidā tiek sodīti ĢMO lauku kaimiņi, netieši tos piespiežot pāriet uz Monsanto produktu.Otra lieta par kuru neuzrakstīju, pat ja neņem vērā ĢMO kā tādu ietekmi uz veselību, galvenā ĢMO modifikāciju būtība ir tajā, ka tie ir izturīgi pret Roundup mēslojumu. T.i. lauku pamatīgi var mēslot, laistīt ar pesticīdiem, herbicīdiem un citu drazu, liet milzīgos daudzumos, un nomirs tikai ne-ĢMO augi (nezāles). Lieki teikt, ka augs to visu drazu absorbē un tu pēc tam viņu ēd.
      Ja tevi apmierina ķimikālijām laistīti dārzeņi/graudaugi, un nav nekas pret cenu kāpšanu, kā arī nav iebildumi pret mainīto gēnu iespējamo ietekmi ilgtermiņā uz nākamajām paaudzēm, – jā nu tad man tev nav argumentu.

  3. “Visi ekopārtikas tirgotāji melo par šādas pārtikas izcelsmi un patiesībā tie ir tādi pat ar ķīmiju apstrādāti produkti, kas tikai pārdoti par dārgākām cenām.” Šis izteikums ir tieši tikpat kļūdaina vispārināšana kā uzskatīt, ka tikai Monsanto un ļaunie zinātnieki pārvalda ĢMO sēklas. Ir, piemēram, tāds Etiopijas zinātnieks Gebisa Ejeta, kurš ar ĢM palīdzību izstrādāja pret slimībām un sausumu noturīgas sorgo sēklas, kas pašlaik nodrošina daudz labākas ražas tajos Āfrikas reģionos, kur plosās nemitīgs sausums un bads. Par šo darbu viņš 2009. gadā saņēma ANO World Food Prize. Tikpat absurdi ir teikt, ka visas ĢMO sēklas ir patentētas, netrūkst arī nepatentētu vai tādu, kur patenti pieder valsts iestādēm un kas par tām nekādu lielo naudu neplēš.
    Tāpat par Indiju aizmirstas jau mazliet padomāt vai tik pie vainas nav arī vietējie augļotāji, kuri naudu sēklu iegādei mierīgi aizdod ar 100 un 200% gadā (aptuveni tādiem pat procentiem kā LV populārie SMS kredīti), bet valsts garantētās programmas parasti tiek izzagtas. Nē, pie vietējās korupcijas noteikti vainīgi ir ārzemnieki Monsanto. Gluži kā tagad ar vilcieniem, gan jau, ka spāņu CAF bija tie īstie vaininieki, kas kukuļoja visus godīgos Latvijas ierēdņus un tagad Latvijas iedzīvotājiem būs smagi jāmaksā par ārzemju kapitālistu uzvedību.

  4. Jautājumi autoram – griķu, auzu pārslu un piena labdabīgā ietekme arīdzan tādā gadījumā nav pierādīta, jo pēc ilgstošiem testiem, kur nepierādījās kaitīgums tomēr tāpat drīkstam pieņemt, ka šī pārtika var būt kaitīga.Starp citu, attiecīgās instances ļoti rūpējas, lai valstī būtu pieejami arī dabīgās sēklas, tā kā pilnīgs monopols nevarētu būt, kā arī neba Monsanto ir vienīgie ĢM sēklu audzētāji. Tas viss noved pie tā, ka NEDRĪKST potenciālāku un nākotnē labāku pārtiku šajā gadījumā aizliegt, ja monopols tiek novērsts un zemniekiem ir izvēle.
    Un vēl – tas, ka tagad ĢM pārtika nav tik efektīva un selekcionētie graudaugi dažbrīd sastāda konkurenci nenozīmē, ka pēc pāris desmitiem gadu ĢM nespēs izvirzīties vadībā un varēsim aizmirst par pesticīdiem vai par imunitāti pret tā, jo tad tik tiešām zemesrieksti būs kulaka lielumā.. Ļoti progresīva nozare, viss ir aizsācies labi, daudzās valstīs ĢM audzēšana un pārdošana ir legalizēta, Zemes draugi spekulē uz to, ka ES skatās uz to visu piesardzīgi, tāpēc nomierināsimies, pasaules gals nu nebūs!!
    Un piekrītu Artim.

    1. “Zemes draugi spekulē uz to, ka” neko neviens nespekulē. Man tevis minēto “zemes draugu” pārstāve atsūtija ļoti norūpējušos vēstuli par to, ka “viss ir slikti”.

  5. Pirms pāris gadiem skolā veicu petniecisko darbu par ĢMO un viena no interesantākaam bija kāda autora atziņa: Ikdienā mēs uzturā lietojam dažadas izcelsmes un sugas augļus,dārzeņus, gaļu, zivis u.c. produktus. Bet neviens cilvēks, kas uzturā lieto cūkgaļu par cūku nav kļuvis.
    Nu laikam ar to bija domāts, ka, ja nekādu ietekmi neatstāj atsevišķa suga, tad arī sugu sajaukums neradīs kaitējumu.

    1. Ak dievs nu tas gan ir aprobežots izteikums 🙂 Es ceru, ka tu to lasiji kāda ziņu portāla komentāros 🙂 Ēdot radioaktīvu sēni tur par sēni nekļūsi, ēdot čūskogas, tu par ogu nekļūsi, ēdot sapuvušu maizi tu arī par maizes klaipu nekļūsi, taču visos gadījumos tiks atstāts nopietns iespaids uz tavu organismu. Nav runa par to vai zivs gēns gurķī tevi padarīs par zivi, tas taču ir kaut kāds idiotisms. Runa ir par to, vai iegūtā aukstuma izturība nenāca komplektā ar kādu citu nezināmu īpašību, kas var kaitēt ilgtermiņā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *