Vai Rimi un Drogas – Dabas ienaidnieki?

Pirms kāda laika bijām iegriezušies kādā RIMI lai nopirktu garšīgās olīvu/siera standziņas. Tās nu gan ir labas.
Kas bija slikti, ir ka RIMI maizes nodaļā papīra maisiņu vietā ir uzlikti parasti plastmasas. Nepietiek ar to, ka RIMI jau ta ir teju vienīgais veikals kurš turpina stagnēt, un dod visiem gribētājiem plastmasas maisiņus pie kasēm, nē – ar to nepietiek, vajag vēl degradēties un esošos papīra maisus likvidēt.

Tas pats ar Drogām, un viņu sazombētajām robo-pārdevējām. “Summa-Paldies-Maisiņš” (monotonā balsī, skatiens tukšumā). Prastu, niecīgu nagu vīli pamanījās ielikt maisā. Un papētiet kas notiek ja no maisiņa atsakaties – Drogu pārdevēja teju vai “uzkarās” jo šāds atbildes variants nav paredzēts. Interesanti, vai viņām par maisiņa nedošanu no algas atvelk, ja tik agresīvi atsakās preci nelikt maisā?

maxim_maisins

Salīdzinājumam – Maxima, Elvi un nu arī Mego ir pilnībā pārgājuši uz ātri sairstošiem maisiņiem. Nelda maisiņus vispār nedod. Tiesa – Maxima tagad lieto sliktāku materiālu, nekā tad, kad Bio-maisiņš bija kā papildus variants. Tad tas bija daļēji izgatavots no kukurūzas cietes, tagad savukārt – no īpašas plastmasas (kā jau tradicionāli – plastmasa ir naftas produkts) bet ar piedevām, kas liek tai ātri sadalīties skābekļa ietekmē. Problēma ir tāda, ka piedevas reizēm var kaitēt videi kurā maisiņš sadalās.

Jebkurā gadījumā tas ir lieliski, ka tik daudz veikalu vismaz domā šajā virzienā, un ir pilnībā atteikušies no maisiņiem kuri tuvākos pāris simtus gadu gulēs krūmos vai atkritumu glabātuvēs. Maximā turklāt ir Ekoloģiskās/Veselīgās pārtikas stendi. Tas joprojām neattaisno cūcības kas notika viņu virtuvēs, bet tāpat – var redzēt ka veikala vadība cenšas.

Iedomājies, ja tu gandrīz katru dienu iepērcies, un reizēm nopērc vairāk mantu t.i. aizej ar diviem maisiņiem, tas nozimē piemēram 300 maisiņus gadā. No miljons rīdziniekiem, tas ir 300 miljonu maisiņu gadā!

Nopērc savu auduma maisiņu, un turi to somā katram gadījumam. Un ja maisiņš aizmirsies – veikala piedāvātos neņem, vai iepērcies kādā no videi draudzīgiem veikaliem.

Citādi tavi maisiņi nonāks te, un tur arī paliks:

Getlini EKO

Un kad tur nebūs vietas – tādu izveidos kautkur tavas mājas rajonā. Tālākai lasīšanai: raksts Vides Vēstīs

28 thoughts on “Vai Rimi un Drogas – Dabas ienaidnieki?

  1. Ēm, es tik tiešām šaubos, ka daudziem veikaliem “atteikšanās no bezmaksas maisiņiem” ir ekoloģijas vārdā. Ja kaut viens no tiem veikaliem sāktu piedāvāt bezmaksas kukurūzas/papīra maisiņus, es tik tiešām ticētu, ka tas ir ekoloģijas vārdā. Realitātē tomēr ir nedaudz savādāk…katrs bezmaksas maisiņš mazais tomēr veikalam kaut ko maksā, un kāpēc gan nemēģināt nopelnīt lieku naudiņu uz maisiņu rēķina? Tā visa ekoloģiskā padarīšana ir viens liels bullšits…

  2. Drogas boti gan ir vareni, gandrīz vai ar varu jārauj laukā, lai neliek tajā maisiņā. GC RIMI vismaz redzot, ka krāmēju drēbes maisiņā, nepiedāvā plastmasas.

  3. nu kamoonnedomaaju ka tiem uubermaisinjiem ir kaads sakars ar vides aizsardziibu – kuram gan neskadee lieki paaris santiimi no maisinja.
    Pats rakstiiji:
    Iedomājies, ja tu gandrīz katru dienu iepērcies, un reizēm nopērc vairāk mantu t.i. aizej ar diviem maisiņiem, tas nozimē piemēram 300 maisiņus gadā. No miljons rīdziniekiem, tas ir 300 miljonu maisiņu gadā!

    tad pareekjini tos 300 ljimonus ar maisinja cenu, no kuras dalja aiziet ruupniicai, bet pareejais paliek veikalam – easy money. Un kaa gan tu nepanjemsi to maisinju – nemaksaa tak daargi un mekleet, kur visus pirkumus salikt ar reizeem bezceriigi – soma pilna utt.
    Pie tam, slinks buudams neskatiijos ar ko tie maksas plastmasas maisinji tik ahujennie saliidzinaajumaa ar parastajiem, bet piedaavaaju tev veikt eksperimentu – pameegjini kruto maisinju ik gadu nosveert un pieraksti pa cik g maisinja masa samazinaajaas. Eksperiments tiek izbeigts kad maisinju nevareesi atrast 🙂 Domaa, ka pie taa rezultaata nonaaksi peec paaris gadiem? Kaa arii saliidzinot ar to plastmasas daudzumu (uudens pudele, limonaades pudele un veel 100 un viens plastmasas iepakojums), kas tiek salikts masinjaa pats maisinjsh buus tikai paaris % no plastmasas.
    Veel ienaaca praataa – vai maisinjsh no suuda naftas ir sliktaak kaa izvarotaa zeme no taas pashas kukuruuzas audzeeshanas – izcirstie mezhi jaunaam plantaacijaam, meeslojumu tonnas deelj kaa aizaug upes te var ilgi turpinaat – bet galvenaa doma man bij: gandriiz jebkuram ir pilniigi po* par zemi aiz maajas zhoga kameer naak nauda. Ja nauda vairs nenaak kaa agraak jeb vajag drusku aatraakus ienjeemumus – liekam maksaat par to kas agraak bija nosaciiti par briivu. Un kamdeelj lai netaisiitu naudu ar, tjipa, ceeliem meerkjiem – aizsargaajam dabu?
    Un vari nepaarmest, ka man neruup daba, bet ir daudz labaaki veidi kaa to piesaarnjot mazaak, kaut vai ziemaa neest produktus, kuri te šajā gadalaikaa neaug, piemeeram, zemenes utt. Kaapeec – domaaju, ka speesi saprast.

  4. Wait a second, kāds vispār lasa to rakstu un komentārus pirms komentē???
    VĒLREIZ ATKĀRTOŠU galīgiem tankistiem:

    Maxima lielais maiss agrāk maksāja 5 sant, tagad JOPROJĀM maksā 5 sant (TIKPAT) un tagad tas ir pašsairstošais.

    What the FUCK cilvēki, mācaties lasīt….

  5. Atzīšos, ka neizlasīju rakstu, jo pašlaik trūkst laika, bet vai esat dzirdējuši, ka Vācijā, kura bija viena no pirmajām valstīm, kas ieviesa atkritumu šķirošanu pamazām no tās sāk atsacīties, Zviedrijā notiek tas pats, personīgi mēs atkritumus nešķirojam, jo te nav tādas iespējas, iepriekšējā dzīves vietā šķirojām. Ir izrādījies, ka atkritumu šķirošana beigu beigās videi ir nedraudzīgāka nekā nešķirošana. Ir vairāki iemesli, piemēram, viens no tiem, ka uz atkritumu savākšanas vietu vienas mašīnas vietā ir jāsūta piecas, kas katru atkritumu veidu izvadā uz attiecīgo poligonu, bet jāšķiro viss ir vienalga, jo vienmēr kāds tīši vai netīši ir kaut ko sajaucis un pie plastmasas piemetis papīru uttPlastmasas maisiņu ēra gan būtu pēc iespējas ātrāk jābeidz, arī cenšos pirkt kartona maisu, vai iztikt ar ratu grozu…

  6. Good point. Taisnība jau ir – tas ir kā ar to akas rakšanu kad māja jau liesmās. Labāk risināt problēmu neražojot atkritumus, nevis pēc tam domājot ko ar viņiem darīt.

  7. Cilvēki mēģina piekasīties vārdiem. Idejiski šajā rakstā viss ir skaidrs. Arī par Drogām, kur es vienmēr atsakos no mazā maisiņa un saņemu šo pašu augstāk pieminēto naidīgo, neizpratnes pilno skatienu. Bet atzīšos, ka arī es grēkoju un paņemu lielo maisiņu, kad ir kaut kas vairāk sapirkts. Un es iespējams dubultīgi grēkoju, jo citur nevaru atrast pielietojumu tam maisam, kā to izmantot par miskastes maisu… Zinu, ka miskastes maisi(īstie) ir plānāki, lai tie ātrāk sadalītos. Un vēl, man patīk šādas diskusijas un “Vides faktu” entuziasms, jo bez viņiem zaļā kustība(“bullšits”, kā to nosauca pastulbs komentētājs) Latvijā nebūtu tik āttīstīta, kāda tā ir šobrīt. Paskatoties kāds bardaks ir “attīstītajās” valstīs, vismaz šajā ziņā mēs esam krietni vien priekšā. Tādā Itālijā(galējs piemērs) vispār neko nezina par atkritumu šķirošanu, bioplastmasas maisiņiem un citām dabas saudzēšanas metodēm. Tā kā respekt visiem cilvēkiem(arī N.R.), kas cenšas iekustinās ierūsējušās cilvēciņu smadzenītes, kas domā, ka viņu 1 maisiņš jau neko sliktu nedara, tie visi pārējie cilvēki jau ir tie sliktie! 🙂

  8. Manuprāt ir divi varianti: ieplānots veikala apmeklējums un spontans veikala apmeklējums.
    Ja uz veikalu iet speciāli, tad labak paņemt līdzi normālu mugursomu – drēbes maisiņu nevar normāli panest nedz uz pleca (šauras lencītes, griež), nedz rokā (par garu rokturi). Ja brauc ar auto tad var auto turēt gan mugursomu, gan pat kartona kasti.

    Ja veikala ieej neplānoti, tad daudz ērtāk ir paņemt maisiņu veikalā neka staipīt sev nepārtraukti līdzi neertos drēbes maisiņus.

    Attiecīgi daudz svarīgāk ir nevis staipīt sev apkārt drēbes maisiņus vai vispār drēbes maisiņus lietot, bet gan adekvāti plānot veikala apmeklējumus un attiecīgi plānot arī kā mantas no veikala tiks atgādātas mājās.

  9. Diāna, tu maldies. Es katru dienu iepērkos maksimā, un zinu ko runāju. Parasto maisiņu vairs nav. Par 5 san ir zaļie maisiņi. Tiesa lielajā maksimā ir arī papildus par 23 sant kukurūzas cietes maisiņi, bet tie ir citādāki un tapēc dārgāki

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *