Pavasara tīrīšana

Esmu iegājis ilgtermiņa kārtošanas fāzē. Nezinu kā tas notika, bet viss sākās ar bilžu pārvietošanu uz citu organizēšanas sistēmu. Vēlāk ilgstoši plānoju (un beidzot arī realizēju) bilžu rezerves kopiju sistēmu “mākonī”, un tagad ir laiks ķerties klāt šim novārtā pamestajam blogam. Esmu nolēmis to pārvietot uz citu dzīves vietu, un tas mani noveda pie pārdomām par šī bloga koncepciju. Virzību. Kāda ir šī bloga vieta manā dzīvē šodien un arī parīt?
Šim blogam patiesībā ir kādi piecpadsmit gadi. Vecākie ieraksti iespējams ir zuduši, jo vietā, kur itkā tos turēju saglabātus, neko vairs neatradu. Vecākais ieraksts ko šeit var tik tiešām aplūkot, ir no 2005. gada.

Vakardien no diviem tūkstošiem bloga rakstu, izdzēsu aptuveni piecus simtus. Kā tā? Izrādās daudzi no vecajiem ierakstiem bija linki uz neeksistējošiem ārējiem resursiem, ieraksti, kurus šodien aizvieto Twitter. Tad bija brīdis, kad blogu izmantoju par fotoblogu un ierakstā bija vienkārši kaut kāda ikdienas fotogrāfija (bieži vien nestrādājoša). Šīs bildes bez konteksta nevienam neko neizsaka, un pašam man viņas ir mājas foto katalogā. Vēl bija liels daudzums ierakstu, kurus grūti aprakstīt savādāk, kā vienkārši stulbi. Protams daudzus no “stulbajiem” ierakstiem atstāju vēsturiskai vērtībai, nodzēsu tikai tādus, kuri nekādu noderīgu informāciju nesatur.

Esmu nolēmis šo vietni sakārtot, un atstāt tikai nedaudz garākos ierakstus, par kuriem pašam nav kauns. Galu galā, īslaicīgas nozīmes stulbībām ir radīta piemērotāka miskaste — Twitter. Šis blogs būs mans Longform.

Visbeidzot esmu nonācis pie dienas pēdējās domas. Skatoties cik ļoti primitīvi un haotiski bija mani raksti pirms desmit gadiem, esmu šokā, jo turpat blakus ir atrodami filmu apraksti un notikumi, kuri atmiņā šķiet tik neseni. Taču pārdomas un rakstības stils šķiet bērnišķīgs, naivs un pilnīgi atšķirīgs.

Vai esmu tik ļoti mainījies? Vai arī šodien rakstīto ierakstu pēc gadiem dzēsīšu kā stulbu?

Sludinājumu krāpnieki no Nigērijas

Viss sākās ar to, ka ievietoju SS.lv sludinājumu par auto pārdošanu. Biju tur jau licis dažādus mazākas cenas sludinājumus, laikam tāpēc ar šādu joku nebiju saskāries, taču uz šo, saņēmu visai lielu interesi – no cilvēkiem, kas raksta angļu valodā:

scam-list

Veseli trīs gabali, ar līdzīgiem tekstiem! Protams, es neesmu gluži no mēness nokritis, un uzreiz sapratu, kas tie par jauniem draugiem.

Turklāt šie jau arī nemaz normāli maskēties neprot, paraksts no viena, from adrese no otra, un reply-to adrese no trešā personas vārda:

Sender: daveconte[email protected]

Received: by 10.42.213.137 with HTTP; Thu, 28 Jul 2011 11:10:37 -0700 (PDT)

Date: Thu, 28 Jul 2011 11:10:37 -0700

X-Google-Sender-Auth: y0hoej1Ktyv8mqHF6XlcAjMh0D4

Message-ID: <[email protected]om>

Subject: Passat

From: John Reina <sandra.torroes@hotmail.com>

Uzreiz sapratu, ka krāpnieki, taču nesapratu kā pērkot mašīnu mani var piekrāpt, saprotams ja es to auto gribētu pirkt, tādi krāpšanas gadījumi ir dzirdēti daudz. Gribēju paspēlēties, un uzrakstīju atbildi. Protams, pazīme numur viens – cilvēks maksašot ar Paypal:

Hi,
I was browsing through sites as i am currently looking for a (auto) and your ad caught my eye. I am very interested in purchasing this from you. At present I am currently out of town due to the work I do, I am based in Calais and work as an engineer on ships. Now what I propose to you is this; Due to the fact that I am so far away right now I will gladly transfer you the amount of (amnt) via PayPal plus any excess transfer charges, what I would then also do is arrange for a private courier company to pick up the (auto) from your address once you have received the payment into your Paypal account. The reason I choose paypal is that it is a reliable and secure way of making a payment online so works out better for both parties.
So in order to enable me to proceed with the payment could you please provide me with the following information:
Name
Your PayPal e-Mail Address :
Amount
Phone Number
Kind regards

Tālāk izdomāju viņu pakļaut nelielam Denial of Service (t.i. kamēr viņs nodarbojas ar mani, tikmēr viņš nekrāpj kādu vientiesi). Protams naivi, bet man bija garlaicīgi, un šis bija visai jautri.

> Hey Anthony,
>
> I’m happy to hear you are so eager to buy my car, It is tough to find a
> buyer. I can’t accept money before we somehow seal the deal, to make
> sure everything is legitimate.
>
> Which courier company do you wish to use? will you pay for it, or you
> want me to arrange it, and add the expenses to your total amount?
>
> Normunds

Thanks for the mail, i will pay fir the shipping because i have a private shipping company, so kindly get back to me with your full paypal details and the total cost so i can made the Payment.
Anthony.

Lai pačakarētu viņam smadzenes, iedevu absolūti neeksistējošu epastu kā savu paypal adresi:

Hello Anthony,
The price of the car is 4500LVL (as listed), this is  6346.5EUR. My paypal address is [email protected]
Let me know when the payment is done
Thanks for the quick business!
Normunds

Okay..i will let you know when the payment is done.
Thanks

Protams seko neliela vilšanās:

i wanted to make the payment now and paypal database does not recognize this paypal e mail of yours([email protected])  so kindly correct it and type it very well, so i can made the payment..because i ought to have made the payment.

Nekas, es iedošu citu viltus epastu:

I’m really sorry, I made a typo, it’s [email protected]
Sorry again!

Pēc brīža, neskatoties uz to ka iedevu galīgi nereālu epastu, es saņemu apstiprinājumu ka manā paypal kontā ienākusi nauda (kontā kura nav). Ievērojiet patieso from adresi, kā arī bcc (lai saņemu to ziņu):

paypal1

Joprojām nesapratu kā viņš no manis gribēs izspiest naudu, tāpēc turpinu muļķoties:

I seem to have received the payment. What is the next step? I will need your scanned photo ID to proceed with the car registration change.
Send as soon as possible
Pleasure to do business with you
N

Saņēmu šadu te sviestu, te jau džeks ir izpaudies ar vēstules noformējumu, ta pat vairs nav paypal stilā, un saturs ir bērnišķīgi idiotisks:

paypal2

Tātad viņš grib lai es maksāju viņa kaut kādam transporta aģentam mistiskus 600Eur un tikai tad Paypal atbloķēs to naudu ko man esot ieskaitījis. Smieklīgi, ka viņa “Paypal” man raksta, ka nauda jāmaksā caur Paypal konkurentu Western Union.

Tūliņ saņemu arī nesaprotamu paskaidrojumu no paša Antonija/Daniela/Sandras:

As per the e-mail Smile Bank sent to me which is also similar to yours, you will have to pay 600.00Eur out of your own pocket through western union to my agent address given to you.
After you send the money 600.00Eur through western union a receipt will be given to you at the western union office.
So you will scan the western union receipt and address it to a mail then reply to Smile Bank confirmation email with it.
Once you do that then Smile Bank verify the western union detail and confirm everything valid then they will release your total  amount into your account include the western union charges.
The money will only reflect in your account until you reply back to the confirmation email you received from Smile Bank by sending the MTCN number of the 600.00Eur that is to be send to my pick up agent so that they can come for the pick up..if you have gone through the email you received from Smile Bank very well regarding the payment i made…you must have been notify about all this so i hope you understand and go ahead and  send the 600.00Eur then get back to Smile Bank with the western union information so that they will release the whole fund into your account without any delay.  I will advice you to check your inbox or spam mail of junk am sure you will find the Smile Bank confirmation email in one of those box.
I hope you understand now…..
Please advice asap..
Thanks.

Tā arī nesaprotu par ko man viņam jādod 600Eur, bet nekas, spēlēju līdzi. Liku pagaidīt, lai pagrauž nagus. Pēc pāris stundām vēstule:

I have been waiting to read from you regarding the MTCN number that will be given to you at the western union money transfer after you might have send the MONEY to my shipping agent and its very surprising you did not reply back to my last email..I am getting worried over this..Please let me know if you have send the money via western union and if you’ve not done it make sure it is done today.I will be waiting to read from you regarding the information that will be given to you at the western union and also your address for the pick up and i will be very glad for this.Please make sure you get back to me ASAP.
Nice doing business with you.
Thanks.

Cenšos izspiest no viņa pases kopiju, lai būtu kāda trofeja:

> I am prepared to do this, but you didnt reply to me regarding your
> scanned id. This makes me sad, can i trust your business at all?

Tik stulbs kā šie čaļi viņš tomēr nav:

> > what do you mean by scanning of my ID, you do not need this and if
> > at all, you will need it, it is not available now, but do not worry
> > about that just proceed with the payment and get back to my Bank
> > with the transfer details for verification, you do not have to
> > worry at all all as i am not going to get you ripped off..you are
> > secure.

Uzrakstu atbildi, lai viņam rodas lielās cerības:

> Ok, i will go to the western union office today, await the money shortly

Berzē rokas:

Thanks, as soon as the money is sent, just get back to paypal with the transfer details for verification.

Otrais mans mēģinājums no viņa izspiest pases kopiju, kaut vai viltotu:

Just returned from the western union offices. They refuse to transfer anything without full personal details of the receiving party. Please send scanned id (passport), name and phone number, and i will proceed with payment. This is a request of western union.

Nē, viņš tomēr ir gudrāks par citiem, toties saņēmu kaut kādu kreisu adresi anglijā:

excuse me stop playing me games, in western union they do not need any details before you can send the money just the address where you are to send the money to and the address is:
Andrew Peterson
70-78 Dudley Road,
Manchester,M16 8DE,
Lancashire.United Kingdom…..as soon as the payment is done, just get back to paypal with the transfer details…but if you refuse,I will give you my personal details you require for:
Name: Anthony Caleb…my scanned ID is not with me..you can even send the money online at www.westernunion.com.
I await the transfer details now.

Negribēju izraisīt aizdomas, ka esmu pārāk naivs, uzrakstīju šaubu vēstuli par atšķirībām vārdos, jau ceturtais personvārds parādijies galu galā:

I dont understand, your name is andrew or anthony? Why is this money required again? You said you will pay for the transporation of the vehicle. I am confused now. Please advise the reason for the 600 eur payment. I think i will return the 6000eur payment to you. What is your papal id so i can pay it all back.

Vecis paliek dusmīgs:

PayPal an I  have informed FBI regarding this issue that is why i am not more troubling myself…you can send the money to the address i gave to you and get back to paypal with the transfer details via western union and get back to paypal with the details for proper verification, if you do not comply with that..lets wait and see

Viltus Paypal arī dusmīgs:

We are contacting you regarding your Transaction with Anthony caleb. We are still expecting to receive the necessary Western Union Information from you, and you are required to send the Western Union information to us within the next 24HRS or the necessary Legal Action would be taken against you.

Es jau esmu nobijies ne pa jokam! Atkal izraisīsim viņā viltus cerības uz naudu:

OK, I have successfully transferred the money today, Just please don’t call the FBI, mister! Expect your cash soon.

N.

Saņemu atbildi:

if you know that truly you have sent the money get back to me and paypal with the following details for verification:
(1) Sender’s Name;
(2) Receiver’s Name;
(3) MTCN (Money Transfer Control Number);
(4) Amount Sent;

Atbildu ar visādām muļķībām, lai pasēž refrešojot savu WU kontu:

Hello brother
Yes – the WU representative verified that the money is on it’s way:
(1) Normunds Sviestkulis
(2) Andrew Peterson
(3) 2989115571
(4) 600EUR
Get back to me as soon as you get this! How to proceed.

N.

Viņš nav apmierināts, ka MTC skailis neesot pareizs Sad smile

why are you  doing all these trashes to me because the details was not correct,if you think you have send the money get back to me with the scanned receipt from the wetsern union now.

Izdomāju, ka varētu viņu izčakarēt vēl jaukāk, atrodu to skaisto RICKROLL lapu, kas okupē interneta browseri tā ka kompis uzkarās, tad izveidoju pagaidu lapu savā saitā, kur iekšā ir tikai divas lietas – Statcounter apmeklējumu statistikas vācējs, kā arī META redirect uz RICKROLL saitu. Jūsu drošības dēl, to idiotisko saiti nerādīšu, bet katrā ziņā izskatījās viņa līdzīgi šai:

Anthony, Brother! What was not correct exactly?
I am sure the money is transferred, please check using the official WU tracking system: http://ej.uz/westen-union-tracker?2989115572231

Normunds

Uzvara! Jau dažas minūtes vēlāk saņemu šo veiksmīgo ziņu statistikas sistēmā, kas nozīmē, ka viņam kompis ir nokarināts un visticamāk viņš to restartē. Protams papildus apstiprinājumu, ka viņs tiešām ir no Nigērijas, un kādu browseri viņš lieto:

naija

Bet tas viņu īpaši neapbēdina, jo viņam joprojām ir cerības no manis saņemt naudu:

i can now understand you now that you are a tricker and you will surely be dealt with because you wants to get me ripped off, but if you are sure of the money transfer…scan the receipt now and mail it to me and paypal.

Vakarā paspēlēšos ar fotošopu un uzzīmēšu viņām western union maksājuma apstiprinājumu.

Bet ļaudis, esiet uzmanīgi. Šie cilvēki turpina darboties tikai tāpēc, ka cilvēki uzķeras. Esiet acīgi un manīgi, neiesaistieties darīšanās ar aizdomīgiem pircējiem/pārdevējiem kas sola kaut ko maksāt caur western union vai paypal, un pat ja arī kaut ko paypalā saņemiet, neticiet tam ko viņi (viltus viņi) sūta e-pastā, ieejiet kontā un paskatieties vai tur tiešam ir nauda. Esiet soli priekšā otrai pusei, un nekad nevienam neuzticieties.

Recenzija: Bērns

Svarīga piezīme: tekstu lasīt ar gramu sāls un sarkastisku smīnu sejā.

Nu jau gandrīz pusotrs gads pagājis kopš mums viens tāds ir, tāpēc esmu nobriedis nelielai recenzijai. Ticiet vai ne, bet saturiskā ziņā šajā tekstā absolūti viss būs patiesība.

Vai tev tādu vajag?

Neviens nevar būt simtprocentīgi gatavs bērnam. Neskatoties uz šīs recenzijas stilu, bērns nav ne televizors ne sunītis. Tā ir pārmaiņa uz visu atlikušo mūžu. Pie sevis iekšēji es nekad neesmu bijis tā konkrēti gatavs no stila “okei, es esmu sagatavojies, dodiet bērnu!” Protams, ir laiks kad par tādām lietām vienkārši nedomā, bet tad kad sāk domāt, tad arī ir tas brīdis kad principā esi gatavs. Nekādas lielākas gatavības nebūs, vari necerēt. Tātad principā to vai tev vajag vai nevajag bērnu var secināt tikai pēc tā, vai tev šāda doma vispār ir ienākusi prātā. Ja esi domājis – neko vairāk arī nevajag. Galu galā arī urlām un cacām ir bērni, un viņi tiek galā. Kas, tu esi sliktāks?

Par tiem pašiem minētajiem runājot, nu jā, es personīgi varu tikai ieteikt par bērnu domas piebremzēt līdz bridim kad pats jūties stabils uz savām kājām. Kad vienmēr zini, ka pašam ir ko ēst, ka no dzīvokļa ārā nemetīs, un ka varēsi atļauties nopirkt ratiņus gerkenā (tas tāds absolūtais minimums, bet nu jūs sapratāt uz ko es tēmēju).

Vēl dziļākās personīgās pārdomās iegrimstot, tās jūs variet arī neņemt vēra, es personīgi esmu pret demogrāfijas lokālo kontroli masveidā ražojot pēcnācējus, kā mums liek darīt LTV1 ar drūmajām Igaunijas un Latvijas dzimstības salīdzinājumu tabulām. Uz pasaules problēmām ir jāskatās kopumā, nevis tikai jādomā par sevi. Pasaule ir pārapdzīvota, lai nodrošinātu visus eiropiešus ar pārtiku, automašīnām, plīša sunīšiem un pamperiem, tiek patērēts nenormāli daudz resursu. Pasaules iedzīvotāju skaits simts gadu laikā no miljarda ir pieaudzis līdz vismaz septiņiem miljardiem (drīzāk vairāk, nav jaunu datu). Lai izaudzētu tavam topošajam steikam (govij) pārtiku, tiek izmantota teju vai trešdaļa planētas sauszemes. Tas ka Latvieši baidās izmirt nav nekāds attaisnojums, turklāt šādas bailes ir absolūti nepamatotas. Padomju Savienībai bija stipri lielākas iespējas Latviešu tautu iznīdēt, bet tas nepavisam nenotika. Tāpēc tagad bezatbildīgi ražot pēcnācējus ir idiotisms. Piedodiet, novirzījos no tēmas.

Mana dzīve mainīsies!

Nu protams ka kaut kas mainīsies, bet vai uz slikto pusi? Godīgi sakot mēs tieši tāpat braukājam apkārt, nodarbojamies ar geocaching, darām visu to kas mums interesēja iepriekš. Bērns neko daudz nav ietekmējis ikdienas dzīvē, un noteikti nav nekāds šķērslis. Protams, pirmos dažus mēnešus ar viņu kopā klintīs nebrauksi kāpt, bet to var uzskatīt par nelielu atvaļinājumu no ekstrēmās ikdienas, un kas ir daži mēneši kopumā skatoties. Tas pagāja tik ātri, ka man jau sāk pietrūkt tā laika.

Esmu dzirdējis tik daudz stereotipu, filmās tiek parādīts tik daudz muļķību – beidzot jāievieš skaidrība šajā jautājumā. Bērns kas naktīs neļauj gulēt, kuru jāucina un jānēsā uz rokām kamēr viņš aizmieg, vecāki kas plēš matus no galvas un sakās negulējuši gadiem – pilnīgi meli. Šādas problēmas ir pirmās dažas dienas pēc bērna dzimšanas, kamēr viņš aprod ar situāciju (un kamēr tu aprodi ar situāciju). Tālāk viss ir mierīgi un patīkami. Es ik pa brīdim dzirdu visādus biedus “bet tu pagaidi kad viņam kolikas  sāksies” (kas tās vispār ir? tā arī nesapratu), “tas vēl nekas, pagadi kamēr viņam zobi sāks nākt” un tā arī nekādas šausmas neesmu sagaidījis. Kaut kāda viena starpgadījuma dēļ vecākiem ir tieksme pārspīlēt un biedēt jaunākos vai topošos vecākus itkā tas būtu kāds slepens klubs no kura citus labāk aizbiedēt. Tas ir normāli, ka bērnam reizēm kas sāp, un kaut kas nav pa prātam, it īpaši jo viņš vēl skaidri nemāk pateikt kur ir problēma. Bet tas ir sīkums, ar to visi tiek galā.

Vai es vispār esmu piemērots kā vecāks?

Nekad neesmu jutis īpašas simpātijas pret bērniem kā tādiem, nekad neesmu ar viņiem spēlējies vai ucinājies. Bet savs bērns ir kas pilnīgi cits. To nav iespējams konkrētiem vārdiem aprakstīt, bet sajūtas ir krasi atšķirīgas. Man joprojām nav īsti nekādas sajēgas kā izturēties ar citiem bērniem, tajā ziņā nekas nav mainījies. Bet ar savējo, viss ir viegli un dabiski. Savu bērnu tu vienmēr sapratīsi, un vienmēr viss notiks dabiski un pats no sevis. Nekas nav jāzin, un galvenais informācijas avots kam sekot ir intuīcija. Protams, kāda jēdzīga grāmata plauktā ir jātur, man personīgi patīk DK izdotās grāmatas angļu valodā. Un ja kas galīgi nav skaidrs, vienmēr ir draugi, vecāki un internets kam pajautāt. Galvenais neiegrimt forumos, jo tur vienmēr visādas šausmas var salasīties.

Tas viss ir tik sarežģīti

Patiesībā sarežģītais posms ir no dzemdībām līdz nākamajam vakaram, jo tas ir tas WTF moments, “ko vispār iesākt?” Bet kad pats nomierinās, tālāk viss aiziet kā pa sviestu. Bērna iegāde nebūt nenozīmē atteikšanos no iemīļotā dzīvesveida (izņemot ja esi smago narkotiku atkarīgais, no tām iesaku tomēr atteikties, vai pārdomāt vai tiešām tev vajag bērnus), un tas nebūt nenozīmē, ka tu gadiem būsi ieslodzīts “kakla kunga” (bērna) iegribu verdzībā. Paskaties, nepagāja ne gads kad bērns jau skraida apkārt un puslīdz skaidri var saviem vārdiem pateikt ko viņš grib. Visi tie filmu stereotipi par maziem vemjošiem kliedzošiem monstriņiem ir izgudrojums un zinātāju ņirgāšanās par nezinātājiem. Nekustīgs mazs kunkulis bērns ir tik īstu periodu, kas es to vispār pat vairs neatceros. Jau pēc pāris mēnešiem šis sāk velties un kustēties, un katra nākamā diena paliek arvien jautrāka un interesantāka.

Tas taču ir dārgs prieks, es to nevaru atļauties! 

Es nesaprotu kur šis mīts rodas. Bērns ēd mammas pienu, un neko tev neprasa. Bērnu drēbītes var pārmantot no draugiem un radiem, un ja tādu nav, tās par 20 santīmiem var čupām sapirkties lietotu apģērbu veikalos. Bērns jau neko baigi nolietot nevar, tāpēc tās ir praktiski jaunas. Tas pats attiecas uz autosēdeklīšiem un ratiem. Protams, ja gribas var jau iet pa šiko un pirkt tikai to labāko (nekas jau slikts tas nav), bet tā nav obligāta prasība. Mēs izmantojam mazgājamos autiņus, kas nesagādā ne kripatas vairāk ņemšanos kā pamperi (nopietni!), nelietojām pudelītes un pulverus, un ēdienu pagatavojam no pašu tvaicētiem dārzeņiem.

Tātad kopumā iespaidi

Bērns ir fantastiskākais kas ar mani jebkad ir noticis. Tas ir labākais ko viens cilvēks var “iegādāties”. Un tas ir lētāks par televizoru! Tas ir kā iemīlēties no jauna. Katra diena nes arvien vairāk prieka un sajūsmas, un ikdiena ne tikai nav ierobežota, bet ir krāsaināka kā jebkad. Nekas nevar būt fantastiskāks kā vērot maza bērna ņemšanos ap kādu vienkāršu objektu, kā viņš mācās no apkārtnes, visu izpēta, pagaršo un no pēkšņām bēdām strauji pāriet negaidītos smieklos. Totāli rekomendēju.

Vērtējums: 9/10 (lai būtu ko pajautāt)

Diena kad visi aizgulējās

Tā bija šodiena.

Es redzēju sapni. Sapnis bija tik krāsains un realistisks, ka pamostoties es jutos kā iesprūdis starp sapņu pasauli un reālo. Iegrimis domās es sapogājos, izgāju sniegputenī un devos uz autobusu. Gandrīz nokavēju.

Autobuss bija praktiski tukšs. Es biju vienīgais ,kas tajā iekāpa, un tur sēdēja kādi četri cilvēki bez manis. Dažām pieturām autobuss brauca garām nemaz tajās nepieturot. Vēl vakar šis pats autobuss bija gandrīz pilns, un tā jebkuru citu dienu. Bet šodien, tas bija kā iesaldēts. Neviens nekāpa ārā, un nekāpa arī iekšā. Cilvēki sēdēja līdzīgās pozās, un domīgi skatījās tālumā.

Pie sevis domāju – vai šie cilvēki arī redzēja sapni? Sapni, kas bija tik krāsains un realistisks, ka pamostoties es jutos kā transā?

Es pārkāpu nākamajā autobusā, un apsēdos tajā pašā krēslā kur sēdēju pirms brīža. Nekas nebija mainījies. Tie paši domīgie skatieni, tās pašas tukšās pieturas. Domas nāca un grozījās manā galvā, un es nevarēju saprast – kas šajā rītā ir tik īpašs? Kur pazuduši cilvēki?

Sniegputenis virpuļoja autobusam aiz logiem, un es domāju par sapni.

Slepkavība

Atradu šādu te grafiku, par slepkavībām uz iedzīvotāju skaitu.
Murders per capita

Trīs lietas krīt acīs. Pirmkārt, Kolumbija ir augšgalā, un man uz turieni ir jābrauc. Bet tas sīkums, es nebaidos no tādām lietām. Novāks, tad novāks. Otrkārt – Latvija ir astotajā vietā. Kā pie velna tas notika? Statistika esot no 2002. gada, bet tapat, priekš manis ļoti negaidīti. Nav jau kā pie Amerikāņiem, kur katrā mājā zem spilvena ir divas pistoles un viena bise.

Trešā – kāpēc masu nemierus un karus neskaita pie slepkavībām?

Daudzi teiks, bet tas taču ir loģiski, tā nevar skaitīt. Kas vispār ir slepkavība? Es šo vārdu saprotu tā – kāds ar nodomu atņem citam cilvēkam dzīvību, apzinoties ko viņš dara. Kara situācijā armijnieks ir pakļauts pavēlei, un seko norādēm. Principā tas nekādi neatšķiras no algota slepkavas. Tev par to maksā, un norāda kurš kad ir jānogalina. Protams acīm redzamā atšķirība ir legalitāte, bet kara situācijā tā ir ļoti strīdīga, un atkarīga no skatpunkta. Ēbreju galinātāji arī domāja, ka viņi pilda pavēles un tas viss ir normāli. Tieši tāpēc es uzskatu, ka dalība karā un jebkādās cilvēku slaktēšanās ir brīva izvēle, un cilvēks automātiski uzņem atbildību par savām darbībām. Tas gan reizēm var izrādīties sarežģīti, ja tevi piespiež piedalīties karā, un par nepiedalīšanos soda par nodevību vai dezertēšanu vai par kādu citu mistisku terminu.

Atgriežas senais jautājums – sekot likumam un pavēlei un darīt ko liek, vai sekot loģikai un saprātam, un apdraudēt savu dzīvību un brīvību.

Katrā ziņā, ja mēs ieskaitītu visas apzināti atņemtās dzīvības, augstāk redzamā tabula stipri izmainītos.

Pašapmierināšanās

Viss internets sastāv no pašapmierināšanās. Tas ir vienīgais interneta balsts. Nebūtu pašapmierināšanās, un internetā nekā nebūtu. Priekš kam ko publicēt, ja nevēlies sagaidīt kautkādu reakciju? Agrāk bija skaitītāji un viesu grāmatas, tagad ir google analytics, komentāri un twitteris. Noņem jebkādus reakcijas uzskaites mehānismus no savas interenta vietnes un visai drīz tev apniks publicēt. Nu protams ne visiem, bet 95% no interneta pazustu.
Tagad par bildēm. Es taisu daudz bilžu, es tās apkopoju mājās datorā. Tagad kad bildēju ar filmu, nākas tās arī ieskenēt. Tad labākās es publicēju Flickr un tad es varu redzēt, vai kādam bildes patīk, cik cilvēku palūkojušies tuvāk nekā tikai uz thumbnailiem un tā tālāk. Bet tad ieslēdzas interneta slimība. Uz bildi paskatās desmit anonīmi cilvēki, neuzraksta nevienu komentāru un patiesībā ārpus flickr (reālajā dzīvē) īsti nav kam parādīt, un tad – priekš kam tas viss? Kam es īsti fotografēju bildes, lai pašapmierinātos uz “wow” komentāriem? Jo ja noņem tos, tad es bildi uztaisu, noglabāju arhīvā, un pats uz to reti kad paskatos, ja vispār.

Godīgi sakot, ja tā padomā, mans pats bilžu taisīšanas process patīk labāk, nekā tas kas seko pēc tam. Es tik ļoti sajūsminos bildēšanas, attīstīšanas, apstrādes procesā, ka pēc tam vienkārši paliek tāda tukšuma sajūta. Un ko tālāk? Kas īsti ir manis sagaidītais rezultāts. Ko tieši es vēlos panākt ar bildi? Kādam ko pastāstīt vai parādīt neskaitās, jo uz to neviens nepalūkojas. Šo te lieliski var redzēt Flickrā, kur katrai bildei ir kādas 100 grupas piekabinātas klāt, bieži vien pilnīgā beztēmā, tikai ar cerību gūt vēl papildus apmeklētājus. Vai bilžu likšana draugos, ar komentāriem “cmuki biužuki!”

Droši vien labāk es justos, ja nopirktu fotopalielinātāju, melnbaltās bildes izveidotu uz papīra, un pieliktu pie sienas. Vai albumā. Pie sienas likt jau arī ir tas pats kas Flickrī.

Absolūta pašapmierināšanās.

Fikcija

Tik daudz laika manā dzīvē paiet visādos veidos uztverot fikciju, izdomātas lietas. Es skatos filmas, skatos seriālus, lasu grāmatas – tas viss ir nenoticis, izdomāts. Fikcija.
Bet patiesībā jau – ja vien nerunā par zinātnisko fantastiku – kāda atšķirība vai konkrētais stāsts par kādu cilvēku ir izdomāts vai nav? Visticamāk pasaulē ir visai daudz cilvēku ar identiskiem dzīvesstāstiem.

Kāpēc mēs vispār vēlamies redzēt neeksistējošas lietas? Piemēram – sapņi. Sapņos arī cilvēks redz nekad nenotikušus notikumus, un situācijas, kurās pilnīgi iespējams nekad nenonāks. Reizēm var domāt, ka sapņu saturs veidojas no ikdienā neapzināti uztvertas informācijas kokteiļa, bet esmu arī lasījis, ka sapņi ir tāds kā cilvēka uzvedības izmēģinājumu poligons. Sapņos cilvēks izmēģina dažādus rīcības variantus vēl nepiedzīvotās situācijās, un simulē iespējamos rezultātus. Arī visa cita fikcija kalpo līdzīgam mērķim. Mēs uztveram situācijas, un iespējamos to risinājumu variantus, un izvēlamies sev pieņemamākos.

Patiesībā, ja mēs informāciju uztvertu tikai un vienīgi tiešā pieredzes veidā, mēs būtu visai aprobežoti un zemi attīstīti. Bez sapņiem, grāmatām un citiem informācijas avotiem – mēs būtu attīstības ekvivalents viduslaiku zemniekiem (lai viņi man piedod).

Mūsu prātam ir nepieciešami visdažādākie trenažieri. Tas nespēj dzīvot tikai uz acīm priekšā noliktiem faktiem. Tam vajag izstaipīties, izskatot arī pilnīgi neiespējamus situāciju scenārijus, lai tas apzinās iespējamās robežas.

Fikcija mūsu dzīvē ir nepieciešamība.

Darba dienas rituāli

Esmu lejā pusdienās. Ēdu savas maizītes. Pusdienās prātā nāk daudz interesantu pārdomu, piemēram, rituāli.
Pie mums nav iespējams uzkāpt uz trešo stāvu tā, lai pa ceļam kādi pretimnākošie trīs cilvēki tev trīs reizes nepateiktu “čau“. Un tad, ejot atpakaļ lejā pēc desmit minūtem, atkal tie paši – trīsreiz “čau”. Tas jau nekas, ka tu ar šo cilvēku jau piecreiz esi šorīt runājis. Čau, tas ir rituāls.

Interesanti, ka pametot ēku, un dodoties uz trīsdesmit metrus attālo stūra veikalu, nekādi čau vairs nenotiek. Pretimnākošie kolēģi tikai pamāj tādu ceturtdaļmājienu, vai arī vienkārši paskatās acīs, apstiprinot tavas eksistences uztveršanu.

Un nonākot vēl tālāk, piemēram, kādā attālā lielveikalā sestdien no rīta, kolēģis visticamāk ignorēs tavu klātbūtni, vai apies ar līkumu.

Čau zonai ir robežas.

Līdzīgs rituāls ir ienākot virtuvē teikt “labu apetīti”, neskatoties uz to vai telpās esošie cilvēki ēd, stāv, runā, vai nedara neko. Patiesībā pat ja telpā esošie cilvēki ēd, novēlēt labu apetīti ir visai riskants gājiens. Galu galā, rituāla sastāvdaļa ir visiem ēdājiem korī atbildēt “paldies”, riskējot aizrīties un turpatu uz vietas nomirt dēļ aizrīšanās. Gadās (pie mums gan pagaidām vēl ne).

No otras puses, labas apetītes rituāls ir apvainojums ēdājam. Cilvēks, kas ienācis virtuvē iespējams pamanīja tavas nabadzīgās, slikti atsildītās pusdienas, un pie sevis padomāja – “To taču nevar normāli ieēst. Kuram var rasties apetīte, ēdot tādu drazu. Jādod mana svētība, un viņam kumosi lejā ies vieglāk! Labu apetīti, kolēģi (un izsaku līdzjūtības).”

Un papildus šim aizvainojumam par tavu pusdienu ne-apetelīgumu, ēdājs sakot “paldies” aizrijas un nomirst (vai arī, kāds lietpratējs administrē Heimliha metodi [1. Sveiciens Sergejam]).

Aptuveni tajā brīdī ienāca kolēģis, un novēlēja “labu apetīti“.

Ateists

No vienas puses, liekas – lēti būt ateistam. Tāds arī ir valdošais uzskats, no to puses kuri par to vispār domā. Ka ateistam nav morālo standartu vai augstāku mērķu un dzīves jēgas vai sistēmas. Es arī sajūtos kā prasts lamzaks, darba virtuvē vērojot kā viens pie sevis noskaita lūgšanu pirms ēšanas, bet es pa to laiku jau stūķēju iekšā.
Bet tās visas ir muļķības. Protams, ir prastie ateisti, kuri par augstāko jēgu nekad nav domājuši, jo tā ir vienkāršāk. Kuriem nav nekādu kosmoloģisko priekštatu vai pasaules teorijas. Tāpēc jau šis Ateisma (grieķ. bez dieva) termins ir tik novazāts. Dēļ vienkāršajiem ateistiem.

Bet ateisms mēdz būt arī savādāks. Tāds pie kura nonāk. Gluži kā kristiešus uzrunā Jēzus un viņi kļūst par tā sekotājiem, arī Ateistu pēkšņi skar atklāsme par visuma uzbūves skaistumu, un tie var saprast, cik patiesībā reliģija ir aprobežota, ierobežota un orientēta uz vāju ļaužu kontroli (kas protams bieži ir tieši tas kas viņiem ir vajadzīgs, un tāpēc reliģijām ir arī pozitīvā puse).

Gluži kā mazi bērni piedzimst ateisti, jo viņu saprātam augstāka vara nav aptverama, tā arī liela daļa ateistu vienkārši par šo lietu nedomā. Tie ir neapzinātie ateisti, kas tikai parausta plecus uz jautājumu par pasaules rašanos vai dzīves jēgu.

Tāpēc šo vārdu, ateisms, drīzāk ir jāaizstāj ar kādu citu. Tradicionāli šis vārds asociējas ar ko negatīvu, ar cilvēkiem kuriem ir vienalga. Mans ateisms ir komplicēts, pārdomāts, tāds pie kura nonāk ar laiku. Būtībā tas ir sava veida agnosticisms – uzskats, ka nav iespējams pamatoti pierādīt tādu vai šādu reliģisko uzskatu patiesumu. Dokinss to sauc par Tējkannas Agnosticismu – nav iespējams pierādīt, ka ap kādu no Jupitera pavadoņiem neorbitē tējkanna, bet pēc būtības nav nekāda pamatojuma uzskatīt, ka tā tur būtu. T.i. neko nedrīkst kategoriski noliegt bez pamatojuma.

Un pamatojums ir vajadzīgs jebkuram domājošam cilvēkam. It visā.

Visticamāk, nekāda dieva nav. Pasaule ir daudz skaistāka, nekā to iztēlojas ticīgie.

Savējie

Ielās parādijušies savdabīgi integrācijas plakāti “Savējie”, ar domu, ka nav svarīgi kāda tev tautība, jo galvenais ka tu esi savējais. Interesanta gan pieeja, man izdzirdot “Savējie” rodas asociācijas tieši ar nacionālismu un apgriezti pretēju attieksmi. Tie, kuri uzauga Rīgas mikrorajonos noteikti atcerēsies spalgo saucienu palīgā “Наших бьют!” vai ko līdzīgu arī latviski (retāk gan, un ne tāpēc ka mūsējos mazāk sita, bet tāpēc ka krieviem bija izteiktāka tieksme grupēties).
Kāda velna pēc integrācijas akcija saucas “Savējie”? Ko tie džeki pīpē?