Esmu iegājis ilgtermiņa kārtošanas fāzē. Nezinu kā tas notika, bet viss sākās ar bilžu pārvietošanu uz citu organizēšanas sistēmu. Vēlāk ilgstoši plānoju (un beidzot arī realizēju) bilžu rezerves kopiju sistēmu "mākonī", un tagad ir laiks ķerties klāt šim novārtā pamestajam blogam. Esmu nolēmis to pārvietot uz citu dzīves vietu, un tas mani noveda pie pārdomām par šī bloga koncepciju. Virzību.…
-
-
Viss sākās ar to, ka ievietoju SS.lv sludinājumu par auto pārdošanu. Biju tur jau licis dažādus mazākas cenas sludinājumus, laikam tāpēc ar šādu joku nebiju saskāries, taču uz šo, saņēmu visai lielu interesi – no cilvēkiem, kas raksta angļu valodā: Veseli trīs gabali, ar līdzīgiem tekstiem! Protams, es neesmu gluži no mēness nokritis, un uzreiz sapratu, kas tie par jauniem…
-
Svarīga piezīme: tekstu lasīt ar gramu sāls un sarkastisku smīnu sejā. Nu jau gandrīz pusotrs gads pagājis kopš mums viens tāds ir, tāpēc esmu nobriedis nelielai recenzijai. Ticiet vai ne, bet saturiskā ziņā šajā tekstā absolūti viss būs patiesība. Vai tev tādu vajag? Neviens nevar būt simtprocentīgi gatavs bērnam. Neskatoties uz šīs recenzijas stilu, bērns nav ne televizors ne sunītis.…
-
Tā bija šodiena. Es redzēju sapni. Sapnis bija tik krāsains un realistisks, ka pamostoties es jutos kā iesprūdis starp sapņu pasauli un reālo. Iegrimis domās es sapogājos, izgāju sniegputenī un devos uz autobusu. Gandrīz nokavēju. Autobuss bija praktiski tukšs. Es biju vienīgais ,kas tajā iekāpa, un tur sēdēja kādi četri cilvēki bez manis. Dažām pieturām autobuss brauca garām nemaz tajās…
-
Atradu šādu te grafiku, par slepkavībām uz iedzīvotāju skaitu. Trīs lietas krīt acīs. Pirmkārt, Kolumbija ir augšgalā, un man uz turieni ir jābrauc. Bet tas sīkums, es nebaidos no tādām lietām. Novāks, tad novāks. Otrkārt – Latvija ir astotajā vietā. Kā pie velna tas notika? Statistika esot no 2002. gada, bet tapat, priekš manis ļoti negaidīti. Nav jau kā pie…
-
Viss internets sastāv no pašapmierināšanās. Tas ir vienīgais interneta balsts. Nebūtu pašapmierināšanās, un internetā nekā nebūtu. Priekš kam ko publicēt, ja nevēlies sagaidīt kautkādu reakciju? Agrāk bija skaitītāji un viesu grāmatas, tagad ir google analytics, komentāri un twitteris. Noņem jebkādus reakcijas uzskaites mehānismus no savas interenta vietnes un visai drīz tev apniks publicēt. Nu protams ne visiem, bet 95% no…
-
Tik daudz laika manā dzīvē paiet visādos veidos uztverot fikciju, izdomātas lietas. Es skatos filmas, skatos seriālus, lasu grāmatas – tas viss ir nenoticis, izdomāts. Fikcija. Bet patiesībā jau – ja vien nerunā par zinātnisko fantastiku – kāda atšķirība vai konkrētais stāsts par kādu cilvēku ir izdomāts vai nav? Visticamāk pasaulē ir visai daudz cilvēku ar identiskiem dzīvesstāstiem. Kāpēc mēs…
-
Esmu lejā pusdienās. Ēdu savas maizītes. Pusdienās prātā nāk daudz interesantu pārdomu, piemēram, rituāli. Pie mums nav iespējams uzkāpt uz trešo stāvu tā, lai pa ceļam kādi pretimnākošie trīs cilvēki tev trīs reizes nepateiktu “čau“. Un tad, ejot atpakaļ lejā pēc desmit minūtem, atkal tie paši – trīsreiz “čau”. Tas jau nekas, ka tu ar šo cilvēku jau piecreiz esi…
-
No vienas puses, liekas – lēti būt ateistam. Tāds arī ir valdošais uzskats, no to puses kuri par to vispār domā. Ka ateistam nav morālo standartu vai augstāku mērķu un dzīves jēgas vai sistēmas. Es arī sajūtos kā prasts lamzaks, darba virtuvē vērojot kā viens pie sevis noskaita lūgšanu pirms ēšanas, bet es pa to laiku jau stūķēju iekšā. Bet…
-
Ielās parādijušies savdabīgi integrācijas plakāti “Savējie”, ar domu, ka nav svarīgi kāda tev tautība, jo galvenais ka tu esi savējais. Interesanta gan pieeja, man izdzirdot “Savējie” rodas asociācijas tieši ar nacionālismu un apgriezti pretēju attieksmi. Tie, kuri uzauga Rīgas mikrorajonos noteikti atcerēsies spalgo saucienu palīgā “Наших бьют!” vai ko līdzīgu arī latviski (retāk gan, un ne tāpēc ka mūsējos mazāk…