Iedomājies matrjošku. Iedomājies, ka tev ir dotas desmit matrošku lelles, visas iet iekšā viena otrā. Un tad iedomājies, ka tev vajag viņas iesainot kastē, lai nosūtītu kādam. Cik lielām smadzenēm ir jābūt, lai tās sūtītu visas vienā lielā kastē, vienu otrai blakus, tā vietā lai tās nosūtītu vienu otrā iekšā?
Šeit rotaļlieta, ko nopirkām Oliveram. Glāzītes saiet viena otrā, taču kastē tās bija ievietotas viena otrai blakus, aizņemot četras reizes vairāk vietas, izmaksājot gandrīz četras reizes vairāk par transportēšanu, un vairāk par iepakojumu.
Vai pircējam radīt viltus iespaidu, ka iekšā ir kaut kas LIELS atmaksājas dārgākais transports, iepakojums un iespaids uz vidi, ko atstāj patērētie resursi?
To pašu varētu teikt par šokolādes kastēm, kur kaste ir mega liela, bet iekšā 103g konfekšu. Laikam jau atmaksājas, savādāk tā nedarītu.
Hm, aizsūtīji e-pastu ražotājam? Būtu interesanti uzzināt viņu ofišel atbildi.
Par šo iepakojumu tēmu biju konkrēti sašuvies šoziem. http://eriksm.wordpress.com/2009/11/30/kartona-vakarinas/
Šokolādes konfekšu iepakojumam ir nedaudz cits funktieris. Tur ir padomāts par to, lai kastē būtu pēc iespējas vairāk gaisa un konfektes sāktu kust pie augstākas apkārtējās temperatūras. Tobiš, lai tad, kad tu pie +30 grādiem omītei nes konču kasti, tev vismaz pusi no ceļa končas nesakusīs.