Piliens etanola

Biodegvielas aktīvisti nespēlē godīgi. Kāpēc gan neizspēlēt īstās kārtis, bet melot un izplatīt nepilnīgu un maldinošu informāciju?
Biodegviela gan medijos, gan reklamās tiek pasniegta kā ekoloģiskāka – mazāk emisiju un viss dabīgs. Bet tā nemaz nav, tas ir tikai niecīgs arguments, kas patiesībā nemaz nestrādā.

Statoil reklāma ar pilienu etanola ir ļoti trāpīga, pie mums izmantotais 5% etanola piejaukums (šādu degvielu sauc par E5) emisijas praktiski neizmaina. Jau E10 sajaukums samazina CO2 izmešus tikai par 2% – optimistiski skatoties (citi pētijumi apgalvo, ka atkarībā no dažādiem apstākļiem, biodegvielas sadegot var radīt arī pat daudz kaitīgākus izmešus kā tīrs benzīns), tad E5 šeit nespēlē galīgi nekādu lomu. Sliktāk – audzējot augus, no kuriem iegūst šos dažados biodegvielu paveidus (graudus, soju, rapsi) tiek izcirsts mežs un pētijumi liecina, ka izstrādes procesā CO2 tiek patērēts vairāk nekā ietaupīts.

Kāpēc gan neteikt patiesību – obligātā etanola piedeva benzīnam par pieciem procentiem (no Latvijas puses) samazina pasaules atkarību no naftas. Pie mums Latvijā tas arī nozīmē par pieciem procentiem mazāk importa, jo bioetanolu var ražot pie mums.

Ak jā, un kāpēc tieši par pieciem procentiem? Tāpēc ka tā ir veco automašīnu tolerances robeža, un ņemot vērā veco mašīnu procentu pie mums, nav iespējams prasīt obligātus 10% etanola – mašīnām nāksies mainīt dažādas detaļas.

Te vēlviens interesants pētijums ar dažādu degvielu salīdzinājumu, bet cik es esmu novērojis, tie pētijumi krasi atšķiras, un visiem ir norādīts ka ir pārāk daudz faktoru, kas visus šos rādijumus ietekmē.

8 thoughts on “Piliens etanola

  1. Viss ir atkarīgs no biodegvielas ražošanas metodes. Bet vispārīgi skatoties:
    * audzējot un pārstrādājot biodegvielu tiek patērēts X degvielas, kas veido Y izmešu
    * audzējot biodegvielas avotu, tas uzņem no gaisa Z izmešu
    * sadedzinot biodegvielu motorā, tas izdala to pašu Z izmešu

    Jautājums ir vienkārš vai Y ir mazāks par to izmešu daudzumu, ko izveidotu sadedzinot to pašu daudzumu tradicionālās degvielas Z’? Es pieņemu, ka jau tagad ir lielā daļā gadījumu Y<Z'. Bet attīstoties biodegvielas tehnoloģijai un tās ražotājiem cenšoties samazināt izdevumus Y arvien samazināsies un līdz ar to izmešu daudzums uz biodegvielas litru arī samazināsies

  2. Cerams ka cipars uzlabosies, bet kā jau es rakstā minēju “Pētijumi liecina” (tur ir links uz New Scientist) ka Y joprojām ir lielāks un ražošanas process piesārņo atmosfēru vairāk nekā ja mēs vienkārši paliktu pie plika benzīna

  3. Tā nu pašlaik ir, jo biodegvielu taisa no rapša un citām smagajām kultūrā, bet tikpat viegli biodegvielu var ražot arī no jebkura cita auga. Jāizvēlās tikai augi, kurus var viegli un ātri augdzēt nepiesārņojot dabu. Piemēram, bluegrass ir viena no visātrāk augošām zālēm, to var viegli uz augiem audzēt. Bet vēl interesantāks risinājums ir aļges – paņem tuksnesi pie jūras krasta, uztaisa kaudzīti lielu seklu baseinu un ielaiž tur aļģes zaļot. Kad raža gatava, to var novākt pa trubām no dīķa apakšas un tad atkal ar jūras ūdeni piepildīt. Šitāds process vispār var būt ar Y=0.

  4. ha, bluegrass tev 😀
    Ja jau tu googlē, tad līdz galam:

    Poa crispa Thuill. (cirtainā skarene)
    Poa compressa L. (plakanā skarene)
    Poa palustris L. (purva skarene)
    Poa pratensis L. (pļavas skarene)
    Poa nemoralis L. (birztalas skarene)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *