Interesanti pavērot kā Kažes filmu apraksti ar laiku mainās, iespējams tā ir kāda neapzināta konkurences sajūta 🙂 Nu jau tur ir vairāk sižeta apraksta, kautkādas analīzes, iztirzājumi un daudz publikai noderīgas informācijas. Man ir cita pieeja un mērķis – es pierakstu faktu ka filma ir redzēta, un kādas emocijas tā manī izraisījusi, īpaši sižetu neaprakstot. Daru to es ar mērķi…
-
-
Shis dienas aukstums pagaidām ir rekords, un signalizē par ziemas pēdējo cīņu ar globālo sasilšanu. Paredzu lēnu pavasara parādīšanos divu nedēļu laikā. Par citu tēmu – vakar kārtējo reizi nosmējos ieraugot filmu plakātus. “Pursuit of happiness” ir pārtulkots kā “Tiesības uz Laimi”. Labi, cilvēki kas ir lasījuši amerikas neatkarības deklarāciju, tie varbūt saprot ka kontekstā šo frāzi Džefersons bija domājis…
-
Putina. Sniegs lieliem vāliem guļas pāri sarkanajām ēkām, vējš liek piemiegt acis, un nelielais pelēcīgais buklets piesedz
-
Kongo pēdējo 3-5 gadu laikā ir nogalināti 4-7 miljoni cilvēku*; Sudānas valdība paziņojusi ka iznīcinās visus Darfur reģionā dzīvojošos melnādainos – miruši jau ap 400000 cilvēku; Šodien ziņās runā par Taizemē nogalinātiem budistiem un vietējo Islāma radikāļu nodomu iznīcināt visus budistus. Amerikas Idaho štats paziņo ka nogalinās visu štatā esošo vilku populāciju. Un Bušs intervijā brīnās par žurnālista jautājumu –…
-
Izvēle starp lielām un nozīmīgām lietām parasti izvēršas nevis par labu tāmē uzvarējušajam, bet par labu sirdij un tam kas tu esi. Kā tas cilvēks, kas uz lapiņas rakstīja plusus un mīnusus laulības šķiršanai. Ar visu to ka pie mīnusiem bija tikai viens vārds, viņš ar sievu neizšķīrās – tas vārds bija “bērni”. Izvēle starp automašīnām mums velkas jau kādu…
-
Kāpēc tieši Svētdienas ir pelēcīgās un garlaicīgās dienas? Pamodos gandrīz vienpadsmitos, paēdu, sakārtoju māju – tagad bez divdesmit divpadsmit. Nav ne mazākās domas ko šodien varētu pasākt, jo ārā pelēks un miegains laiks. Ideja brautk uz kādu veikalu gandrīz izraisa nelabumu. Darba dienās sēžot darbā ir tik daudz lietu kas mājās būtu jāpadara, bet te pēkšņi neviens vairs nenāk prātā…
-
“All I can add in my solitude is may heaven’s rich blessing come down on everyone, American, English or Turk who will help to heal this open sore of the world.” –uzraksts uz David Livingstone kapa, novēlējums visiem kas cīnīsies par āfriku.
-
Pēdējo nedēļu laikā mani arvien vairāk nomoka dažādas pārdomas par šo dzīvi un to kā mēs visi šeit to veidojam. Tās mērķiem, sasniegumiem, sapņiem un realitāti. Ar katru dienu es to saskatu skaidrāk – cilvēki sastrēgumu rindās, lielveikalu haoss, steiga, uztraukumi, algas sagaidīšana, algas iztērēšana … kāds ir jūsu mērķis dzīvē? Sasniegt trīs paaugstinājumus un beigt dzīvi ērtā jūrmalas mājā?…
-
Kevins Kārters ir fotogrāfs kas saņēma Pulicera balvu par fotogrāfiju kuru uzņēma Sudānā. Drīz pēc tam Kevins veica pašnāvību, jo nespēja dzīvot ar to ko bija redzējis. Viņa pirmsnāves vēstules teksts bija šāds: “I am depressed … without phone … money for rent … money for child support … money for debts … money!!! … I am haunted by the…
-
Es nesen domāju par dzīvi un tās priekiem un bēdām. Kad cilvēks nomirst, viss viņa dzīves bagātīgais piedzīvojumu saturs – no kura lielai daļai pat nav liecinieku – aiziet tam līdz. Man reizēm uznāk šādas domas. Daži saglabāšanās nolūkā raksta memuārus, bagātākiem cilvēkiem raksta biogrāfijas, mūsdienās raksta blogus – bet tāpat, neviens sveša cilvēka dzīvi nekad neuztvers ar tās īstajām…