Spiediens

Putina. Sniegs lieliem vāliem guļas pāri sarkanajām ēkām, vējš liek piemiegt acis, un nelielais pelēcīgais buklets piesedz fotoaparāta obektīvu. Kaut kas spiež mani pie zemes, ir smagi, un par spīti lielajam aukstumam, man brīžiem paliek karsti. Par šo vietu es zinu tik daudz, tik daudz esmu redzējis filmas, raidījumus un lasījis grāmatas – bet šeit viss ir savādāk. Ir tiešām smagi, un spiediens nomāc. Ne jau dēļ attēliem un tekstiem, kurus tāpat varēja paredzēt un to saturs bija zināms. Te vienkārši ir cits gaiss. Patīkamās atmiņas par sāls raktuvju milzīgajām katedrālēm pēkšņi ir izgaisušas. Ir tikai sniega vētra, klusums un spiediens. Stāvēt istabā kur miruši tūkstošiem cilvēku, vai ielūkoties bloka Pārvaldnieka kabinetā – tās ir pavisam jaunas emocijas. Trūkst tikai sargu. Aušvica.
Auschwitz

38 thoughts on “Spiediens

  1. tik daudz nesadzirdeetu luugshanu, nepelniitu un paaragru naavju. taas negatiivaas emocijas jau nekur nepazuud, viss – eeku sienas, apkaart esoshaas lietas to ir uzsuukushas sevii.

  2. nja… bet tur jau tas saals , ka mees maz varam ietekmeet , lai kaut kas taads nenotiktu. 100% kaut kas taads shobriid Irakaa un veel 100 vietaas uz pasaules noteik 🙁

  3. Irākā, manuprāt, gluži tāds nenotiek. Varbūt Āfrikā. Irākā šobrīd notiek diezgan tipisks partizānu karš.

  4. ok varbiit vienu konkreetu tautu nesadzen un nenoshauj, bet varbuutiibu, ka tur ir cietumi , kuros spiidzina cilveekus, kzh tu nevari noliegt

  5. runa nav par moraales kriteerijiem – vareetu padomaat, ka es saku: jaa, nogalinaat iraakieshus – tas ir normaali. es tikai gribu teikt, ka ne gluzhi bez iemesla Hitleram un Staljinam ir lielaako cilveeces slepkavu reputaacijas un ka uz vinju fona, Huseins, kuram piesprieda naavessodu par 150 cilveeku nogalinaashanu, izskataas peec amatiera. un taapat Bushs, Sharons utt.

  6. es, shkjiet, arii esmu pietiekoshi samaitaats un labpraat pa taadu Aushvici pastaigaatos. Kaut vai, lai beerniem buutu ko staastiit. Jo par taam kljuudaam – nu, shajaa zinjaa, Normi, mees tak neesam tas sliktais piemeers – ne mees speeleejam futbolu ar trakiem aapshiem, ne dedzinam balozhus… nu labi, mees reizeem skatamies slimas filmas (cut off your balls, anyone?) un speeleejam slimas speeles (Mao?), bet galvas, par laimi, mums visiem ir uz pleciem. Jaa, varbuut tas ir uznjeemiibas truukums vai kaut kaada rutiina un pasaules kaartiibas pienjemshana, kas man shobriid liedz teikt “gaazham Vairu, piesakaam karu ASV, atbriivojam pasauli!”. Veesture ir pieraadiijusi, ka, skolnieciski izsakoties, zebras princips ir nepiecieshams, lai peec labaa naaktu ljaunais. Visums izpleshas un saraujas. Karos uzvareetaaji kljuust par zaudeetaajiem. Neeksistee globaalais laimes/miera staavoklis. Diemzheel. Vai par laimi.

  7. Kazhe – runa bija par taadu vietu eksistenci, kur masveidaa tiek spiidzinaati/nogalinaati nevainiigi cilveeki arii musdienaas. Iraakas `karsh` varbuut tiek tiek saukts par karu, bet es to deeveetu par sistemaatisku naacijas izniicinaashanu. Huseins nebija nekaads pozitiivs teels, bet vai tapec Amerikaanjiem tur jaaiet un janogalina visi pec kartas, tevis mineeto 150 cilveeku delj (un neatrastajiem WMD). Tas ka tur uzrodas kautkaadi pretspeeki ir tikai logiski – es arii ietu mezhaa par partizaanu ja kautkadi amerikaanji izdomaatu iztiiriit latviju par atombumbu tureeshanu. Ja neesi lasijis zinjas – katru otro nedeelju uzrodas kautkadi video vai foto kur amerikaanji njirgaajas par vietejiem un visaados veidos shos pazemo, ne sliktaak kaa fashisti `tajos` laikos.
    Siicis moraalists, protams tavs ying-yang princips straadaa, bet tikai deelj taa ka eksistee cilveeki kaa mees, kuri domaa. Ja mees padodamies un noskatamies notikumos, pazuud baltaas striipas un viss apkriit uz nepareizo pusi. Kursh tad veidos pozitiivo liidzsvaru ja ne mees pashi.

  8. Ņirgāšanās par vietējiem un to pazemošana visādos veidos (jā, es sekoju ziņām) – arī tādos, kā Irāka, ir JEBKURA kara sastāvdaļa (vienīgi tā parasti netiek rādīta skaistās kara filmās a la “Pearl Harbour” vai “Patriot”). Un tā tas ir bijis kopš laika gala, līdz ar to man šķiet, ka tu šoreiz (līdzīgi kā es gandrīz vienmēr) nepamatoti amurikāņus par kaut kādiem *ipaši* sliktajiem pasludini. Turklāt patiesībā gandrīz nekad nav tā, ka viena puse ir tā īsteni sliktā un otra – īsteni labā (kā kaut kādā Gredzenu pavēlniekā). Un partizāni, kaut arī bieži viņu motīvi ir saprotami, bieži mierīgajiem iedzīvotājiem ir vēl lielāks lāsts, nekā ienaidnieks. Varētu padomāt, ka Irākā viņi nenogalina vismaz 10x vairāk vietējos nekā amerikāņu karavīrus (turklāt loģiski, ka atbildē amerikāņi arī paslaktē mierīgos iedzīvotājus).
    Savukārt Hitlera pieejā bija viens būtisks elements, kas to atšķīra no vairuma šāda stila pasākumu: tu nevarēji kā ebrejs pateikt: “pie kājas man tie žīdi! es ticu Fīreram un gribu iestāties nacionālsociālistu partijā!” (te vienīgā analoģija, kas man nāk prātā ir turku realizētais armēņu genocīds 20. gs. sākumā), kamēr amerikāņiem (tāpat kā krieviem) mērķis ir panākt, lai visi laiza viņiem pēcpusi un tad viņi ir laimīgi

  9. Par Fiirera asistentiem: 1) protams, ka nekad neviens likums neattiecas uz tiem, kas staav vistuvaak silei, jo to viens no Hitleram tuvu staavoshajiem ljaudiim bija reiz teicis: “Es noteikshu, kursh ir ebrejs!”
    2) bet tas nenoziimee, ka *ierindas* skroderis vareetu pateikt, ka vinjsh nejuutas piederiigs ebrejiem un taadeejaadi tikt atbriivots no iespeejamajiem suudiem.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *