• Crazy Thoughts

    Eirovīzija 2005

    Tagad, kad Eiro-šīzijas priekšvēlēšanas iet vaļā uz pilnu klapi, nejauši uzdūros šim te rakstam, ko rakstīju tālajā 2005. gadā: Tautai vajadzīga izklaide. Tautai vajadzīga ne tikai izklaide, bet arī kaut neliela ilūzija par izvēles brīvību. Piebērsim klāt vel pāris šķipsnas sacensību gara, un ‘voila’ – Eirovīzija. Bet kur palika mūzika, šovs, jaunie talanti? Kāpēc gan!? Augstāk minētā kombinācija ir gana…

  • Crazy Thoughts - Movie

    Divi lieliski citāti no Ratatouille

    Otro reizi skatījāmies šo multeni, šoreiz pavisam labā kvalitātē un nu jau vairāk iedziļinoties detaļās. Filmas pēdējā epizodē kritiķis savā rakstā teic sekojošo, kas man likās vienkārši lieliski: In many ways, the work of a critic is easy. We risk very little yet enjoy a position over those who offer up their work and their selves to our judgment. We…

  • Crazy Thoughts

    Bloku mērķi

    Man patīk vārds Bloks. Tāds kā bloknots, kas arī ir lielākā daļa Blogu. Zilupē raksta ka latvijā gandrīz nevienam blogam nav mērķa, bet es domāju ka tā gluži nebūs. Katram ir kautkāds mērķis, lai arī protams ne tik ideālistisks kā Jāzeps varbūt gribētu, bieži vien autora paša nedefinēts, bet būtībā skaidrs savā vienkāršibā. Kāds galu galā vispār ir dienasgrāmatas/bloga mērķis…

  • Crazy Thoughts - Diary - Weather

    Piektdienas pārdomas decembra beigās

    Par ko rakstīt blogā? Par ko vispār cilvēki mēdz rakstīt? Un kam tāds blogs ir vajadzīgs? Interesanti, es teorētiski rakstu šo blogu jau vismaz piecus gadus, bet joprojām man nav skaidrības kapēc es to daru. Iespējams cilvēkam ir kāda iekšēja vēlme darīt pasaulei zināmu – redzat, es te esmu! Arī esmu cilvēks un arī man ir intereses un nodarbes. Tāds…

  • Crazy Thoughts

    Jauns pavērsiens kreacionismā

    Vakardien prātā ienāca interesanta teorija par Bībeli un tās vecajā derībā aprakstītajiem notikumiem. Kā būtu ja Dievs patiesībā izrādītos bijis cilvēks, kas radījis kautko citu pēc sava ģīmja un līdzības – Adams un Ieva nav bijuši cilveki, bet cilvēka radītas būtnes. Kas tieši – tur iespējamas vairākas teorijas, katra dullāka par nākamo. Sākot ar neandertālieti un beidzot ar mākslīgu būtni…

  • Crazy Thoughts

    Tīņi

    Baismīgi interesanti. Esmu pamanījis ka iestājies brīdis kad uz Tīņiem skatos savādāk kā agrāk. Ja iepriekš viņi vienkārši eksistēja, un bija cilvēki atšķirīgā vecumā, tad tagad tie man sāk likties kā tāda suga, vai statuss. Vecs palieku vai? Sēžu trolejbusā, iekāpj tīnis. Ko no tāda var sagaidīt? Principā dažas pamatlietas. Neveikls, neveikli apģērbies, drēbes par lielu, pirktas – uzreiz var…

  • Crazy Thoughts - Diary

    Šalle

    Vakardienas notikums. Stāvot rindā pie kases Stokmann veikalā priekšā stāvošā sieviete pērk šalli. Kasiere paziņo “178Ls, vai tas būs viss?” Sieviete dod kredītkarti – “vai … es ceru ka man tur pietiks naudiņas…” ? Jautājums – kādās situācijās cilvēks var uzdot šādu jautājumu? Vai tiešām cilvēks kas pērk šalli par 178Ls kontā glabā piemēram tikai aptuveni 190ls, tā ka varētu…

  • Crazy Thoughts - Travel

    Ceļotājs

    Lasīju kādas meitenes blogā par to kā viņa apceļojusi Latviju vienā braucienā. Es nemāku skaisti rakstīt, bet man gribētos kautko pateikt ceļošanas sakarā, jo pēdējā laikā esmu daudz tādus cilvēkus manījis kas ceļo tikai dēļ ķeksīšiem. Latvijā, tāpat kā jebkurā citā vietā ir daudz skaistuma – un tas neslēpjas apskates objektos, kas sagatavoti tūristiem gozējas pilsētu centros, vai citās viegli…

  • Crazy Thoughts - music

    Musique

    Agrāk es mūziku klausījos vienmēr kad vienam kautkur bija jāiet vai jābrauc, it īpaši pa ziemu tramvajā (kad ar tādu vēl sanāca braukt). Klausījos daudz un katru dienu, pa vienam vai diviem albumiem. Bet tad, vienkārši vairs negribējās. Pleijeris kautkur nolikts maliņā. Laikam es sapratu ka palaižu garām pasaules skaņas, arī tās ir mūzika. Bija tādi gadījumi kad atbraucot līdz…

  • Crazy Thoughts - Diary

    Siltā asfalta smarža

    Bērnību atceroties aizdomājos par daudzām citām lietām kas mūsdienās ir izzudušas uz neatgriešanos. Piemēram tas ka nebija telefonu. Zolitūdē nebija arī parasto, tos baigi vēli ievilka. Un tad visi runāja satikšanās laikus, vai sabļaustījās. Burtiski, atceros katru dienu vasarās zem logiem varēja sastapt kādus sīkos kas kliedza “MAA-MAA” vai “AAA-GNEE-SEE” – manai māsai bija viens tāds draugs Arturs, kas savukārt…