Slepkavība
Atradu šādu te grafiku, par slepkavībām uz iedzīvotāju skaitu.
Trīs lietas krīt acīs. Pirmkārt, Kolumbija ir augšgalā, un man uz turieni ir jābrauc. Bet tas sīkums, es nebaidos no tādām lietām. Novāks, tad novāks. Otrkārt – Latvija ir astotajā vietā. Kā pie velna tas notika? Statistika esot no 2002. gada, bet tapat, priekš manis ļoti negaidīti. Nav jau kā pie Amerikāņiem, kur katrā mājā zem spilvena ir divas pistoles un viena bise.
Trešā – kāpēc masu nemierus un karus neskaita pie slepkavībām?
Daudzi teiks, bet tas taču ir loģiski, tā nevar skaitīt. Kas vispār ir slepkavība? Es šo vārdu saprotu tā – kāds ar nodomu atņem citam cilvēkam dzīvību, apzinoties ko viņš dara. Kara situācijā armijnieks ir pakļauts pavēlei, un seko norādēm. Principā tas nekādi neatšķiras no algota slepkavas. Tev par to maksā, un norāda kurš kad ir jānogalina. Protams acīm redzamā atšķirība ir legalitāte, bet kara situācijā tā ir ļoti strīdīga, un atkarīga no skatpunkta. Ēbreju galinātāji arī domāja, ka viņi pilda pavēles un tas viss ir normāli. Tieši tāpēc es uzskatu, ka dalība karā un jebkādās cilvēku slaktēšanās ir brīva izvēle, un cilvēks automātiski uzņem atbildību par savām darbībām. Tas gan reizēm var izrādīties sarežģīti, ja tevi piespiež piedalīties karā, un par nepiedalīšanos soda par nodevību vai dezertēšanu vai par kādu citu mistisku terminu.
Atgriežas senais jautājums – sekot likumam un pavēlei un darīt ko liek, vai sekot loģikai un saprātam, un apdraudēt savu dzīvību un brīvību.
Katrā ziņā, ja mēs ieskaitītu visas apzināti atņemtās dzīvības, augstāk redzamā tabula stipri izmainītos.