Pats esmu Adobe Lightroom lietotājs un rekomendēju šo sistēmu izmantot ikvienam fotogrāfam ar nepieciešamību glabāt lielu katalogu ar fotogrāfijām, sortējot, grupējot un kataloģizējot tās pārskatāmā un viegli pārvaldāmā sistēmā. Vispilnīgāko iespēju klāstu iespējams gūt lietojot tieši Adobe Creative Cloud abonenta versiju, pretstatā vienreizējā maksājumā nopērkamajai, jo tikai CC mākoņa versijā (sākot no 9EUR mēnesī, cenā […]
Viešūra ezers
Turpinām dabā vērtēt Dodies.lv ievietotās dabas takas. Šodien ar domu atrast kādu aukstāku vietu Latvijā, devāmies uz Vidzemes augstieni, lai apskatītu Viešūra ezera taku. Tā kopumā ir 3km gara, un ir diezgan daudzveidīga.
Kartavkalnu taka
Kartavkalna taka patiesībā ir kas vairāk kā tikai taka, šeit atrodams sens pilskalns, tam pretī uzbūvēta seno kuršu apmetnes imitācija, ir trīs lielas piknika vietas, nedaudz gan izjucis bērnu laukums, un pašu taku ir vairākas. Izgājām t.s. lielo loku, kurš ved gar skaistu nelielu upīti (Bikstupe), taču ir arī viens īsāks maršruts, kā arī līdzīga garuma “Jauniešu aplis” (neizdevās noskaidrot kāpēc tā). Spriežot pēc tā, ka eglītēs vietām bija iekārti dārzeņi, šo vietu iecienījuši saulgriežu svinētāji, tā ka jāņos lai arī ideāla vietiņa, droši vien būs aizņemta.
Maroka 6: Genocīds
Saulē nokaitētā asfalta lente stiepās tieši pretim horizontam. Ik pa laikam izkāpu izstaipīt kājas un pastaigāt pa akmeņu laukiem, aiziet līdz kanjona malai un izplest rokas. Ievilkt elpu dziļi jo dziļi un uzsūkt apziņā milzīgo plašumu. Automašīnu bija maz, un reizēm vairākas reizes apdzinām vienu un to pašu apdauzīto un pārkrauto Mercedes, kurš laiku pa laikam pabrauca mums garām pieturas vietās. Kā uz burvju mājiena taisnais ceļš pēkšņi transformējās. Pēc divsimt nobrauktiem kilometriem tas izbeidzās pie krustojuma ar nozīmīgāku ceļu.
Dabas gleznu taka
Brīvdienās bijām atkal aizbraukuši uz Valgumu. Tur ir vairākas pastaigu takas. Vasarā staigājām lielisko baskāju taku, kuru noteikti iesaku nākamvasar izstaigāt (tagad tā ir slēgta), šoreiz gājām 5KM garo “Dabas Gleznu” taku.
Maroka 5: Kāpās
Kamēr, iegāzušies atpūtas dīvāniņos, baudījām spēcīgo piparmētru tēju un pildījām viesnīcas dokumentus, bija atkal uzradies onka, kurš mūs šurp atveda. Nemaz jau vairs ne negaidīti, arī viņam bija savas slēptās vēlmes pret mums. Sāka mums stāstīt par to, ka patiesībā viņš savu naudu pelna ar ekskursiju plānošanu un ka būtu stāvā sajūsmā, taču tas neesot piespiests, ja mēs piekristu doties uz tuksnesi ar kamieļiem.
Sēras
Teritoriju ieskauj svecīšu rindas. Meitenes staigā ar cepumu un siltas tējas paplātēm. No mājām ir iznesti krēsli gaidītājiem. Pie sētām tiek piestiprināti ziedi. Visa Latvija sēro
Maroka 4: Uz tuksnesi
Fezas lidosta ir gaužām maza un neinteresanta. Viss, kas tajā atrodams, ir divi bankomāti, sargs, pieci auto nomas kantori, bagāžas tinamais aparāts un rinda uz ieeju. Izrādījās, ka bijām pusstundu pirms rezervācijā noteiktā laika, tāpēc auto nomas kantoris bija slēgts. Blakus esošā konkurentu kompānijas kantora darbinieks laipni iznesa mums ārā krēslu, lai nebūtu jāsēž zemē, un piezvanīja darbiniekam, lai pateiktu, ka esam ieradušies.
Maroka 3: Feza
Feza. Šī leģendārā pilsēta, kas radusies jau astoņsimtajos gados, ir viena no labāk saglabātajām arābu pasaules vecpilsētām, un pasaules lielākā pilsēta bez automašīnām. Nonākt Fezā ir kā nokļūt Arābu pasakas viduslaiku pasaulē. Te ir sajūta, ka laiks ir apstājies. Līdz šim es nebiju to uzsvēris, jo tieši Fezā ir vislabāk saskatāms šis fakts – Maroka […]
Maroka 2: Ierodamies
Uz prāmja nekādu pārpratumu nebija. Pastāvēju rindā pie muitas darbinieka, kurš pasēs iesita zīmogu, tad varējām sēsties krēslos un gaidīt krastu. Ārā jau bija tumšs, un prāmi pamatīgi šūpoja, tāpēc vienkārši sēdējām un atpūtāmies pēc garās dienas.