Netflix Latvia

Netflix ir serviss, kas piedāvā skatīties filmas un seriālus legālā veidā. Nesen Netflix no ASV ekskluzīva pakalpojuma kļuva par starptautisku un ir pieejams arī Latvijas iedzīvotājiem par aptueni desmit eiro mēnesī. Uzreiz gan noskaidrojās, ka Latvijā piedāvāto seriālu un filmu katalogs ir mazāks kā citās valstīs, taču tā, ka gluži nebūtu ko skatīties nav. Uzreiz varu pateikt priekšā, ka Netflix ļoti strikti kontrolē jebkādas metodes izlikties par ASV iedzīvotāju un raksta tapšanas brīdī nav nevienas metodes kā šo kontroli apiet.

Zinu, ka ir daži lieliski seriāli, kurus neesmu iekļāvis, taču tas vairāk gaumes dēļ. Te mani personīgie ieteikumi lieliskiem seriāliem no Netflix Latvia piedāvājuma:

screen 5

The East

Screen Shot 2013-09-19 at 5.05.13 PM

Es šo neesmu aprakstījis blogā, taču pēdējā laikā ir nejauši sanācis noskatīties vairākas filmas par t.s. eko terorisma tēmu. Tas nebija apzināti, tikai vakar kaut kā savilku kopā. Ekoterorisms ir agresīva darbība pret korporācijām, ar mērķi novērst vai traucēt procesus, kurus šīs kompānijas veic pret vidi vai pasauli.

Pēdējo noskatījos The East. Nezinu kas tieši, bet šajā filmā kaut kas mani aizkustināja, un lika to pārdomāt vēl vairākas dienas pēc noskatīšanās. Iespējams mūzika, iespējams aktieri, iespējams kaut kas neaizskarams un netaustāms. Man ļoti patika galvenās lomas atveidotāja, un arī Aleksandrs Skarsgards bija lielisks – jau pēc True Blood seriāla viņa lomas paliek labākas un labākas. Redzējām viņu arī lieliskajā Disconnect.

Katrā ziņā tas uz ko es visu laiku virzos – šī filma ir ļoti laba. Tā manī pamodināja kaut kādas divas dalītās dabas, un pēdējās dienas neliek man mieru, es vairs nesaprotu kas es īsti esmu.

No vienas puses, man patīk tīrs dizains, skaistas lietas, Ikea un Apple, kārtība, sociālie tīkli, ceļošana un moderno tehnoloģiju iespējas. Man patīk stilīgi apģērbi un tehnoloģiju iespējotā automatizācija. Es ar interesi sekoju Elonam Muskam, un klusībā sapņoju par Nissan Cube ar elektromotoru. Man patīk dizains un spīdīgas lietiņas.

No otras puses, man riebjas lielveikali, cilvēku pūļi un pilnīgā atsaiste no pasaules. Iegrimšana tehnoloģijās un “pirmās pasaules problēmas”. Es labprāt dzīvotu tālu laukos, nelietotu tehnoloģijas un censtos uzturēt sevi. Es neciešu valdību ierobešojumus, nodokļus un infrastruktūras. Man liekas nepieņemami, ka visa pasaule ir privatizēta, un nav iespējams aizbraukt “prom” un dzīvot tāpat vien. Kamēr viena daļa pasaules birokrātijas ierobežojumu dēļ izmet pārtiku miskastēs, jo oficiāli ir beidzies termiņš, cita pasaules daļa mirst badā.

Diezgan smieklīgi, vai ne? Katrā ziņā, noskatieties šo filmu. Vēl tagad, divas dienas pēc noskatīšanās, sirdī jūtu kaut kādu smagumu, un apziņu, ka viss ir virspusēji, un pasaule kurā dzīvoju, ir kaut kāda mākslīga fasāde. Visi šie nieki ir nenozīmīgas muļķības un ir vērtības, kuras palaižam garām.

Noskaties filmu

Pirms kāda brīža, kolēģis man prasīja, lai iesaku kādu interesantu, bet ne pārāk garu filmu. Nemazākās sajēgas, kamdēļ nederēja filmas virs 100 minūtēm, iespējams viņam ļoti nāk miegs vai kas tāds, bet iedomājos, ka šāds manis sastādīts saraksts varētu noderēt arī citiem. Filmas ir random kārtībā, un nebūt ne visas, vienkārši pirmās ko iedomājos. Protams ir arī visādas labākas filmas par dažām no minētajām, bet uzstādijums bija 100 min laika ierobežojums. Iesaku noskatīties jebkuru no neredzētajām:

  • Annie Hall (93 min)
  • Spring Summer Fall Winter and Spring (103 min)
  • Before Sunrise (91 min)
  • Before Sunset (80 min)
  • Sixth Sense (107 min)
  • Moon (97 min)
  • Drive (100 min)
  • Moonrise Kingdom (97 min)
  • 500 Days of Summer (95 min)
  • Lost in translation (101 min)
  • Midnight in Paris (super! 94 min)
  • Beasts of the southern wild (93 min)
  • The Fountain (96 min)
  • Usual Suspects (106m)
  • Requiem for a dream (102 min)
  • Eternal sunshine for the spotless mind (108 min)
  • Snatch (104 min)
  • Fantastic mr Fox (87 min)
  • The man from earth (87 min)
  • Black Swan (108 min)
  • Never Let Me Go (103 min)
  • Du levande (95 min)

Asinspirts (Django unchained)

Django ir lielisks gabals, un par to visai trāpīgi ir uzrakstījis Kaže. Mēģināju atcerēties, kurā no Tarantino filmām varēja būt lielāka asiņu litrāža, bet beigās atradu nemaz ne sliktāku grafiku. Paldies Vanity Fair:
infographic-b

Sakarā ar pašu Tarantino un Vanity Fair, pie viņiem kādu laiku atpakaļ bija lielisks raksts par Pulp Fiction tapšanu, un kā daži nepazīstami aktieri pēkšņi kļuva par kulta zvaigznēm.

Life of Pi

Es zinu kā ir ar ekranizācijām. Tās liekas saraustītas un šķietami izlaiž daudz nozīmīga sižeta. Tāpēc labi, ka neesmu lasījis grāmatu, varēju filmu skatīties brīvi un bez jebkādām ekspektācijām.
Bet šī nemaz nav filma. Tā ir skaista pasaka, ceļojums cauri cilvēka sapnim, pārdzīvojumam un emocijām. Tā eleganti parāda, ka arī pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem, visiem ir kas kopīgs, un lai kādu pārliecību cilvēks nepārstāv, katrs runā patiesību, tikai citos vārdos. Dievu es filmā neatradu, taču es sapratu filmas tēlus un viņu doma nebija uzmācīga vai pārspīlēta, lai es tos nevēlētos uzklausīt. Filma nemaz nav par reliģiju, tā ir par vēlmi noticēt brīnumam.

Tā ir viena no vizuāli un emocionāli skaistākajām filmām ko jebkad biju redzējis. Es noteikti iesaku paspēt aiziet uz šo filmu uz kino, jo tā bija izcilākais kino baudījums ko biju jebkad piedzīvojis. 3D šeit bija tieši laikā, un es vēl nekad nebiju redzējis tik neuzmācīgu, bet reizē skaistu 3D pielietojumu filmā. Ja tu vienu reizi mūžā ietu uz 3D kino, nē, varbūt pat – jebkādu kino – ej uz šo filmu.

“Elpu aizraujoši”, ir laikam vienīgā frāze kas man palīdzēs izteikt emocijas pēc filmas noskatīšanās.

LIFE-OF-PI-FILM-REVIEW

Hobits – grāmata pret filmu

Šis raksts noteikti būs interesantāks tiem, kas ir vai nu lasījuši grāmatu, vai arī redzējuši filmu (ne tik ļoti tiem, kas nav ne vienu ne otru, kā arī tiem, kas abus). Un nepārprotiet – filma man patika!
Pirms filma iznāca, man likās, ka Hobits taču ir bērnu grāmata ar dažām lappusēm un daudz bildēm. Neesmu vienīgais, tāda atmiņa šķiet bija daudziem. Patiesībā, man šī grāmata ir plauktā, un es viņu vakaros lasu priekšā Oliveram, un nespēju nobrīnīties, kā tik plānā grāmatā (lai gan patiesībā tai ir 190lpp) ielien tik daudz teksta – tas tāpēc, ka A3 formāta grāmatai ir A5 formāta fonts. Tikko paskatījos Amazon, angliskais variants ir kādas 400 lappuses, ja ņem normāla izmēra grāmatu. Īstenībā Hobits ir pilnīgi normāla grāmata (un ilustrācijas ir tieši Latviešu tulkojumam zīmējusi mūsu māksliniece, angliskajā variantā ilustrācijas nav tik bērnišķīgas).

Kad Tolkīna bērnus uzaicināja uz Hobita privāto pirmizrādi, viņi atteicās, ar paskaidrojumu, ka Pīters Džeksons izvaroja Gredzenu Pavēlnieka sižetu līdz nepazīšanai, un tas pats ir izdarīts ar Hobitu. Hobits esot pārvērsts par action-movie.

the-hobbit-first-edition-dust-jacket-book-cover

Intereses mākts, es no latviskās versijas lasīšanas, pārgāju pie angliskās, lai pēc iespējas labāk varētu saprast atšķirības filmā un grāmatā. Un to ir daudz!

  • Grāmatā nav nedz filmas sākuma, ne beigu. Tas ir saprotams, jo filmai vajadzēja atgādināt skatītājam par vecajām filmām, un beigt ar spriedzes momentu, lai gribētos gaidīt nākamās filmas (kopā to būs trīs, grāmata ir viena)
  • Visus varoņdarbus, kurus grāmatā veid Gendalfs, filmā veic Hobits (piemēram piemāna Troļļus, aizbiedē vilkus ar aizdedzinātiem čiekuriem)
  • Filmā Hobits jūtas atstumts, un vairākas reizes domā par iešanu mājās, jo rūķi viņu nevar ciest (viņš pat dzird tādu sarunu), pirms goblinu uzbrukuma jau ir gandrīz aizgājis. Grāmatā nekā tāda nav, un ir visai pozitīva gaisotne, ja vien reizēm viņu pavelk uz zoba
  • Filmā grupa satiek Radagastu, kurš grāmatā ir tikai pieminēts vienā teikumā kā Gendalfa brālēns
  • Filmā Radagasts satiek Nekromanceru, grāmatā neviens to nesatiek, un tas ir knapi pieminēts
  • Filmā grupai visu laiku (šķiet galvenā sižeta līnija aiz “iešanas”) dzenas pakaļ goblins Azogs ar savu bandu, grāmatā Azogs ir pieminēts vienā teikumā, kur teikts, ka sliktais goblins azogs mira cīņā par kuru filmā ir minēts
  • Filmā goblinu alas apmeklējums ir izstiepts un uzpūsts milzīgās proporcijās, lai gan grāmatā visai ātri viņi tiek projām
  • Filmā grupa ierodas rivendellā, kur visai agresīvi tiek parādīta vēsturiskā elfu un rūķu nesaprašanās (Elronds uztaisīts par varaskāru pozeri, ierodas zirgā, un rūķi gandrīz uzbrūk). Rivendellai atvēlēts visai daudz filmas laika, tajā risinās konsuls, atbrauc Galadriela, Sarumans un citi. Grāmatā viss ir diezgan pretēji – elfi rūķus uzņem ar dziesmām, un ar to arī Rivendellas apraksts beidzas, jo rakstīts, ka Rivendellā viņi atpūtās divas nedēļas un tad devās tālāk (viens teikums). Nav ne runas par pārējiem LOTR tēliem, kurus šajā filmā režisors vēlējās atgādināt skatītājiem.
  • Rūķi izzogas un aizbēg no Rivendellas, turpretim grāmatā viņi draudzīgi un priecīgi tur atpūšas divas nedēļas
  • Filmā visi iekļūst akmens milžu cīņu vietā, no kuras spriedzes pārbagātās ainās cenšas tikt prom. Grāmatā vienkārši ir slikts laiks, un akmens milžus var redzēt pa gabalu
  • Filmā beigu cīņu ainā grupai uzbrūk Azogs ar saviem padotajiem. Tā kā grāmatā šī tēla nav, viņiem uzbrūk vienkārši lieli vilki, saukti par vargiem
  • Filmā hobits apmētā vilkus ar degošiem čiekuriem, kamēr Gendalfs izsauc ērgļu palīdzību. Grāmatā hobits ir pārbijies un neko nedara, gendalfs apmētā vilkus ar čiekuriem, un beigās ērgļi paši pamana kas notiek, un izglābj grupu, jo necieš goblinus

Kopumā var jau saprast priekš kam visas šīs izmaiņas. Ja grib no 400lpp grāmatas veidot trīs garas filmas, papildus sižeti ir jāizdomā. Un lai mūsdienu jaunatni dabūtu iekšā kinoteātrī, nepietiks ar rūķu pārgājienu – vajadzīgs pamatīgs action, ar vēmekļu/puņķu humora elementiem, kā arī neiztrūkstošo varoņa tēlu (filmā tas būtu Bilbo).

Protams, ka visas šīs izmaiņas filmu transformē par saviem 50%. Rezultāts nav slikts, taču tā vairs nav ekranizācija. Tā ir “filma pēc Hobita motīviem”.

Filmas

Filmas pret seriāliem, gluži kā Twitter pret blogu. Reizēm noliekam Oliveru gulēt, un šķiet, ka jau ir par vēlu lai sāktu skatīties kādu filmu, taču beigās noskatāmies trīs sērijas, kas jau ir pat virs standarta filmas garuma. Reizēm seriālus ir vieglāk uztvert, un nogurušam prātam vajag kaut kādu slinkumu. Seriālos sižets tiek stiepts, un novēršoties ir grūtāk palaist garām sižeta detaļas. Seriāls var iet fonā, kamēr dari ko citu, turpretim filma, īpaši ja svešvalodā, parasti prasa visu uzmanību. Nekad neesmu spējis skatīties filmu, tai pilnībā nepievēršoties. Mani pat traucē, ja kāds cits tai nepievēršas. Nora aiziet pēc ūdens un es lieku pauzi, pat ja viņa to klausās, un liek man nepauzēt.
Bet tāpat atrodas laiks filmām, un labām filmām. Sliktas filmas ļoti cenšamies neskatīties, priekš kam tērēt laiku, ja jau iepriekš skaidrs, ka nekas labs nesanāks, īpaši jo pasaulē ir tik daudz lielisku filmu, kurām visām diez vai pietiks laika?

Vienīgie izņēmumi, kad esmu gatavs skatīties arī viduvēju filmu, ir lidmašīnās. Tad esmu viens, un labās filmas gribas pataupīt lai skatītos kopā ar Noru, vai arī vienkārši lielākam ekrānam. Sākšu ar tām:

Red – filma par atvaļinātiem spiegiem, kurus spēlē dažādi zināmi aktieri. Brūss Villiss, Džons Malkovičs, Morgans Frīmens un Helēna Mirrena. Izrādijās, ka filma ir komēdija, un pat daudz labāka nekā biju iedomājies. Lidmašīnai visai patīkama. Teiksim tā – ja šobrīd amerikas komēdiju žanrā cieņā ir paģiru vēmekļu filmas – šī ir virs tā standarta. Vismaz nebija pretīgi.

Total Recall – tāpat kā astoņdesmito gadu filma ar šādu pašu nosaukumu, arī šī ir balstīta uz to pašu Filipa Dika grāmatu (reizēm rodas jautājums, kura mūsdienu sci-fi action filma nav balstīta uz Filipa K. Dika grāmatām ?:) Biju dzirdējis daudz negatīvu atsauksmju, bet patiesībā tik slikti jau arī nav. Filmā man patika lieliskās fona “dekorācijas” (ja vien tās mūsdienās tā maz drīkst saukt, jo tas ir CGI), vairākas ielu līmeņa ainas bija gluži kā no Blade Runner. Atmosfēra bija pārliecinoša. Protams bezgalīgā skriešana, šaušana, aizdomīgi smukās, neiznīcināmās meitenes un citi šādi sīkumi – tipiski, ne sliktāk kā parasti šādās filmās. Kopumā, diži nenožēloju ka skatījos.

Norwegian Wood – Haruki Murakami tāda paša nosaukuma grāmatas ekranizācija. Šī ir viena no man tuvākajām grāmatām, tāpēc bija īpaši sarežģīti šo skatīties bez aizspriedumiem. Gluži kā parasti ar ekranizācijām, ja esi lasījis grāmatu, filma šķiet saraustīta un sižets ar laukumiem. Bet esmu pārliecināts, ka tā nav ja skaties nelasījis grāmatu. Filma ir jauka, romantiska, visai tipiska japāņu filma. Iespējams dēļ augstāk minētā, iespējams kāda cita iemesla dēļ, bet brīžiem nepārliecijnāja aktieri. Viņu rīcība nešķita atbilstoša emocijām, iespējams cita aktieru izvēle nostrādātu labāk, iespējams es tikai gaidīju tās pašas emocijas kas grāmatā. Iespējams vēlreiz tas pats sižets nenostrādā tik labi, gluži kā anekdote kuru kāds stāsta jau trešo reizi.

Starry Starry Night – šī ir ļoti līdzīga iepriekš aprakstītajai, bet man pat patika labāk. Romantiska, nedaudz mistiska, sapņaina filma. Fantastiski skaisti skati, emocijas, pilns komplekts. Viena no jaukajām āzijas filmām, sniegainā vakarā ar vīna glāzi, svecēm un biezo segu – noteikti iesaku šādu komplektu. Līdz desmitniekam gan pietrūkst kaut kāda slīpējuma, reizēm specefekti ir par daudz uzmācīgi, nezinu, bet kopā forši.

Ruby Sparks – jauna filma, viena no nedaudz “alternatīvajām” komēdijām, kuras parasti piedalās dažādos ne visai alternatīvos festivālos. Teiksim – Juno, Little Miss Sunshine stilā. Man gan šķiet, ka šī nav piedalījusies festivālos, un nav pat neko diži “alternatīva”, taču tās stils un kopējā atmosfēra ir kā šādās filmās. Līdz ar to man patika! Aktieri ir “likable“, īpaši jo radās asociācijas ar pazīstamiem cilvēkiem, varēju pat kaut kādā mērā nedaudz asociēties. Ideja ir interesanta, un visā kopumā filma ir jauka. Noteikti varu ieteikt. Pakāpi virs tipiskās amerikāņu komēdijas (jā, noteikti virs augstākminētā Red līmeņa).

El secreto de sus ojos – Noslēpumi viņu acīs. Lieliska filma! Varbūt labākā no visām šeit aprakstītajām. Nedaudz detektīva, nedaudz romantikas. Kā jau parasti – Argentīniešu kino tur līmeni. Šajā filmā nostrādā vairāki atslēgas elementi, kas nepieciešami, lai man spēlētu uz nerviem. Dīvainā kārtā, viens no tiem (man personīgi) ir filmas, kur cilvēks ir novecojis, un atskatās uz kādu savu dzīves posmu pirms daudziem gadiem, un varbūt nožēlo iespējas ko palaidis garām. Liek sajust kaut kādu nespēku pret laiku. Patīkami tēli, nesteidzīgs sižets, visu laiku jauni jautājumi un nemaz ne tik vieglais detektīva sižets līdz pat beigām tur mazu spriedzīti. Ļoti laba filma!

 

Ridley Scott, you are too old


Prometheus noteikti ir jāredz Alien sāgas cienītājiem, kā arī jebkuram specefektu un grandeur cienītājam. Filma patiesībā ir vairāk saistīta ar Alien, nekā Ridlijs Skots sākumā stāstīja. Filma ir vizuāli fantastiska, 3D efekti iespaidīgi, taču netraucējoši, atmosfēra brīžiem ļoti saistoša un ievelkoša. Taču diemžēl tas nav Alien – varbūt tā stāv blakus kādai no pēdējām Alien sāgas daļām (3,4?). Diez vai šo filmu skatīsies, vai pat atcerēsies, pēc 30 gadiem (Alien ir 1979g.).

Es nezinu, vai Ridlijs Skots ir kļuvis par vecu, vai arī Holivuda diktē vairāk noteikumu nekā ir viņa kontrolē, taču filmā ir vairāki milzīgi trūkumi.

Lasītāj – tālāk dzīvo spoileri (sižeta nezinātāj, piesargies).

1) Filmā nav centrālā tēla. Te nav Riplijas. Meitene, kas itkā pārmanto viņas lomu, savu potenciālu sāk rādīt tikai filma pēdējās divdesmit minūtēs. Visu apakšsižetu par viņas mīļāko var droši izdzēst laukā, un filma tikai kļūs labāka. Nevajag visās filmās mīlasstāstu, kur nu vēl ja to tēlu ataino tik naivu un plakanu. 2) Bija momentā jāatlaiž mūzikas autors, skaņu celiņš ar savām patētiskajām taurēm brīžiem dzina izmisumā. Šāda mūzika iederas amerikāņu veterānu piemiņas filmā, ainās, kur attēlo bēres, kad ASV karogiem apsegtais zārks brauc bedrē. Jerry Goldsmith diemžēl ir miris, taču James Horner vēl nesen strādāja pie Avatar. Varēja taču nākt pie prāta. 3) Tālāk – reliģiskais fons. Mani kā ateistu tas arī brīžiem lika nodrebināties – te tā vienkārši bija par daudz. Kronis visam – Alien pēdējo vārdu parodija, piekabinot klāt “In the name of my Lord”. This is blasphemy! 4) Nākamais pārkāpums protams beigās – ja jau sasaistam šo ar Alien, tad kāpēc šajā filmā tiek pārkāpts visiem zināmais svešā dzīves cikls? Tiek ieviesti daži nevajadzīgi posmi, kas izjauc sistēmu. 5) Kāpēc jaunam cilvēkam jāspēlē vecs cilvēks, ja viņu nekur neparāda jaunu? Make-up speciālisti nav tikuši tik tālu, lai tas neizskatītos smieklīgi.

Kopumā filma man patika. Tā ir grandioza, interesanta, un uzdod dažādus interesantus jautājumus (vairāk nekā atbild). Bet lai tā kļūtu par Ridlija Skota cienīgu klasiku, tai bija nepieciešam kas vairāk par (lielisko) Deividu, cits skaņas celiņš, pļauka scenāristam par reliģiju, un nedaudz cieņas pret savām saknēm.

Kas ir Plex

Kādu laiku atpakaļ jūsminājos par Plex, un pretim saņēmu neizpratni, jo vai nu cilvēki nezināja kas tas ir, vai arī nesaprata priekš kam tādu vajag.
Jā, jāatzīst, ka tomēr tas nav paredzēts visiem. Tā ir media centra programma, paredzēta ļoti konkrētam lietotājam.

Ja tev ir daudz filmu un seriālu, kurus skaties neregulāri, un galvenais paradums ir – tos iegūt, un noskatīties kaut kad vēlāk.Ja tev ir vairākas ierīces, un reizēm iesāc skatīties uz vienas, un vēlies turpināt uz citas. Ja tev ir nepieciešamība skatīties attālināti, filmas un seriālus kas atrodas mājās. Ja tu to visu skaties no dīvāna uz televizora, un vēlies kontrolēt ar pulti. Ja tev patīk automātiska subtitru ielāde, un sižeta pārskats ar plakātu un mūziku. Tikai tad tu izbaudīsi visu ko dod Plex.

Plex automātiski meklēs norādītajos folderos failus, un identificēs tos pēc nosaukumiem. Nekas nav jāpārsauc, viņš labi pazīst arī šizofrēniskos relīsu nosaukumus (webdl.1080p.matrix.crackerzzzz.mkv). Tas ir balstīts uz Mplayer jaudīgo dzini, tāpēc spēlē visu ko vien kāds ir radījis, un dara to ar hw akselerāciju (lasi – spēlē ātri arī lielos failus). Māk spēlēt pa taisno par filmas kas saarhivētas 79 RAR failos, tās neatarhivējot.

Plex ir pieejams gan uz Windows, gan uz Mac. Mobilie klienti eksistē gan Android gan iOS. Uz Linux laikam pieejams tikai pliks media serveris (ne spēlētājs). Zinātāji pamanīs, ka Plex ir t.s. fork no XMBC, tikai Plex ir daudz nopulētāks, pēc noklusējuma smukāks, un draudzīgāks. XMBC var uztaisīt tādu pašu, tikai jāpieliek vairāk pūļu.

Tas arī īsumā galvenais plex lietotāja apraksts. Tālāk sekos dažas ilustrācijas.

Galvenais plex logs:

Izvēloties Movies, tiek parādīts neredzēto filmu saraksts ar plakātiem, aprakstiem, un indikatoru vai filma ir iesākta, vai nē:

Pat neieejot TV shows sadaļā, uzreiz ir redzami svaigākās sērijas, kā arī iesāktās sērijas. Ja tev ir ļoti daudz seriālu, un teiksim neskaties jaunāko, bet esi ielādējis visas sezonas – lielisks pārvaldnieks. Pirms Plex es turēju teksta dokumentu, kur bija rakstīts kura sērija jāskatās tālāk. Var jau protams nodzēst, bet ja lādē pa vienai, var apmaldīties.

Izvēloties apskatīt visus pieejamos seriālus, par katru seriālu ir apraksts, fonā skan tēmas mūzika no seriāla, ir atbilstošs dizains, un katrai sērijai ir apraksts. Ja ir sanācis, ka folderī atrastas divas vienādas sērijas, tad tiek piedāvāts izvēlēties labākās kvalitātes failu.

Tad iedomājies, ka iesāki skatīties filmu uz dīvāna viesistabā, bet tad izdomāji pārvākties uz guļamistabu, un turpināt skatīties laptopā (vai iPad). Visi Plex klienti slēdzas pie centrālā Plex media servera (kurš šajā gadījumā ir mans galvenais mājas dators) un tur jau ir informācija, kur es pārtraucu skatīties. Piedāvā turpināt precīzi no tās pašas vietas.

Plex ir ne tikai labs media centrs, tas ir arī labs spēlētājs kā tāds. Tam ir lērums visādu opciju, iespējams resinhronizēt subtitrus, visādi regulēt bildi, mainīt audio celiņus, izvēlēties citas izejas skaņai utt.

Protams atkārtošu – lielākā bauda lietot plex ir ar iMac pulti (vai bluetooth klavieri) un uz televizora/projektora. Datorā īsti to izbaudīt nevar, jo tāpat jau sēdi pie peles, un uz faila uzklikšķināt nav tik grūti. Iesaku izmēģināt! Ja tavi skatīšanās paradumi sakrīt ar manējiem, domāju tev patiks. Galvenais – bezmaksas.

Hugo

Nosaukums šim rakstam ir tik pat maldinošs, kā minētās filmas reklāmas rullītis. Virspusē filma ir par puiku, kas dzīvo Gare de Montparnasse stacijas tuneļos, un sākumā liekas, ka tā būs tāds Olivers Tvists, bet patiesībā no šī sižeta nekas daudz nav, un uz emocijām īpaši nepavelk, jauka un smuka, bet kaut kas pietrūka. Savukārt fonā filma ir zelta bedre ar interesantiem vēsturiskiem stāstiem. Puikas rokās nonāk t.s. automatons (papildināts: otro reizi skatījāmies latviski, tur tas tulkots kā automāts), mehānisks pulksteņmeistara brīnums, kas viņu noved līdz cilvēkam, kurš izrādās Georges Melies (izrunā nu), fantastikas kino aizsācējs.

Filmas lielais sižets, kas nav saistīts ar puikas likteni kā tādu, viss ir visai precīzi balstīts uz patiesiem notikumiem. Melies tiešām ir viens no kino pionieriem, kas uzfilmējis vairāk kā 500 filmas, tad kara laikā zaudējis daudz naudas, daļu filmu pārdevis pārkausēšanai kurpju zolēs, un tad aiz dusmām visas pārējās filmas sadedzinājis. Interesanti, ka pa lielam viņa neveiksmes ir pirātisma dēļ – slavenais Tomass Edisons bija nokopējis viņa filmas, un par tām neko nemaksājot izrādijis Amerikā, kur tās bijušas ļoti populāras, laikā kad filmu autors cīnijās par iztiku. Edisons kā ļaunais tēls visai bieži parādās kādam sabojājot dzīvi. Edisons līdzīgā veidā bija piečakarējis arī Nikola Tesla (skat. arī filmu The Prestige, tā teikt īsts biznesa guru).

Viens no Melies iedvesmas avotiem bija Roberts Hūdins, maģijas triku tēvs, automatonu eksperts. Viņa slavenais mehāniskais apelsīnu koks parādās filmā The Illusionist, ja skatoties Hugo un Illusionist jums liekas ka automatoni un mehāniskie apelsīni ir smuka bērnu pasaciņā, tad noskatieties šo video ar Hūdina izgudrojumiem. Video redzams tāds pats zīmējošais automatons kā filmā Hugo, tikai daudz glītāks un ne tik dzelžains. Zīmē, jāsaka, pat smukāk kā filmā. Te arī īsāks video ar mehānisko aplsīnu.

Hūdins starp citu ir cita slavena maģijas triku eksperta iedvesmas avots – jā, es domāju tieši Hudīni, kurš savu vārdu pieņēmis tieši par godu Hūdinam. Kā zināms, Hudīni ir pazīstams ar saviem atbrīvošanās trikiem, un lielā mērā iespaidojis mūsdienu Koperfīldus, Eindželus un visus pārējos lielo triku māksliniekus.

Automatoni nav nekāds jaunais izgudrojums, slavenākais no automatoniem ir t.s. mehāniskais Turks, kas it kā spēlēja šahu ar skatītājiem, lai gan patiesībā konstrukcija bija saistīta ar īstu spēlētāju, kas sēdēja kastē. Tas gan nepadara šo konstrukciju ne par mata tiesu vienkāršāku, tikai vairāk apbrīnojamu.

1750-shahs-mehaniskais-turks

Filma Hugo beidzas ar īpaši Melies rīkotu pasākumu, kurā tiek izrādītas pēc ilgiem meklējumiem atrastās viņa filmas, šāds pasākums tiešām bija noticis, jo žurnālistu grupa tiešām bija atradusi zudušo filmu kopijas. Vienīgais kas visā filmā ir izdomāts, ir pats nosaukumā minētais Hugo (jo filma risinās kādreiz visai reālajā Parīzes Gare de Monparnasse dzelzceļa stacijā, kurā patiešām notika filmā redzamā vilciena avārija). Bet kā gan citādi iepazīstināsi skatītājus ar interesantiem vēstures faktiem, ja ne ar Potera/Tvista krustojumu un treileri par bērniem un maģiskiem pulksteņu torņiem.

Kopumā filmai astotnieks.