Es zinu kā ir ar ekranizācijām. Tās liekas saraustītas un šķietami izlaiž daudz nozīmīga sižeta. Tāpēc labi, ka neesmu lasījis grāmatu, varēju filmu skatīties brīvi un bez jebkādām ekspektācijām.
Bet šī nemaz nav filma. Tā ir skaista pasaka, ceļojums cauri cilvēka sapnim, pārdzīvojumam un emocijām. Tā eleganti parāda, ka arī pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem, visiem ir kas kopīgs, un lai kādu pārliecību cilvēks nepārstāv, katrs runā patiesību, tikai citos vārdos. Dievu es filmā neatradu, taču es sapratu filmas tēlus un viņu doma nebija uzmācīga vai pārspīlēta, lai es tos nevēlētos uzklausīt. Filma nemaz nav par reliģiju, tā ir par vēlmi noticēt brīnumam.
Tā ir viena no vizuāli un emocionāli skaistākajām filmām ko jebkad biju redzējis. Es noteikti iesaku paspēt aiziet uz šo filmu uz kino, jo tā bija izcilākais kino baudījums ko biju jebkad piedzīvojis. 3D šeit bija tieši laikā, un es vēl nekad nebiju redzējis tik neuzmācīgu, bet reizē skaistu 3D pielietojumu filmā. Ja tu vienu reizi mūžā ietu uz 3D kino, nē, varbūt pat – jebkādu kino – ej uz šo filmu.
“Elpu aizraujoši”, ir laikam vienīgā frāze kas man palīdzēs izteikt emocijas pēc filmas noskatīšanās.
