Android Tablet

Uz brīvdienām aizņēmos paspēlēties vienu no labākajiem Android tablešu datoriem – Samsung Galaxy Tab 2.0 7″. Principā ļoti līdzīgs Nexus 7 ar galveno atšķirību, ka Nexus ir nedaudz ātrāks, bet Galaxy Tab ir ar 3G. Tāpat arī Nexus nāk ar tīru Android 4.1 taču Galaxy nāk ar minimāli modificētu 4.0.3 (reāli no plika ICS atšķirību nav daudz).
Kamēr aparātu vajadzēja konfigurēt un piereģistrēt ar Android “vedni”, un lietot tikai operētājsistēmu – viss izskatās baigi labi. Taču tiklīdz sāku instalēt programmas – viss sāka iet uz leju.

Iebūvētā klaviatūra Latviski saprot ļoti slikti – vai nu nepareizi mēģina minēt manis rakstītos vārdus, un visu laiku izlabo uz ko nepareizu, vai arī to pilnībā jāatslēdz, un nepārtraukti jākļūdās rasktot. Tā kā uz telefona esmu nopircis SwiftKey klaviatūras programmu, kas ir vienkārši lieliska – tā mācās manu rakstīšanas stilu, un izlabo vārdus tikai uz tādiem, ko mēdzu lietot, tad gribēju uzinstalēt to arī šeit (tāpat arī kā uz iOS, arī Androidā nopirkās programmas var instalēt vairākās ierīcēs, ja tiek lietots tas pats Google Play konts). Liels bija mans pārsteigums, kad SwiftKey paziņoja, ka priekš Tablet datoriem ir jāpērk cita versija, kas maksā papildus 2.79Ls. Nu paldies.

Tālāk instalēju Twitter programmu. Oficiālajai programmai nav nekādu pielāgojumu lielajam 7″ ekrānam – tā vienkārši ir izstiepta. Nekādu priekšrocību ko dod papildus vieta. Ne kāds sāna menu, ne konteksta opciju. Pliks teksta sarasksts. Uzliku otru oficiālo programmu Tweetdeck (jā, šis arī tagad pieder pašiem Twitter) – tas pats. Milzīgs teksta saraksts ar neglītām pogām. Sānos nekādu podziņu, nekādu optimizāciju lielam ekrānam. Tas pats ar Plume, tas pats ar visām programmām. Beidzot atradu Tweetcaster, kas vismaz nedaudz izmanto sānu malas, taču kopumā arī šī programma ir visai drausmīgi dizainēta (īpaši galvenais menu, no kura man gandrīz slikti palika).

Piemēri:

Intereses pēc ielikšu dažas bildes ar iPad twitter programmām, salīdziniet iespējas un ekrāna piedāvātās vietas izmantojumu:

Tā turpinās ar visa tipa programmām. Pagaidām izskatās, ka priekš Android nav daudz programmu, kas tiešām izmanto lielāko ekrānu doto vietu. Viss ko redzu ir palielinātas telefonu programmas. Okei, karšu programmas ir patīkami lietot, tas pats Androzic un Locus izskatās lieliski, tās pagaidām ir vienīgās programmas, kuras ir patīkami lietot – kartēm arī labi noder lielais ekrāns, labāk orientēties vidē.

Lielākais šoks bija, kad vēlējos piespraust aparātu pie datora, lai tajā iekopētu palielu failu. Negribēju gaidīt Dropbox sinhronizāciju, un tas bija par lielu epastam. Izrādās, ka Samsung telefonos un planšetēs, pēc noklusējuma nav pieejams “Mass storage mode” (t.i. lai pieslēdzot datoram, aparāts uzrādītos kā disks). Ir tikai PTP un MTP režīmi. Lai šajos režīmos kaut ko varētu iekopēt, Android izstrādātājs piedāvā speciālu programmu, kas pieejama šeit. Tā arī neizdevās neko izdarīt ar šo programmu. Sākumā vairākas reizes tā apgalvoja, ka planšete nav pieslēgta, pēc tam kad beidzot to atrada, atteicās iekopēt jebkādus failus, jebkurā folderī. Ātri pameklējot internetā, uzzināju, ka praktiski neviens MacOS lietotājs tā arī nav iemācijies tur iekopēt failus, jo ir simtiem jautājumu par šo pašu nestrādājošo FileTransfer programmu.

Aplūkojiet šo skaistumu:

Es saprotu ka iPad arī nav pieejams diska režīmā, taču tur vismaz ir strādājošas metodes, kā failu iekopēt aparātā.

Par 7″ displeju – itkā ir parocīgi to turēt vienā rokā, tas ir tikai nedaudz lielāks par Kindle, taču visu laiku ir tāda saspiestības sajūta. Īsti piemērots interneta pārlūkošanai tas tomēr nav, vairāk ir sajūta, ka rokā ir liels telefons. iPad šajā ziņā šķiet nedaudz ērtāks – lielāku weblapas daļu var ērti lasīt. Galu galā arī tas, ka vertikāli 16:9 attiecības uz Nexus jūtas ļoti šauri. Filmām tas noteikti ir lielisks, bet internetam – ne pārāk.

Visādi citādi pagaidām vēl esmu vairāk vīlies nekā apmierināts. Aparāta korpuss ir plastmasīgs un neatstāj kvalitātes iespaidu. Baterija konstanti ir tukša, lai arī tā šķiet ka viņš konstanti ir piesprausts pie lādētāja. Kopumā man ir negatīvas sajūtas. Ierīcei ir tik daudz potenciāla, taču programmatūra pilnībā izgāžas.

Kas ir Plex

Kādu laiku atpakaļ jūsminājos par Plex, un pretim saņēmu neizpratni, jo vai nu cilvēki nezināja kas tas ir, vai arī nesaprata priekš kam tādu vajag.
Jā, jāatzīst, ka tomēr tas nav paredzēts visiem. Tā ir media centra programma, paredzēta ļoti konkrētam lietotājam.

Ja tev ir daudz filmu un seriālu, kurus skaties neregulāri, un galvenais paradums ir – tos iegūt, un noskatīties kaut kad vēlāk.Ja tev ir vairākas ierīces, un reizēm iesāc skatīties uz vienas, un vēlies turpināt uz citas. Ja tev ir nepieciešamība skatīties attālināti, filmas un seriālus kas atrodas mājās. Ja tu to visu skaties no dīvāna uz televizora, un vēlies kontrolēt ar pulti. Ja tev patīk automātiska subtitru ielāde, un sižeta pārskats ar plakātu un mūziku. Tikai tad tu izbaudīsi visu ko dod Plex.

Plex automātiski meklēs norādītajos folderos failus, un identificēs tos pēc nosaukumiem. Nekas nav jāpārsauc, viņš labi pazīst arī šizofrēniskos relīsu nosaukumus (webdl.1080p.matrix.crackerzzzz.mkv). Tas ir balstīts uz Mplayer jaudīgo dzini, tāpēc spēlē visu ko vien kāds ir radījis, un dara to ar hw akselerāciju (lasi – spēlē ātri arī lielos failus). Māk spēlēt pa taisno par filmas kas saarhivētas 79 RAR failos, tās neatarhivējot.

Plex ir pieejams gan uz Windows, gan uz Mac. Mobilie klienti eksistē gan Android gan iOS. Uz Linux laikam pieejams tikai pliks media serveris (ne spēlētājs). Zinātāji pamanīs, ka Plex ir t.s. fork no XMBC, tikai Plex ir daudz nopulētāks, pēc noklusējuma smukāks, un draudzīgāks. XMBC var uztaisīt tādu pašu, tikai jāpieliek vairāk pūļu.

Tas arī īsumā galvenais plex lietotāja apraksts. Tālāk sekos dažas ilustrācijas.

Galvenais plex logs:

Izvēloties Movies, tiek parādīts neredzēto filmu saraksts ar plakātiem, aprakstiem, un indikatoru vai filma ir iesākta, vai nē:

Pat neieejot TV shows sadaļā, uzreiz ir redzami svaigākās sērijas, kā arī iesāktās sērijas. Ja tev ir ļoti daudz seriālu, un teiksim neskaties jaunāko, bet esi ielādējis visas sezonas – lielisks pārvaldnieks. Pirms Plex es turēju teksta dokumentu, kur bija rakstīts kura sērija jāskatās tālāk. Var jau protams nodzēst, bet ja lādē pa vienai, var apmaldīties.

Izvēloties apskatīt visus pieejamos seriālus, par katru seriālu ir apraksts, fonā skan tēmas mūzika no seriāla, ir atbilstošs dizains, un katrai sērijai ir apraksts. Ja ir sanācis, ka folderī atrastas divas vienādas sērijas, tad tiek piedāvāts izvēlēties labākās kvalitātes failu.

Tad iedomājies, ka iesāki skatīties filmu uz dīvāna viesistabā, bet tad izdomāji pārvākties uz guļamistabu, un turpināt skatīties laptopā (vai iPad). Visi Plex klienti slēdzas pie centrālā Plex media servera (kurš šajā gadījumā ir mans galvenais mājas dators) un tur jau ir informācija, kur es pārtraucu skatīties. Piedāvā turpināt precīzi no tās pašas vietas.

Plex ir ne tikai labs media centrs, tas ir arī labs spēlētājs kā tāds. Tam ir lērums visādu opciju, iespējams resinhronizēt subtitrus, visādi regulēt bildi, mainīt audio celiņus, izvēlēties citas izejas skaņai utt.

Protams atkārtošu – lielākā bauda lietot plex ir ar iMac pulti (vai bluetooth klavieri) un uz televizora/projektora. Datorā īsti to izbaudīt nevar, jo tāpat jau sēdi pie peles, un uz faila uzklikšķināt nav tik grūti. Iesaku izmēģināt! Ja tavi skatīšanās paradumi sakrīt ar manējiem, domāju tev patiks. Galvenais – bezmaksas.

WordPress farmācijas reklāmu problēmas

Vakar ienāca ciemos daži sen neredzēti draugi, un man par lielu pārsteigumu atklāja, ka meklējot šajā blogā rakstu par Mokas krūzi, google rezultātos izlasījuši, ka šeit ir sazin kāds potences medikamentu lielveikals. Īsti nesapratu par ko ir runa, taču ātrs vaicājums meklētājam atklāja problēmu – Google zirneklim tiešām rādijās, ka mans saits ir pārpilns ar medikamentiem. Ļoti interesanti.

Starp citu joprojām problēmu var apskatīt šeit (kamēr google nebūs visu pārindeksējis). Pāris ātru meklējumu pa datubāzēm, un neko neatrodu. Interesanti kur rodas šie brīnumi? Pēc vaicājuma Twitter, ļoti izpalīdzīgais Mārtiņš iedeva saiti uz līdzīgas problēmas izklāstu kādā blogā. Tur ir dotas instrukcijas, ka WordPress plugins folderī ir jāmeklē noteikti faili, tie jādzēš, un tad arī datubāzē ar PHPmyadmin jāmeklē konkrēti ieraksti, un jaatbrīvojas arī no tiem. Taču man par nelaimi, nespēju atrast nevienu no norādītajiem failiem vai ierakstiem. Acīm redzot vīruss ir ticis modificēts. Lieki teikt, ka man gan Plugins, gan Tēma, gan pats WordPress ir jaunākās versijas, serveri neadministrēju nemākulīgais es, bet profesionāļi, un FTP paroli man neviens nozadzis nav.

Rokam tālāk. Spriežot pēc Google Cache ierakstiem, saits ir pārpilns ar ierakstiem, taču pašā datubāzē nekā nav, un pats lapā neko neredzu. Tātad datus redz tikai Google.

Atradu lielisku rīku, kas spēj weblapas atrādīt tā, kā tos redz HTTP aģents “googlebot”. Un tik tiešām ieraudzīju, ja tā nav cache problēma, bet tik tiešām kreisā informācija tiek pasniegta tikai meklētājiem Robotiem. Izdzēsu un atslēdzu visus pluginus, ar rokām pārlasīju lielāko daļu aizdomīgo failu wordpress folderī, bet nekā.

Šodien no rīta ienāca prātā pārbaudīt arī situs subdomēnus saita. Un redz kā – pēc pāris failu caurlasīšanas, uzdūros pavisam normāla paskata failam common.php kurš saturēja nevainīga paskata komentāru par saita indeksiem, un kaut kādu milzīgu blāķi Base64 kodējumā. Aizdomīgi! Papildus tam ieraudzīju, ka šis lieliskais fails tiek pieminēts saita galvenajā .htaccess failā un ka tas kaut ko pārraksta:

RewriteEngine On
RewriteCond %{HTTP_USER_AGENT} (google|yahoo) [OR]
RewriteCond %{HTTP_REFERER} (google|aol|yahoo)
RewriteCond %{REQUEST_URI} /$ [OR]
RewriteCond %{REQUEST_FILENAME} (shtml|html|htm|php)$ [NC]
RewriteCond %{REQUEST_FILENAME} !common.php
RewriteCond /common.php -f
RewriteRule ^.*$ /common.php [L]

Viss skaidrs, dzēšam visu šito ārā. Par jaunu pārliekam vajadzīgos spraudņus, uz Worpress uzliekam spraudņus “Secure WordPress” un “WP-Malwatch” un izveidojam jaunu administratora lietotāju ar citu paroli, dzēšam veco, un pie iespējas mainam arī FTP paroles. Kā tieši šis inficē blogus nevienam joprojām nav skaidrs, visi tikai atsaucas uz “apparently” viņš tiekot iekšā caur caurumainiem pluginiem, bieži – akismet. Nekā konkrēta.

Pēc tam kad saits iztīrīts, un viss ir vietās, kā arī kad REX SWAIN’S HTTP skatīklis vairs ar “googlebot” acīm neredz farmācijas, jātiek galā ar Google cache. To var izdarīt ieejot Google Webmaster Toolbox, tur izvēlamies “Fetch as Googlebot”, norādam saita galveno URL, kad viņš ir pabeidzis, izvēlamies “Submit to index, recursively” un ceram, ka viņš visu pārindeksēs un atjaunos Cache.

Ceru šis ātrais pārskats noderēs. Ja tev ir šī problēma, un tu neko no rakstītā nesaproti, steidzami sameklē kādu kas saprot, jo šis vīruss ir visai pretīgs, un to izravēt iesācējam nebūs viegli. Tas “common.php” fails varot saukties jebkādi, un atrasties jebkur.

Pārdomas par Flash

Šķiet ka patiešām iPad tomēr būs neliela revolūcija pārnēsājamo ierīču pasaulē. Apple mazāk kā mēnesī, un Amerikā vien ir pārdevuši miljonu šo jauno ierīču, pat pirms 3G versijas iznākšanas. Trešdaļu šo ierīču ļaudis bija rezervējuši pirkumam pat pirms to vispār varēja dabā apskatīt, tikai balstoties uz dažām bildēm kas redzētas internetā.
Es personīgi arī kāroju iegādāties 3G variantu, taču nekur nesteigšos. Sākotnēji uztrauc Flash neesamība. No vienas puses es Flash nevaru ciest, un saiti kas pilnībā būvēti ar Flash vienmēr ir šķituši dezorganizēti un haotiski. Esmu HTML+CSS+Javascript cilvēks, un pilnībā saprotu ko Steve Jobs šeit raksta par savu nepatiku pret Flash.

No otras puses – Flash ir izmantots arī manabite.lv rēķinu pārvaldniekā, Google Analytics un citos ikdienā lietotos saitos. Izslēdzot flash, tie paliek nelietojami.

Kad šo apzinājos, likās ka šis būs liels klupšanas akmens ceļā uz iPad izsišanos tirgū, taču izrādās situācija virzās uz citu pusi. iPad ir īsā laikā kļuvis tik populārs, ka tieši pretēji – Flash ir klupšanas akmens ceļā uz šo mājaslapu apmeklējumu no iPad lietotāju puses. Vairāki laikraksti Amerikā jau raksta par to, ka dažas no lielajām Fotrune 500 kompānijām sev pamatīgi iešauj kājā un zaudē miljoniem potenciālo apmeklētāju kuri neredz viņu lapu saturu. Un galvenais – ne jau tikai iPad lietotāji.

Flash nestrādā uz lielākās daļas mobilo ierīču, no rūpnīcas ar Flash nenāk gandrīz neviens telefons, un iPad šeit nav nekāda melnā avs, tas ir tikai lielais spēlētājs dēļ kura visi pēkšņi pamanīja problēmu.

Un problēma nav iPad vai citu ierīču nespējā attēlot Flash lapas, problēma ir šo lapu uzturētājos kuri nenodrošina visiem lietotājiem saturu. Laiks padomāt par alternatīvu versiju izgatavošanu, vai pilnībā pāreju uz normāliem standartiem. Nav gandrīz nekas, ko Flash lapas vietā nevarētu uztaisīt ar HTML+CSS+Javascript.

Laptopa Pause pogas iespējas

Atnesa man te tādu Acer AspireOne laptopu instalēt. Patiesībā, ar visu manu naidu pret Acer, jāsaka ka šis izskatās ļoti vilinošs. Maksājot kautkur 180Ls, toties tam ir Atom, 10″ LED ekrāns, un tas ir fantastiski viegls. Vieglāks par manu arhaisko 7″ ekrāna EEe. Šitam toties ir 160GB cietais disks! Nu jebkurā gadījumā, tātad man atnesa viņu lai atbrīvojos no Linux.
Nekādi neizdevās piespiest ierīci iestartēties no USB CD iekārtas, neskatoties uz neko kas bija ielikts iekš BIOS uzstādijumiem, tas startējās pa taisno vecajā Linux (kurš ja kas negribēja būtēties dēļ kautkādām failsistēmas problēmām, out of the box).

BIOSā atradu arī tādu enable F12 boot device selection. Ieslēdzu to, spiedu F12 un piedāvāja man izvēlēties tikai vienu BOOT ierīci – IDE disku.

Secināju, ka nezinkāpēc netiek atpazīts vai nu DVD disks, vai DVD iekārta. Padomāju, un iedomājos izmantot veco labo Pause pogu, ko nebiju lietojis šķiet kopš DOS laikiem (dīvaini rakstīt šos trīs burtus, jau bija aizmirsies).

Un tas nostrādāja! Acīm redzot USB ierīce nepaspēja inicializēties jo Atoms ir baigi ātrais, un Boot notiek visai zibenīgi. Ieslēdzu, nospiedu Pause, pagaidīju kamēr USB DVD ierīce sāka mirgot, piespiedu Enter un tad F12 un te nu bija mans DVD aparāts iekš Boot menu.

Windows7 tagad sēž un instalējās, redzēs kā būs ar draiveriem un kā šis ies uz tāda Atoma.

Par salavečiem un drošību internetā

Vakardien saņēmu Pingback no kāda jau iepriekš manīta bloga, nav gluži svarīgi kas tas bija par blogu, gudrākie paši atradīs. Nav svarīgi, tapēc ka es gribu uzrakstīt par principu, nevis par konkrēto gadījumu. Redziet iegāju es šajā blogā, apskatījos About sadaļu, un neko jēdzīgu tur neizlasīju. Ko tālāk? Aizejam zu kādu WHOIS saitu, apskatīties kas reģistrējis domēnu. Cik zināms, domēna reģistrētājs ir spējīgs paslēpt savu vārdu un kontaktus, tā arī bija šoreiz. Bet e-pasta adrese šajā gadījumā paliek atklāta. Ņemam e-pasta adresi, liekam google meklētajā un atrodam dažus konkrētu interešu klubus, kur šī adrese figurē kopā ar kādu personas vārdu un pat kontaktiem. Vārds un uzvārds pēdiņās, meklētajā iekšā, un voila – ir gan bildes, gan visādas privātas detaļas. Oranžais portāls arī apstiprināja to, ka persona ir manis meklētais cilvēks, jo viņa “draugos” uzrādijās vairākas personas, kas ir arī viņa bloga kontaktu sarakstā. Nevarētu teikt ka mani satrauc šāda veida informācijas pieejamība, bet tos, kuri plātās ar anonimitāti un spļauj acīs dažādām valsts institūcijām (DP būtu tas sliktākais laikam), tiem es iesaku piesargāties 🙂

Kā es organizēju Apple Aperture

Mana Apple Aperture bibliotēka sastāv no gandrīz 27000 bilžu, līdz ar to saprotams – šādu kolekciju ir pienācīgi jāsakārto, ja vēlos tur kautko atrast. Sākumā ilgi nebija skaidrs kā bildes kārtot – hronoloģiski, pēc tēmām, pēc vietām, pēc kā cita? Beigās atradu variantu, kas man pašam liekas visērtākais – galvenais sadalījums ir hronoloģisks pēc gadiem, tad mēnešiem, un tad pēc projektiem. Galu galā līdz dienai precīzi es pārsvarā nevaru atcerēties fotogrāfijas laiku, toties “Pagājušā gada augustā fotografēta Saldus pilsēta” gan varētu jau aptuveni ar kautko asociēties. Papildus šādam kārtojumam, man ir arī folderīši pa tēmām, kā arī pa vērtējumiem, bet tie nesatur reālas bildes, tikai linkus uz tām.
picture-1

Bilžu grupu paveidi:

Svarīgākais kas jāsaprot lietojot Aperture, ir tas ka šeit ir dažādi konteineri kuros ievietot bildes, un katrs no tiem uzvedas savādāk. Tie kārtojas šādi:

  • Zilie folderi satur dažādus objektus, un uz tiem uzspiežot redzams to saturspicture-2
  • Zilajos folderos ievietojam Projektus – tie reāli satur bildes (Zilajā folderī bildes nevar ielikt)
  • Projektus varam sagrupēt ar Dzeltenajiem folderiem (es tos neizmantoju)
  • Albumi (un Smart albumi) satur bilžu virtuālas kolekcijas, tos izmantoju lai grupētu viena projekta ietvaros esošas bildes – piemēram Ziemassvētki -> Pie Anetes un Pie Vecākiem
  • Lietojot šādu sistēmu, Albumus un Smart albumus var izvietot arī ārpus to projektiem, piemēram atsevišķā Zilajā folderī.

Kā var redzēt, mana sistēma ir šāda – Zilais folderis “Hronoloģiski”, Zilais folderis “2008”, Zilais folderis “00 – mēnesis” (cipars priekšā, lai mēneši sortējas pareizi), “Projekts”, “Albums”.

Vērtēšana

Šādi sakārtojot varam ķerties pie nākamā soļa – vērtēšana. Vērtēju es pēc iespējas universāli (Piemēram bilde ir 4* vispārīgi skatoties, nevis tieši šī projekta ietvaros – tapēc lai pēc tam varētu meklēt labi vērtētās bildes pa visu Kolekciju). T.i. Ja dotajā pasākumā sabildētajās bildēs ir tikai viena kaut cik pieņemama bilde, es nelikšu 5 kā labākajai, bet gan tikai 3 vai 4, jo skatīšos pēc universālas skalas. Vērtējumus piešķiru šādi:

  1. Būtībā metama ārā
  2. Ārā īsti negribas mest, varbūt kādreiz noder
  3. Pieņamama bilde, rādāma draugiem
  4. Liekama webā, rādāma svešiem, laba bilde
  5. Viena no labākajām, esmu gatavs drukāt palielinātu versiju un likt pie sienas

Ja godīgi, tik daudz bilžu novērtēt ir neiespējami, tapēc vērtēju tikai tās labākās bildes, vai arī ja man konkrētais projekts kādam ir jādod. T.i. sākotnēji pārskrienu pāri projektam, ātri salieku vērtējumus jēdzīgākajām bildēm, un tad ķeros pie to apstrādes, kad arī precizēju vērtējumus.

Tegošana

picture-4

Atslēgvārdu sistēmas izveidošana ir ļoti sarežģīta lieta, un joprojām līdz galam to neesmu izdarījis, bet ideja ir tāda – ar Shift+H attaisam keyword paneli, un izdzēšam tur esošos keyword presets, jo visticamāk tie ko piedāvā Aperture nebūs gluži pielietojami mums. Atslēgvādiem iespējams veidot hierarhiju, un ja piemēram attēlā redzamo Reala tegu piešķiršu kādai bildei, tad Smart-Album ar parametru meklēt “Film” atradīs arī šo bildi. Toties exportējot bildi ievietošanai Flickr, pie bildes saglabāts būs tikai “Reala” – hierarhija strādā tikai Aperture ietvaros.

Tātad ja sakārtojam bildes Folderos/Projektos/Albumos, saliekam vērtējumus, un pievienojam Atslēgvārdus piemēram “Events -> Birthdays; People -> Friends -> Jānis”, tad varam veidot Smart Album ar labākajām Dzimšanas dienu bildēm, ar labākajām Draugu bildēm, ar Sliktākajām Jāņa bildēm utt.

Varam ārpus “Hierarhija” foldera izveidot (zilo) folderi “Draugi”, un tajā izveidot katram no labākajiem draugiem pa Smart Album, kuram norādam lai atfiltrē labākās bildes ar tegu “Jānis, Pēteris, Anna” vai tamlīdzīgi.

Ārpus Aperture

picture-5

Visas manas bildes ir “Referenced” t.i. viņas netiek iesūktas iekš Aperture Library faila, bet atrodas man pašam pieejamā folderu struktūrā. Tas neko neizmaina, izņemot to ka varu lietot paša izvēlētas backup sistēmas un man nav jāuztic tas viss Aperture Vault sistēmai kas ir visai lēna. Kā bildē var redzēt, man ir otrs ārējais disks uz kuru bilžu sistēmu spoguļo Apple Time Machine. Pašu bibliotēkas sistēmu backupoju ar iebūvēto Vault sistēmu.

Kad bildes pievienoju no fotokameras (vai CD) – “Import” lodziņā norādu lai tās tiek ievietotas folderī piem. “2008” ar apakšfolderī “YY/MM/DD”.

picture-6

Apmēram šādi. Nezinu kāpēc, bet Lightroom man nedeva šādu kārtības izjūtu, un lai arī Lightroom noteikti ir pienācīgs konkurents ar ļoti detalizētu un ātru apstrādes sistēmu, es nejutu ka tā piedāvātais Workflow atbilstu tam ko es vēlos, un arī projektu pārskats nebija tik saprotams vai man pieņemams. Taču tiem, kuri lieto Windows, un kuriem Aperture vienkārši nav pieejams – arī Lightroom ir ļoti laba foto organizēšanas sistēma, tik laba, ka ilgi nevarēju izšķirties kuru no šīm divām īsti lietot.

Mac vs PC

Pēc svētdienas ālēšanās pa Podraide “studiju” vairākkārtīgi esmu dzirdējis pārmetumus, ka mēs tur esam pārāk daudz slavinājuši Mac. Dīvains apgalvojums – protams, ja tiek dots ētera laiks ar iespēju parunāt par sev tuvām lietām, kāpēc to neizmantot? Ja man būtu prasījuši kāds man saldējums garšo, vai pēc tam būtu komentāri ka es esot reklamējis šokolādes saldējumu? Nav jau tā, ka man kāds prasīja veikt objektīvu operētājsistēmu salīdzinājumu ar zinātniskām metodēm. Reklāma ir reklāma, un tas katram ir skaidrs, ka reklāma parasti ir subjektīva, un ar mērķi pārliecināt klausītāju, lai cik faktu tajā arī nebūtu noklusēti.
Vispirms jau jātiek skaidrībā ar to Mac vs. PC – Mac taču sastāv no divām daļām, MacOSX operētājsistēmas, un Mac dzelžiem. PC savukārt ir visai abstrakts jēdziens, un tas var būt Gentoo Linux uz Plikas mātesplates kas piemontēta pie koka dēlīša, webserveris mušā, dzeltenīga mini-tower kaste ar BeOS, vai spīdīgs HP mājas izklaides centrs ar Windows Media Center edition. Līdz ar to:

Nav tāda “Mac vs PC”.

Runājot par operētajsistēmām, šeit jau kara lauciņš nedaudz tiek ierobežots un var jau sākt veikt nelielus lietotāja darba dienas salīdzinājumus gan vienā, gan otrā sistēmā. Salīdzināt protams godīgi būtu tikai jaunākās paaudzes patērētāja OS versijas (MacOSX 10.5 un Windows Vista Home Premium). Home  premium tapēc ka Windowsam ir vairākas versijas, bet Mac tikai viena, un grūti saprast kura tad būtu tā standartīgākā. Bet tas vispār nav no svara, salīdzināt viņas es te netaisos.

Windows pirmo reizi ieraudzīju pie kāda no bērnības dienu draugiem – tas bija Windows 3, kurā spēlējām Wolfenstein. Pāris reizes viņu ir nācies palietot, bet ne īpaši intensīvi. Pirmais nopietnais Windows man bija 95A, kuru uzlika draudzīgais Saša – datoriķis, kas mūsu datoru apgādāja ar visādiem pirātiskiem softiem, un pirmo Tomb Raider.

MacOS es pirmo reizi ieraudzīju uzinstalējis OSX86 projekta ietvaros izlaisto pirmo Intelisko MacOS, pavisam drīz pēc Apple pārejas pie Intel procesoriem. Tiklīdz es vienu vakaru biju padarbojies ar jauno OS, es sapratu ka mans nākamais dators būs iMac, un pēc pāris mēnešiem trakā ceļojumā no Amerikas tāds arī tika sagādāts. Līdz ar to Apple operētājsistēmu lietoju jau vairāk kā divus gadus.

Darbā ikdienas lietoju Windows, mājās – MacOS. 50:50

Nebūt nav tā, ka Mac ir ideāls visos veidos, tam ir vairāki trūkumi – Finder failu pārvaldniekam varēja būt vairāk iespēju, navigācija tajā reizēm ir mulsinoša un nav viegli pārvaldīt lielus direktoriju kokus. Esmu piešāvies to atrisināt atverot vairākus Finder logus, un tad operējot ar failiem. Vēl esmu iemācijies lieliskās Mac drag-n-drop iespējas un visādus trikus failu pārvietošanā un navigācijā, bet tomēr – Windows Explorer reizēm liekas esam ērtāks.

Tāpat no Windows pietrūkst ilgstošās pieredzes rezultātā esošā sajūta ka visu kontrolēju. Šis protams ir tikai pieraduma un pieredzes jautājums. T.i. es nezinu neko īsti par visiem tiem .plist failiem, dīvainajiem Library folderiem un visām tam lietām kas stāv apakšā MacOS. Ir tā sajūta ka tur ir kas liels un varens, un es nedaudz jūtos bezspēcīgs. No otras puses – man ir visas iespējas visu šo apgūt, ja es to vēlētos. Es netieku spiests iemācīties operēt ar Regedit un pārzināt draiveru glabāšanās vietas, man tas ikdienā ir pilnīgi nevajadzīgi un es par to nedomāju. Vienkāršam lietotājam šis ir pluss.

Tad vēl ir tā lieta ar draiveriem – no vienas puses, prakstiski jebkuru iekārtu pieslēdzot pie Mac, man tā sāk strādāt uzreiz, bez jebkādiem jautājumiem. Bet ja šī iekārta ir tajā mazākumā kuru MacOS nepazīst, tad ir tādas pašas problēmas kā citur. Pastāv liela iespēja viņu nekad nepiedabūt pie strādāšanas, tapēc jāseko līdzi vai plānotais printeris strādā iekš Mac vai nē. Ja tas ir jauns produkts, tad visticamāk jaunais update viņu padarīs ejošu, bet uz to nevienmēr var paļauties. Protams tādas situācijas nav biežas, un draiverus meklēt man nācies nav nekad. Pat Microsoft pele (kā minēts podcast) man strādāja bez jautājumiem, tajā pat laikā Windows pieprasija tās draiveri. Nesaprotu kapēc parastai USB pelei būtu vajadzīgs draiveris.

Lielākais pluss manās acīs ir tas, ka ar tikko iegādātu Mac, ir momentā iespējams kautko darīt. Tikko uzlikts Windows savukārt – ir diezgan bezspēcīgs. Uz Mac man jau pirmajā brīdī ir iespēja rediģēt bildes ar visai plašām iespējām, atvērt gan MS Office, gan Openoffice dokumentus, veidot stilīgas web lapas, filmēt podkāstus un darīt praktiski jebko, ko vienkāršam lietotājam varbūt varētu vajadzēt.

Protams, Windows Vista arī komplektā ir ļoti daudz noderīgu programmu, atšķirībā no XP te ir daudz attīstības. Vista ir stilīgs, ātrs un ērti lietojams (ja vien neienāk prātā mainīt IP adresi).

No manām mīļākajām MacOS iespējām droši vien jāpiemin momentānā hibernēšanās/pamošanās iespēja (Windows Standby reāli neizslēdz datoru); vienkāršā drag-drop instalācija 99% programmu; tas, ka Apple design guidelines rezultātā lielākā daļa Mac programmu ir ļoti skaistas un askētiski dizainētas; lielā ļoti noderīgu Freeware programmu koncentrācija (uz Windows ar to ir daudz grūtāk, pārsvarā jāvēršas pie pirātisma); ātrais un patiesi noderīgais Spotlight meklētājs (Lai Vista Search padarītu līdzīgi noderīgu, ir tas pamatīgi jāpārkonfigurē); pārsvarā esošā stila unifikācija sistēmā un lietotāja programmās (nevis kā šis te zvērs).

Bet – es nedomāju ka kādā no šīm abām operētajsistēmām ir lietas, kuras nevar izdarīt otrā.

Beigās visa šī kaušanās ap OS ir reducējama uz gaumi. Ieej kādā tur iDeal un paskaties kā tie Mac strādā, paskaties vai patīk vai ne. Ja nepatīk – lieto Windows, kādu no Linux variantiem, vai kaut vai BeOS. Bet nākt un lamāties rakstu komentāros, vai apsaukāt vienas vai otras sistēmas piekritējus – tas ir bērnišķīgi un bezjēdzīgi.

Šis raksts ir uzrakstīts tikai lai piesaistītu agresīvos klikšķinātājus, kuri jau sagatavojušies ielamāties man komentāros, bet lūdzu atturieties – esiet konstruktīvi, un rakstiet tikai pēc smadzeņu palietošanas 🙂 man no jums vajag tikai trafiku, ne agresiju 😀

Mac:Win = 0:1

Laikam baigi salielījos ar to ka pilnībā esmu pārgājis uz Mac lietošanu, jo šodien darbā atkal esmu ticis pie Windows. Problēma bija Latvenergo.
Raustījās, raustījās elektrība, līdz beigās nobeidza man laptopa barošanas bloku. Centīgais elektroniķis to itkā sataisīja, jo jauns maksā 59Ls, tad pārbaudījām – strādāja. Pēc tam pārbaudījām vēlreiz – un no mana Macbook Air power porta izzibsnīja pamatīgs uzliesmojums, pēc kura laptops pats gan strādā, toties USB ports vairs neiet, un power bloks sadega liesmās. Cerams, ka ASV garantija šo te ņems pretī, ja kāds uz turieni viņu aizvedīs tuvējā laikā, bet es savukārt pagaidām esmu atpakaļ pie XP.

Pirmā lieta ar ko viņš mani sagaidīja bija “invalid username”, jo izrādās tā nevar būt līdzīga “computer name”. Nākamais bija tas, ka ekrāna izšķirtspēja bija galīgi garām, bet jaunus draiverus es nevarēju dabūt, jo nebija arī tīkla kartes draiveru. Īsi sakot čikājāmies kādas pāris stundas, un tagad esmu atpakaļ. Ak jā, jaunais Skype beta for Windows tiešām ir kautkāds pilnīgs ārprāts.

Testējam BITE LV

Jau iepriekš rakstīju par nodomu pāriet uz BITE mobilo sakaru operatoru, bet nu ir pienācis laiks padalīties pieredzē. Ir pagājis mēnesis, un mans telefona rēķins no 8ls (Formula8, piepildīta aptuveni uz 7.50Ls) ir krities uz 5Ls (BITE5 piepildīta uz aptuveni 3.7Ls). Iztērējis esmu tikai 3.7Ls, jo atšķirībā no LMT, Bitei tarifi uz visiem operatoriem uz vienādi (0.05Ls), un man vairs nav jāmaksā 0.16Ls minūtē lai piezvanītu kolēģim kurš lieto TELE2. Jā, šeit neliela atkāpe: Continue reading