Hugo

Nosaukums šim rakstam ir tik pat maldinošs, kā minētās filmas reklāmas rullītis. Virspusē filma ir par puiku, kas dzīvo Gare de Montparnasse stacijas tuneļos, un sākumā liekas, ka tā būs tāds Olivers Tvists, bet patiesībā no šī sižeta nekas daudz nav, un uz emocijām īpaši nepavelk, jauka un smuka, bet kaut kas pietrūka. Savukārt fonā filma ir zelta bedre ar interesantiem vēsturiskiem stāstiem. Puikas rokās nonāk t.s. automatons (papildināts: otro reizi skatījāmies latviski, tur tas tulkots kā automāts), mehānisks pulksteņmeistara brīnums, kas viņu noved līdz cilvēkam, kurš izrādās Georges Melies (izrunā nu), fantastikas kino aizsācējs.

Filmas lielais sižets, kas nav saistīts ar puikas likteni kā tādu, viss ir visai precīzi balstīts uz patiesiem notikumiem. Melies tiešām ir viens no kino pionieriem, kas uzfilmējis vairāk kā 500 filmas, tad kara laikā zaudējis daudz naudas, daļu filmu pārdevis pārkausēšanai kurpju zolēs, un tad aiz dusmām visas pārējās filmas sadedzinājis. Interesanti, ka pa lielam viņa neveiksmes ir pirātisma dēļ – slavenais Tomass Edisons bija nokopējis viņa filmas, un par tām neko nemaksājot izrādijis Amerikā, kur tās bijušas ļoti populāras, laikā kad filmu autors cīnijās par iztiku. Edisons kā ļaunais tēls visai bieži parādās kādam sabojājot dzīvi. Edisons līdzīgā veidā bija piečakarējis arī Nikola Tesla (skat. arī filmu The Prestige, tā teikt īsts biznesa guru).

Viens no Melies iedvesmas avotiem bija Roberts Hūdins, maģijas triku tēvs, automatonu eksperts. Viņa slavenais mehāniskais apelsīnu koks parādās filmā The Illusionist, ja skatoties Hugo un Illusionist jums liekas ka automatoni un mehāniskie apelsīni ir smuka bērnu pasaciņā, tad noskatieties šo video ar Hūdina izgudrojumiem. Video redzams tāds pats zīmējošais automatons kā filmā Hugo, tikai daudz glītāks un ne tik dzelžains. Zīmē, jāsaka, pat smukāk kā filmā. Te arī īsāks video ar mehānisko aplsīnu.

Hūdins starp citu ir cita slavena maģijas triku eksperta iedvesmas avots – jā, es domāju tieši Hudīni, kurš savu vārdu pieņēmis tieši par godu Hūdinam. Kā zināms, Hudīni ir pazīstams ar saviem atbrīvošanās trikiem, un lielā mērā iespaidojis mūsdienu Koperfīldus, Eindželus un visus pārējos lielo triku māksliniekus.

Automatoni nav nekāds jaunais izgudrojums, slavenākais no automatoniem ir t.s. mehāniskais Turks, kas it kā spēlēja šahu ar skatītājiem, lai gan patiesībā konstrukcija bija saistīta ar īstu spēlētāju, kas sēdēja kastē. Tas gan nepadara šo konstrukciju ne par mata tiesu vienkāršāku, tikai vairāk apbrīnojamu.

1750-shahs-mehaniskais-turks

Filma Hugo beidzas ar īpaši Melies rīkotu pasākumu, kurā tiek izrādītas pēc ilgiem meklējumiem atrastās viņa filmas, šāds pasākums tiešām bija noticis, jo žurnālistu grupa tiešām bija atradusi zudušo filmu kopijas. Vienīgais kas visā filmā ir izdomāts, ir pats nosaukumā minētais Hugo (jo filma risinās kādreiz visai reālajā Parīzes Gare de Monparnasse dzelzceļa stacijā, kurā patiešām notika filmā redzamā vilciena avārija). Bet kā gan citādi iepazīstināsi skatītājus ar interesantiem vēstures faktiem, ja ne ar Potera/Tvista krustojumu un treileri par bērniem un maģiskiem pulksteņu torņiem.

Kopumā filmai astotnieks.

2 thoughts on “Hugo

  1. Šoreiz piekritīšu  “virspusē filma ir par puiku, kas dzīvo vilcienu stacijas tuneļos, un sākumā liekas, ka tā būs tāds Olivers Tvists, bet patiesībā no šī sižeta nekas daudz nav, un uz emocijām īpaši nepavelk, jauka un smuka, bet kaut kas pietrūka”, tāpat kā par otro pusi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *