Hobits – grāmata pret filmu

Šis raksts noteikti būs interesantāks tiem, kas ir vai nu lasījuši grāmatu, vai arī redzējuši filmu (ne tik ļoti tiem, kas nav ne vienu ne otru, kā arī tiem, kas abus). Un nepārprotiet – filma man patika!
Pirms filma iznāca, man likās, ka Hobits taču ir bērnu grāmata ar dažām lappusēm un daudz bildēm. Neesmu vienīgais, tāda atmiņa šķiet bija daudziem. Patiesībā, man šī grāmata ir plauktā, un es viņu vakaros lasu priekšā Oliveram, un nespēju nobrīnīties, kā tik plānā grāmatā (lai gan patiesībā tai ir 190lpp) ielien tik daudz teksta – tas tāpēc, ka A3 formāta grāmatai ir A5 formāta fonts. Tikko paskatījos Amazon, angliskais variants ir kādas 400 lappuses, ja ņem normāla izmēra grāmatu. Īstenībā Hobits ir pilnīgi normāla grāmata (un ilustrācijas ir tieši Latviešu tulkojumam zīmējusi mūsu māksliniece, angliskajā variantā ilustrācijas nav tik bērnišķīgas).

Kad Tolkīna bērnus uzaicināja uz Hobita privāto pirmizrādi, viņi atteicās, ar paskaidrojumu, ka Pīters Džeksons izvaroja Gredzenu Pavēlnieka sižetu līdz nepazīšanai, un tas pats ir izdarīts ar Hobitu. Hobits esot pārvērsts par action-movie.

the-hobbit-first-edition-dust-jacket-book-cover

Intereses mākts, es no latviskās versijas lasīšanas, pārgāju pie angliskās, lai pēc iespējas labāk varētu saprast atšķirības filmā un grāmatā. Un to ir daudz!

  • Grāmatā nav nedz filmas sākuma, ne beigu. Tas ir saprotams, jo filmai vajadzēja atgādināt skatītājam par vecajām filmām, un beigt ar spriedzes momentu, lai gribētos gaidīt nākamās filmas (kopā to būs trīs, grāmata ir viena)
  • Visus varoņdarbus, kurus grāmatā veid Gendalfs, filmā veic Hobits (piemēram piemāna Troļļus, aizbiedē vilkus ar aizdedzinātiem čiekuriem)
  • Filmā Hobits jūtas atstumts, un vairākas reizes domā par iešanu mājās, jo rūķi viņu nevar ciest (viņš pat dzird tādu sarunu), pirms goblinu uzbrukuma jau ir gandrīz aizgājis. Grāmatā nekā tāda nav, un ir visai pozitīva gaisotne, ja vien reizēm viņu pavelk uz zoba
  • Filmā grupa satiek Radagastu, kurš grāmatā ir tikai pieminēts vienā teikumā kā Gendalfa brālēns
  • Filmā Radagasts satiek Nekromanceru, grāmatā neviens to nesatiek, un tas ir knapi pieminēts
  • Filmā grupai visu laiku (šķiet galvenā sižeta līnija aiz “iešanas”) dzenas pakaļ goblins Azogs ar savu bandu, grāmatā Azogs ir pieminēts vienā teikumā, kur teikts, ka sliktais goblins azogs mira cīņā par kuru filmā ir minēts
  • Filmā goblinu alas apmeklējums ir izstiepts un uzpūsts milzīgās proporcijās, lai gan grāmatā visai ātri viņi tiek projām
  • Filmā grupa ierodas rivendellā, kur visai agresīvi tiek parādīta vēsturiskā elfu un rūķu nesaprašanās (Elronds uztaisīts par varaskāru pozeri, ierodas zirgā, un rūķi gandrīz uzbrūk). Rivendellai atvēlēts visai daudz filmas laika, tajā risinās konsuls, atbrauc Galadriela, Sarumans un citi. Grāmatā viss ir diezgan pretēji – elfi rūķus uzņem ar dziesmām, un ar to arī Rivendellas apraksts beidzas, jo rakstīts, ka Rivendellā viņi atpūtās divas nedēļas un tad devās tālāk (viens teikums). Nav ne runas par pārējiem LOTR tēliem, kurus šajā filmā režisors vēlējās atgādināt skatītājiem.
  • Rūķi izzogas un aizbēg no Rivendellas, turpretim grāmatā viņi draudzīgi un priecīgi tur atpūšas divas nedēļas
  • Filmā visi iekļūst akmens milžu cīņu vietā, no kuras spriedzes pārbagātās ainās cenšas tikt prom. Grāmatā vienkārši ir slikts laiks, un akmens milžus var redzēt pa gabalu
  • Filmā beigu cīņu ainā grupai uzbrūk Azogs ar saviem padotajiem. Tā kā grāmatā šī tēla nav, viņiem uzbrūk vienkārši lieli vilki, saukti par vargiem
  • Filmā hobits apmētā vilkus ar degošiem čiekuriem, kamēr Gendalfs izsauc ērgļu palīdzību. Grāmatā hobits ir pārbijies un neko nedara, gendalfs apmētā vilkus ar čiekuriem, un beigās ērgļi paši pamana kas notiek, un izglābj grupu, jo necieš goblinus

Kopumā var jau saprast priekš kam visas šīs izmaiņas. Ja grib no 400lpp grāmatas veidot trīs garas filmas, papildus sižeti ir jāizdomā. Un lai mūsdienu jaunatni dabūtu iekšā kinoteātrī, nepietiks ar rūķu pārgājienu – vajadzīgs pamatīgs action, ar vēmekļu/puņķu humora elementiem, kā arī neiztrūkstošo varoņa tēlu (filmā tas būtu Bilbo).

Protams, ka visas šīs izmaiņas filmu transformē par saviem 50%. Rezultāts nav slikts, taču tā vairs nav ekranizācija. Tā ir “filma pēc Hobita motīviem”.

42 thoughts on “Hobits – grāmata pret filmu

  1. Pirmkārt, ja izlasi visu attiecīgo viki sadaļu, nevis tikai fragmentus, tad kinocast joprojām taisnība: “Tolkien began a new version in 1960, attempting to adjust the tone of The Hobbit to its sequel. He abandoned the new revision at chapter three after he received criticism that it “just wasn’t The Hobbit”, implying it had lost much of its light-hearted tone and quick pace.” Tātad, izdevēji gribēja vēl grāmatas par hobitiem, Tolkīns gribēja attīstīt savu sacerēto mitoloģiju UN pārrakstīt arī Hobitu, lai vairāk atbilst šai mitoloģijai.
    Par pārmaiņām, šķiet, bloga autoram ir priekšstats, ka komentētāji apgalvo – Džeksons izmainīja Hobitā atrodamos notikumus pēc kaut kādiem papildu materiāliem. Bet tieši to neviens te necenšas apgalvot – tas, kas izmainīts grāmatas sižetā, ir sacerēts, un vietām, jāpiekrīt, nevajadzīgi. Savukārt papildu sižeta līnijas par Radagastu, The White Council un Necromancer patiešām nāk no citiem Tolkīna rakstītiem avotiem. Un jā, Tolkīna bērniem Džeksona darbs besī, bet ir daudzi Tolkīna fani, kas uzskata, ka pašam profesoram gan filmas būtu tīri labi patikušas, tā ka tas nu gan ir viedokļa jautājums. Savukārt fakts ir tas, ka filmu scenārija autori Tolkīna darbus ir studējuši ļoti, ļoti pamatīgi.

  2. Vispār šai lietai var pieiet divos veidos:
    1. Kas izdarīts, tas izdarīts. Neskatoties uz to, ko desmit gadus vēlāk domāja autors, grāmata bija jau pabeigta, un kāda viņa cilvēkiem iepatikās, tā arī bija labi. Grāmatu skatamies kā atsevišķu darbu, un tā arī ekranizējam. Viss vienkārši. Citādi sanāks kā ar Star Wars – senīlais režisors jau kuro reizi izlaiž jaunu variantu, ar jau jaunām sižeta pārmaiņām, un pārtaisītiem specefektiem. Fani tikmēr skatās veco Laser Disk versiju, ar orģinālajiem specefektiem.

    2. Uztvert darbu kā vēsturisku notikumu, kas jāskatās kontekstā uz tā pasaules fona, neņemot konkrētu rakstītu darbu 100% nopietni, bet skatoties uz visu kopumā, un ekranizēt “idejiski”, papildinot ar atbilstošām detaļām, kas ir gana ticamas un/vai atbilstošas situācijām.

    1. 3. The Hobbit ekranizācija neiekļauj tikai grāmatu The Hobbit, bet arī citus saistītus notikumus no pārējām Tolkina grāmatām, kas notika tajā paša laikā un vietā vai pirms tam un kas ir svarīgi sižeta dziļākai saprašanai.

    2. Aigar, kas tev nav skaidrs? Galvenās manas sūdzības ir par Azoga apakšsižetu (to var redzēt rakstā), kurā no grāmatām Azogs ir dzīvs un dzenā hobitus? Man tur ir tāds smuks saraksts, nu tad pa punktiem, kuri punkti ir citās grāmatās? Jo pats “citu grāmatu izdevējs” (Tolkīna dēls) teica, ka tie sižeti ir izdomāti, ne jau es viens pats.

  3. Nu, Tolkīna bērniem vajag zināt, kas īsti ir adaptācija.Un šoreiz situācija mazliet tomēr ir savādāka. Tolkīna pēc Lord of the Rings rakstīšanas gribēja, cik atceros, pārrakstīt Hobitu, lai pietuvinātu Hobita stilu nopietnākām LOTR stilam. To viņš neizdarīja, bet viņš paspēja pierakstīt diezgan daudz papildinājumu (ap 1000 lapām), kuras raksturo, kas notiek Hobita fonā (ieskaitot Nekromanceru). Tās Džeksons izmanto, lai papildinātu stāstu. Cik tas ir labi Hobitam, es neuzņemšos pateikt, varbūt tikai Hobita stāsts vienā (divās) filmās būtu labāk, bet to Džeksona versiju mēs jau neredzēsim.

    1. No tevis es arī nemaz negaidīju cita veida komentāru 🙂 Es nezinu kur tu šo saklausījies, bet es apskatījos, un vienīgie kas kaut ko gribēja mainīt, bija Tolkīna izdevēji, kuriem kā atbildi viņš nosūtija Silmarionu (cits darbs).
      Neaizmirsti, ka LOTR bija sarakstīts PĒC Hobita, tā kā neko tur pārrakstīt LOTR stilā viņš nevarēja gribēt.

    2. N.R. izlasi vēlreiz. Tolkins saraksta bērnu grāmatu Hobbits, tad viņš uzraksta LOTR, tad viņš atskatās atpakaļ uz Hobbitu un domā, ka to derētu pārrakstīt, lai to tuvinātu LOTR stilam, taču tā vietā uzraksta papildus materiālus Hobbitam un vēl Silmarionu. Pāšreizējais kanoniskais cilvēku redzējums par Hobbitu ir tāds, ka tās ir izskaistināta un izgludināta Bilbo autobiogrāfija/memuārs, tāpēc tajā tās lietas, ko Bilbo īpaši nesaprata via negribēja atcerēties tiek paslidinatas garām.Līdz ar to var teikt ka Džeksona vīzija ir tuvāka tam ko Tolkinens gribēja no Hobbita savas dzīves beigās, kad viņš bija jau labāks rakstnieks.

      1. Es saprotu, ka tu un Kinocast tā domā, bet nekādi fakti par to neliecina. Tas ko es izlasīju, liecina par to, ka izdevējs vēlējās šīs izmaiņas, bet tā arī no Tolkīna viņas nesagaidīja.

  4. Filma ir ok, bet no bērnu grāmatas noskaņojuma tur tiešām nav ne smakas..Rekur ļoti interesants illustrāciju apkopojums- http://mi3ch.livejournal.com/2221871.html
    Tā kā “Hobita” grāmatā nekur nav minēts ka Golums agrāk bija hobits, kura apziņu un izskatu izkropļoja gredzena vara, ilustrātori izpaudās visai radoši 🙂

    1. Man arī filma patika! Es viņu liktu otrajā vietā aiz pirmā LOTR. Par to nav runa.
      Jā, Hobita grāmatā par Goluma izcelsmi ir minēts tikai tas, ka kādreiz viņš zaudēja visus savus draugus, un nonāca dzīvot pazemē.

      Rekur tavam linkam papildinājums no Latviešu tulkojuma 🙂

      http://cl.ly/MFvc

  5. Attiecībā uz diskusiju par to, kurš vēlējās izmaiņas un kurš tās uzrakstīja, šeit vikipēdijā tas ir glīti izskaidrots ar visām atsaucēm: http://en.wikipedia.org/wiki/The_Hobbit#Revisions Aigaram un kinocast taisnība, arī par to, ka Džeksons sižeta papildinājumus nebūt nav rāvis no zila gaisa vai sacerējis tāpat vien, lai “izplestos” pa pēc iespējas vairākām filmām. Viss ņemts no oriģinālajiem Tolkīna materiāliem.
    Man šķiet lieliski, ka filmā iekļauts tik daudz papildu materiāla, tādējādi gaisotni atdzīvinot un padarot LotR tuvāku. Hugo Vīvings (Elronds) gan kādā intervijā izteicās, ka bija gaidījis lielāku starpību tonalitātē starp LotR triloģiju un Hobitu, taču Džeksons radoši izvēlējās citu ceļu, padarot šīs trīs filmas par tādu pašu Viduszemes ekranizācijas daļu, kā pirmās trīs un gaisotni saglabājot līdzīgu.

    Milžu aina man nepatika, šķita lieka. Un nepatika izmaiņas troļļu ainā, grāmatas versija bija daudz jaukāka.

    1. Lieta ir tāda, ka daudzi no Tolkina vēlāk sarakstītajiem gabaliem ir ielikti tajā pašā hornoloģijā un ir paredzēti kā paplašinājums, paskaidrojums vai pat labojums Hobbita tekstam. Pats teksts netika labots, bet citi “vēsturiskie materiāli par to laiku” (kas ir iekļauti Silmarillion un citur), skaidro, ka patiesībā “īstie” notikumi bija mazliet citādāki kā aprakstīts Hobbitā. Piemēram – http://www.tolkiengateway.net/wiki/The_Quest_of_Erebor

    2. Aigar, man liekas par šo īsti nav vērts strīdēties, jo tas ir viedokļa jautājums, precīzas atbildes nav. Linkā ko tu iedevi nav pieminētas nevienas no pārmaiņām, kas ir filmā, arī Unfinished Tales tādu nav. Es pagaidām neesmu nekāds Tolkīna pasaules eksperts, varu pateikt tikai to, ko esmu izlasījis Hobitā (pēdējā revīzija). Tāpat varu pateikt to, ka Kristofers Tolkīns (!!!), kas pēc viņa nāves apkopoja Unfinished Tales un Silmarion, ir tas pats dēls, kas apvaino Džeksonu stāsta “kastrēšanā”. Tā kā būtu absurdi teikt, ka Unfinished Tales atrodami tie papildus materiāli, kas redzami Filmā.

    3. wait, WHAT? Kur to to izrāvi no tā teksta? to ko es rakstīju, es ņēmu no tā paša linka.
      Pacitēt? “publisher, Stanley Unwin, asked Tolkien for a sequel”..”Tolkien provided drafts for The Silmarillion”..”Tolkien subsequently began work on The New Hobbit, which would eventually become The Lord of the Rings”

      Mans salīdzinājums ir ar Wikipedia tekstā minēto PĒDĒJO revīziju, t.i. ar itkā visām šīm izmaiņām kuras tu mini. Nezinu kādi vēl Tolkīna materiāli eksistē bez tiem, kas iekļauti pēdējā Hobita variantā (kuru es lasu). Un tev tiešām liekas, ka Azoga apakšsižetam ir kāda jēga?

  6. Filmu neesmu redzējis, bet esmu lasījis lielāko daļu Tolkina darbu (tikai angliski). Ir skaidrs ka Hobbit grāmata, atšķirībā no Gredzenu pavēlnieka, ir domāta bērniem un nav īpaši spēcīgs darbs. Ja nebūtu sekojusi šī triloģija tad diez vai te vispār jebkādas filmas tiktu uzņemtas. Starp citu pirmajā publicētajā versijā Golums gredzenu Bilbo vienkārši uzdāvina jo tobrīd Tolkinam vēl nebija ne jausmas ka būs turpinājums ar gredzenu galvenajā lomā. Lai no Hobita grāmatas uztaisītu vēl vienu triloģiju (man gan liekas ka viena 3 h gara filma būtu bijusi pietiekami) pievienot jaunus materiālus bija neizbēgami. Spriežot pēc bloga autora saraksta izmaiņas ir pamatīgas un dažas man galīgi nepatīk… Gredzenu pavēlnieka filmas ir daudz tuvākas grāmatai. Tolkina bērni savukārt ir snobi kas iedomājas ka var uzņemt skatāmas filmas ar sižetu burtiski kā grāmatā.

    1. Un vēlreiz vēlētos uzsvērt lietu, ko daudzi palaiž garām. Tas “tolkīna bērns” ir Kristofers Tolkīns, kas savām rokām pabeidza un izdeva Silmarionu, un Unfinished Tales. Man liekas viņam “ir teikšana”.

  7. Jā tas man ir zināms, bet par filmas sižeta detaļām viņam tāpat nav noteikšana. Neatceros kā tur riktīgi bija vai pats Tolkins pārdeva tiesības uz filmām jeb viņa mantinieki pēc tam. Viedoklis viņam protams var būt, bet tas nav automātiski nozīmīgāka par filmas režisora viedokli.

    1. Atļaušos palikt pie viedokļa, ka grāmatas autoram ir pirmtiesības uz filmas kritizēšanu, neskatoties uz to vai viņam ir juridiskas tiesības/teikšana vai nav.
      Un par šo “vai pats Tolkins pārdeva tiesības uz filmām jeb viņa mantinieki” nu bet kā tu domā, viņa bērni ir mantinieki vai ne? Tie paši jau arī izteicās, nevienu citu mantinieku nav.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *