Hobits – grāmata pret filmu
Šis raksts noteikti būs interesantāks tiem, kas ir vai nu lasījuši grāmatu, vai arī redzējuši filmu (ne tik ļoti tiem, kas nav ne vienu ne otru, kā arī tiem, kas abus). Un nepārprotiet – filma man patika!
Pirms filma iznāca, man likās, ka Hobits taču ir bērnu grāmata ar dažām lappusēm un daudz bildēm. Neesmu vienīgais, tāda atmiņa šķiet bija daudziem. Patiesībā, man šī grāmata ir plauktā, un es viņu vakaros lasu priekšā Oliveram, un nespēju nobrīnīties, kā tik plānā grāmatā (lai gan patiesībā tai ir 190lpp) ielien tik daudz teksta – tas tāpēc, ka A3 formāta grāmatai ir A5 formāta fonts. Tikko paskatījos Amazon, angliskais variants ir kādas 400 lappuses, ja ņem normāla izmēra grāmatu. Īstenībā Hobits ir pilnīgi normāla grāmata (un ilustrācijas ir tieši Latviešu tulkojumam zīmējusi mūsu māksliniece, angliskajā variantā ilustrācijas nav tik bērnišķīgas).
Kad Tolkīna bērnus uzaicināja uz Hobita privāto pirmizrādi, viņi atteicās, ar paskaidrojumu, ka Pīters Džeksons izvaroja Gredzenu Pavēlnieka sižetu līdz nepazīšanai, un tas pats ir izdarīts ar Hobitu. Hobits esot pārvērsts par action-movie.
Intereses mākts, es no latviskās versijas lasīšanas, pārgāju pie angliskās, lai pēc iespējas labāk varētu saprast atšķirības filmā un grāmatā. Un to ir daudz!
- Grāmatā nav nedz filmas sākuma, ne beigu. Tas ir saprotams, jo filmai vajadzēja atgādināt skatītājam par vecajām filmām, un beigt ar spriedzes momentu, lai gribētos gaidīt nākamās filmas (kopā to būs trīs, grāmata ir viena)
- Visus varoņdarbus, kurus grāmatā veid Gendalfs, filmā veic Hobits (piemēram piemāna Troļļus, aizbiedē vilkus ar aizdedzinātiem čiekuriem)
- Filmā Hobits jūtas atstumts, un vairākas reizes domā par iešanu mājās, jo rūķi viņu nevar ciest (viņš pat dzird tādu sarunu), pirms goblinu uzbrukuma jau ir gandrīz aizgājis. Grāmatā nekā tāda nav, un ir visai pozitīva gaisotne, ja vien reizēm viņu pavelk uz zoba
- Filmā grupa satiek Radagastu, kurš grāmatā ir tikai pieminēts vienā teikumā kā Gendalfa brālēns
- Filmā Radagasts satiek Nekromanceru, grāmatā neviens to nesatiek, un tas ir knapi pieminēts
- Filmā grupai visu laiku (šķiet galvenā sižeta līnija aiz “iešanas”) dzenas pakaļ goblins Azogs ar savu bandu, grāmatā Azogs ir pieminēts vienā teikumā, kur teikts, ka sliktais goblins azogs mira cīņā par kuru filmā ir minēts
- Filmā goblinu alas apmeklējums ir izstiepts un uzpūsts milzīgās proporcijās, lai gan grāmatā visai ātri viņi tiek projām
- Filmā grupa ierodas rivendellā, kur visai agresīvi tiek parādīta vēsturiskā elfu un rūķu nesaprašanās (Elronds uztaisīts par varaskāru pozeri, ierodas zirgā, un rūķi gandrīz uzbrūk). Rivendellai atvēlēts visai daudz filmas laika, tajā risinās konsuls, atbrauc Galadriela, Sarumans un citi. Grāmatā viss ir diezgan pretēji – elfi rūķus uzņem ar dziesmām, un ar to arī Rivendellas apraksts beidzas, jo rakstīts, ka Rivendellā viņi atpūtās divas nedēļas un tad devās tālāk (viens teikums). Nav ne runas par pārējiem LOTR tēliem, kurus šajā filmā režisors vēlējās atgādināt skatītājiem.
- Rūķi izzogas un aizbēg no Rivendellas, turpretim grāmatā viņi draudzīgi un priecīgi tur atpūšas divas nedēļas
- Filmā visi iekļūst akmens milžu cīņu vietā, no kuras spriedzes pārbagātās ainās cenšas tikt prom. Grāmatā vienkārši ir slikts laiks, un akmens milžus var redzēt pa gabalu
- Filmā beigu cīņu ainā grupai uzbrūk Azogs ar saviem padotajiem. Tā kā grāmatā šī tēla nav, viņiem uzbrūk vienkārši lieli vilki, saukti par vargiem
- Filmā hobits apmētā vilkus ar degošiem čiekuriem, kamēr Gendalfs izsauc ērgļu palīdzību. Grāmatā hobits ir pārbijies un neko nedara, gendalfs apmētā vilkus ar čiekuriem, un beigās ērgļi paši pamana kas notiek, un izglābj grupu, jo necieš goblinus
Kopumā var jau saprast priekš kam visas šīs izmaiņas. Ja grib no 400lpp grāmatas veidot trīs garas filmas, papildus sižeti ir jāizdomā. Un lai mūsdienu jaunatni dabūtu iekšā kinoteātrī, nepietiks ar rūķu pārgājienu – vajadzīgs pamatīgs action, ar vēmekļu/puņķu humora elementiem, kā arī neiztrūkstošo varoņa tēlu (filmā tas būtu Bilbo).
Protams, ka visas šīs izmaiņas filmu transformē par saviem 50%. Rezultāts nav slikts, taču tā vairs nav ekranizācija. Tā ir “filma pēc Hobita motīviem”.