Pavisam nesen rakstīju par jauna tipa fotokamerām, kurām ir daudzas no DSLR tipa kameru priekšrocībām, taču kuras ir mazāka izmēra. Daudzi šīs kameras sauc par ILC (Interexchangable Lens Camera). Tad nu nenocietos, un pateicoties draugiem kas devās uz ASV, arī es tiku pie šādas kameras – konkrēti Sony NEX5, kuru biju izpētijis par labāko no piedāvājuma tieši attēla kvalitātes ziņā.…
-
-
Fantastisks rīts! Septiņos ielas pilnīgi tukšas, gandrīz nevienu automašīnu centrā nesastapt. Tik lieliski uz darbu braukt ar velosipēdu, ja ir tāds lielisks laiciņš kā šodien. Ak jā, Ķīnas brauciena apraksts turpināsies, tas nekur nav pazudis. Šovakar jau nākamā daļa par Xi’An un terakotas armijniekiem.
-
Pirms gadiem 8-10, kad interneta diskusiju forumu vēl īsti nebija, visi spraigie strīdi risinājās uz e-pastu balstītajās vēstkopās, bija arī tāda “foto liste”, kur cilvēks vārdā Vilnis (iespējams viņš arī šo te lasīs) neviena nesaprasts centās aģitēt teoriju par nākotnes fotoaparātiem bez spoguļu mehānisma, jo tāds taču nav nemaz nepieciešams. Īpaši tuva viņam bija Panasonic marka, kas nesen bija sākusi…
-
Nu viss, tas ir darīts. Pasaule ir iekarota, esmu pēdējā no pastāvīgi apdzīvotajiem kontinentiem, un palikusi vien antarktīda uz kuru gan jau arī kaut kā kādreiz tikšu. Te ir karte ar valstīm, kuras esmu apmeklējis. Visas iekrāsotās, zaļajām ir links uz aprakstiem. Visi linki vēl nav sataisīti, jo ir slinkums meklēt pa bloga arhīviem. Par Austrāliju. Man te patīk. Pirmais…
-
Indonēzija pēc iedzīvotāju skaita, ir ceturtā lielākā valsts pasaulē. Ta sastāv no teju vai 18000 salu. Indondonēzijā aptuveni 150 aktīvu vulkānu, un tajā ir liela daļa no vulkāniem kas ietilpst t.s. “Ring of fire”. Tikai loģiski, ka mēs gribējām kādā no tādiem arī uzkāpt, un apiet 3km apkārt pa krātera malu, kas arī izdevās. Tur izskatījās šādi: Pārgājiena maršrutu var…
-
Droši vien atceraties Blade Runner nākotnes pilsētu, kuras tumšajās debesīs Dekarts lidinājās ar savu gaisa auto. Es tur biju – tas viss ir Honkongā. Visu dienu kāpām Honkongas salas Viktorijas kalnā, pa mazajiem līkloču celiņiem, karstajā grūtajā stāvajā kalnā. Un tad, mēs redzējām to – neizsakāmi plašo, neticamo skatu gluži kā no Blade Runner. Bilde neizsaka neko. Tā ir tikai…
-
Bieži vien sanāk tā, ka baznīca ir ar cilvēku gan mīlas gan nāves notikumos, tāpēc vakardien mums sanāca īsts dzīves aplis. Apmeklējām dažādas salas uz Daugavas upes – Mīlestības salu, Nāves salu, un Meinarda baznīcas salu. Izmantojām iespēju apskatīt visas tās vietas, kas vasarā ir grūti pieejamas. Jau iepriekš rakstīju, ka šonedēļ bijām jau arī uz Sniķeru salu un nogrimušo…
-
Fotogrāfe Irina Werning sameklē vecas fotogrāfijas, un inscinē tās mūsdienās, ar tiem pašiem cilvēkiem, tikai daudzus gadus vēlāk. Tik tiešām amazing. I love old photos. I admit being a nosey photographer. As soon as I step into someone else’s house, I start sniffing for them. Most of us are fascinated by their retro look but to me, it’s imagining how…
-
Visi taču zin stereotipu par japāņu tūristiem, kas nekad no rokām neizlaiž kameru. Iepriekš tādus pamanot, esmu domājis – jā, bet kur viņi liek tās bildes? Kur viņas paliek? Izrādās, Japānā ir milzīgs daudzums fantastisku fotogrāfu. Labs blogs kur meklēt šādus fotogrāfus ir Valerian (skat linku sarakstu labajā pusē), kas ir arī Tokyocamerastyle autors. Fantastisks foto blogs ir arī Yowa…
-
Protams, ka mirst. Nesen kāds kolēģis izbrīnā izbolīja acis, uzzinājis, ka lielveikalos tik tiešām vairs nepārdod fotofilmu. Jā, man arī šķita, ka vēl nesen pie maksimas kasēm stāvēja arī kāds Kodak Gold (roka neceļas šo par filmu saukt), bet nekā – tādas tur sen jau vairs nav. Industrijā gan dzīvības pazīmes vēl reizēm ir manāmas. Relatīvi nesen Kodak izveidoja sēriju…