Šeit interesentiem citēšu aktuālākās lietas: 22. Papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem 217. Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu – personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem. Šādā gadījumā velosipēda vadītājam jābūt klāt velosipēda, mopēda vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai (mopēda vadītājam – mopēda vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa…
-
-
Šodien ierodoties darbā, uz spidometra rāda 1900Km kopš pirmā Jūnija. Ņemot vērā, ka nākamo svētdien (tik drīz?) izlidojam lai dotos gandrīz mēnesi ilgā atvaļinājumā tālajās zemēs, domāju ka 2000Km būtu jāsasniedz līdz tam, lai tāds būtu gada spidometra rādijums (līdz jūnijam es tāpat braucu katru dienu uz darbu, līdz ar to kopsummā būtu jābūt ~3000km). Galu galā pilnīgi iespējams ka…
-
Saistībā ar to ko vakar rakstīju, izpētiju kas tie īsti par tādiem interesantiem riteņiem. Biju jau pāris reizes manījis filmās un vienreiz laikam arī Rīgā. Izrādās tie ir firmas DAHON salokāmie riteņi, kuri Latvijā laikam gan diemžēl pieejami tikai caur vienu pašu interneta veikalu. Kas ir tizli, jo neizmēģinājis riteni es nepirkšu. Bet protams šiem riteņiem ir visai liels…
-
Braukt ar riteni uz darbu daudziem liekas tāls un neiespējams mīts. Vienmēr man jautā nosaukumā minētos jautājumus, un skatās uz mani kā uz ko pārdabisku. It īpaši protams ziemā vai draņķīgā pavasarī. Pēdējos gadus es gan izvairos braukt laikā kad braukt ir vienkārši nepatīkami, tas vairāk notika “trakajos jaunības gados” (smejos, protams). Piemēram reize kad vajadzēja mājās riteni atvest, ko protams…
-
Viss sākās ar mazo Serģi, kurš izdomāja skriet uz vagona izeju, pretēji mammas protestiem. Serģim bija tik maz gadu, cik ir bērnam kurš vēl netaisās iemācīties runāt, bet jau skrien pa vagonu. Garš, kalsns vīrietis, ģērbies viscaur melnās drēbēs Serģi apturēja, un norādija māmiņai, ka vajadzētu pārsēsties uz (vienas ieejas) vagona otru galu, lai Serģis skrien uz to pusi, kur…
-
Pēc pāris mēnešu pauzes ko izraisīja pārmaiņus komandējumi, privātas darīšanas un brīžiem vienkārši slikums, šodien uz darbu atkal atbraucu ar velosipēdu. Pārējiem par lielu izbrīnu, jo normāls cilvēks sezonu pagājušonedēļ beidza. Toties man tāds atvieglojums – atšķirībā no sasmakušā transportā sēdēšanas brauciens ar velo ir tik skaists – no rīta viss apsarmojis un sasalis, tumšām violetām debesīm, kluss un mierīgs.…
-
Piektdienas vakarā devāmies Valmieras virzienā pilnu mašīnu riteņu, somu un visādu citu lietiņu. Bijām domājuši dažus Valmieriešus paņemt līdzi pa ceļam, bet izradijās ka arī mums četriem vietas bija pamaz. Izsēdējušies Juglas korķī, pārdomājām par Valmieru un nolēmām uzreizi jau braukt uz
-
Vakardien mēģinājām izsekot vilciena sliedēm kas ved no zasulauka uz bolderāju – tīri interesants maršruts patiesībā, bijām vietās kur nekad iepriekš nebijām bijuši, un redzējām pārsteidzoši lielo Hapaka grāvi, kuru citās vietās tādā platumā liekas apskatīt nevar. Kāds ne-vietējais to varētu sajaukt ar Lielupi 🙂 Laiciņam sākotnēji nebija ne vainas, bet brīdī kad gar sliedēm braukt vairs nevarēja un nācās…
-
Draudziigaas attieksmes dienas ir pagaajushas. Velosipeedists uz ielas ir tik pat niists cik uz ietves, lai kur tas nebrauktu – tiek uzskatiits ka tas paarkaapj noteikumus. Lai cik uzmaniigi arii nebrauktu, vienmeer kaads nolamaa, meegjina pagruust, iesist ar somu. Censties pieraadiit ka velosipeedists nav kretiins – bezjeedziigi. Vieniigais risinaajums – apstiprinaat sho teelu. If you want war – you got…