Brīvdienās bijām apskatīt kārtējos http://dodies.lv objektus — vienu taku un vienu piknika vietu. Šobrīd kartē ieviests jaunums, ka mūsu personīgi pārbaudītajiem objektiem uz kartes ir tumša maliņa, nepārbaudītajiem — balta. Vizuāli ļoti neuzkrītoši, jo bieži tam nav nozīmes. Bijām arī meklēt dažas citas vietas, kuras nu jau kartē vairs nav atrodamas, jo tās neizdevās atrast (Striķu skolas taka, Meža inteliģences taka pirms Bauskas). Es pieļauju, ka šīs takas kaut kur arī eksistē, taču nav īsti domātas gadījuma apmeklētājam. Dodies.lv cenšamies apkopot tieši plašākam apmeklētāju lokam domātās, galvenokārt marķētās, un internetā atrodamās takas. Konkrētu skolu skolēniem domātās, komerciālās, atpūtas kompleksos esošās — tādas kartē neliekam. Ja tev ir zināma, kāda uz mūsu kartes neatzīmēta, bet dabā marķēta un virs 1km gara dabas taka — padod ziņu! Atgādināšu, ka dodies.lv apkopo brīvi pieejamus un viegli atrodamus (bez pieteikšanās) dabas objektus, pārsvarā dabas takas un purva laipas. Ja kartē atzīmēti torņi, tad tikai ja uz tiem individuāli vērts braukt, tos neatzīmējam, ja tie ir pie takām. Piknika vietas ir tādas, kur izvietoti galdiņi jaukā vietā, ar iespēju iekurt ugunskuru un paēst svaigā gaisā. Parki ir plašākas teritorijas, kurās nav konkrēta maršruta. Velo maršruti ir marķēti un īpaši izstrādāti velosipēdu ceļošanai, tie parasti ir garāki. Visi dati ņemti no LVM, DAP, pašvaldību mājaslapām.
Kartavkalna taka patiesībā ir kas vairāk kā tikai taka, šeit atrodams sens pilskalns, tam pretī uzbūvēta seno kuršu apmetnes imitācija, ir trīs lielas piknika vietas, nedaudz gan izjucis bērnu laukums, un pašu taku ir vairākas. Izgājām t.s. lielo loku, kurš ved gar skaistu nelielu upīti (Bikstupe), taču ir arī viens īsāks maršruts, kā arī līdzīga garuma “Jauniešu aplis” (neizdevās noskaidrot kāpēc tā). Spriežot pēc tā, ka eglītēs vietām bija iekārti dārzeņi, šo vietu iecienījuši saulgriežu svinētāji, tā ka jāņos lai arī ideāla vietiņa, droši vien būs aizņemta.
Diemžēl nācās secināt, ka mūžsenā Kartavkalna egle, uz kuru pat ir izvietotas norādes, kaut kad nesen ir vēja nogāzta.
Turpat netālu atrodas arī Elles kalns, kurš īpašam braucienam droši vien nebūs piemērots, taču garām braucot ir vērts piestāt, izstaipīt kājas, vai no termosa iedzert tēju. Te atrodama neliela cilvēku ierīkota ala, ar velvētiem griestiem. Blakus ir arī piknika vieta ar tualetēm un galdiņiem.
Elles kalnā:
Jautri – mēs vakar visi bijām Jaunpilī, man tur koncerti 2 bija. Žēl, ka nesatikāmies. BTW, vakar sanāca pašķirstīt nule izdotu pētījumu (tās Gaujienas grāmatas stilā/apjomā) par Jaunpili, tur gan par Kar(ā)tavkalnu, gan citām apkaimes vietām bija info apkopota. Leģenda vēstot, ka vēl pirms krustnešu ienākšanas Latvijā Jaunpils apkaimē bijusi veca pils, kurā saimniekojis lielisks ķēniņš, kurš “ne asarai nav licis nopilēt vietējo zemnieku tīrumos”. Tad, līdz ar vācu ienākšanu, pils nogrimusi kalnā un uzcelta Jaunā pils. Tikai kāds vecās pils vietā audzis koks (egle?) katru nakti vējā čukstējis vecā ķēniņa vārdu, ko neviens vairs nav atcerējies un pratis izrunāt skaļi. Tikko kā tas notikšot, jaunā pils nogrims kalnā un vecā atkal celsies augšā.Tad nu vienā no apkaimes kalniem ļaudis esot atraduši zemē mūrētu caurumu – kā skursteni – un strādnieks, kas nosūtīts lejā, ārā iznācis prātā sajucis un mēms palicis. Tad nu lai aizkavētu runu klīšanu par šo lietu, jaunās pils saimnieks Reke šajā kalnā licis uzcelt karātavas.
Jaunpilī bijām sestdien, svētdien jau patālu.
Jā, šito lasījām arī uz stenda, vienīgi tur arī bija informācija, ka šajā pilskalnā visticamāk atradusies seno kuršu apmetne Babate, kas datējama jau pirms 12. gadsimta, līdz ar to stipri pirms baronu laika leģendas. Esot bijusi arī koka “pils” (drīzāk tāds kā sīks forts, jo tajos laikos pils bija visas ēkas virs 4 cilvēku ietilpībā 🙂
No tā jau arī radies nosaukums “pilsēta”: http://en.wikipedia.org/wiki/PalisadeGan jau tai grāmatā tā Babate arī parādās, vnk nebija tik daudz laika palasīt. Atēna izdevusi.