Mūsu vilcienu abonenta kartes termiņš bija beidzies, taču vēl vienu dienu pēc termiņa beigām nelietīgi izmantojām japāņu uzticību, un izbraukājām biļetes nepērkot. Vienkārši ieejot stacijā, parasti pietiek ar abonenta pavicināšanu, un jau tiec ielaists – saturu neviens nelasa. Tālākas dienas gan to vairs nemēģinājām, jo diez vai izdotos kontrolieri pārliecināt ar argumentu “kā, tiešām šodien nav divdesmitais?!” Brauciens uz Naras…
-
-
Iespējams tieši mana nosliece uz padziļinātu izpēti pirkumu jautājumos palīdz man labi izplānot ceļojumus. Varbūt es savos iepriekšējos pieņēmumos esmu kļūdijies, un tieši man ir talants uz ceļojumu izplānošanu? Nekad nav nācies nakšņot t.s. zaņķī [1. vismaz tad, kad iepriekš esmu ko rezervējis. Ceļojumos, kur braucam “uz dullo” ir nācies nakšņot zaņķos, kad nav bijis vairs laika meklēt] vai aizbraukt…
-
Atbraukuši uz Kanazawa, ejam noskaidrot kur ir velosipēdu noma. Ieeju auto īres mājiņā, kur uz durvīm uzzīmēts arī velosipēds un cenšos kaut ko noskaidrot, un pirmo reizi saskaros ar japāņiem, kuri nevienu vārdu nesaprot angliski. Rādu uz uzzīmēto velosipēdu, taču tie purina galvas, un rāda uz sienas pulksteni, lai nāk rītdien. Nu neko. Tālāk pa tumsu gājām meklēt nākamo naktsmītni.…
-
Pārbaucienu starp Nikko un Matsumoto bija ļoti daudz. Viss gan noritēja skaisti un pēc plāna, un ārā no stacijas izgājām tikai Utsunomiya stacijā, jo tur bija tehnikas veikals – gribējām sameklēt laptopam jaunu lādētāju, jo esošais bija sācis jocīgi uzvesties. To gan neatradām, un labi ka tā, jo pēc kāda laika lādētājs sāja strādāt normāli, un labi strādā arī joprojām.…
-
Tokijā ir forši! Lielo māju rajoni gan mums ne tik daudz iet pie sirds, tāpēc labi, ka pilsēta ir tik liela, un pārsvarā sastāv tieši no šaurām ieliņām, kas gluži kā filmās, klusas vijas caur šauriem pagalmiem, gar bonsai kociņiem vārtu priekšās un apkārt maziem paslēptiem templīšiem. No rīta atvadījāmies no Yumi un viņas draudzenēm, un devāmies uz staciju. Šoreiz…
-
Uzlēcošās saules zeme Japāna. Suši, geišas, tīrība, tradīcijas, nākotnes ainas ar kapsulu viesnīcām un lietussargu automātiem, Fudzi kalns — galvā ir dažādas vīzijas, taču kāda tā ir patiesībā? Jau daudzus gadus, jau kopš skolas laikiem, Japāna manā sirdī ieņem īpašu vietu. Godīgi sakot, es neatceros kā tas sākās. Es atceros, kā mēs ar klasesbiedriem skatījāmies japāņu kino un kā es…