Japāna 6: Nara un Osaka

Mūsu vilcienu abonenta kartes termiņš bija beidzies, taču vēl vienu dienu pēc termiņa beigām nelietīgi izmantojām japāņu uzticību, un izbraukājām biļetes nepērkot. Vienkārši ieejot stacijā, parasti pietiek ar abonenta pavicināšanu, un jau tiec ielaists – saturu neviens nelasa. Tālākas dienas gan to vairs nemēģinājām, jo diez vai izdotos kontrolieri pārliecināt ar argumentu “kā, tiešām šodien nav divdesmitais?!”
Brauciens uz Naras pilsētu nav tāls, tikai pusstunda ar vilcienu no netālu esošās stacijas un esam klāt. Šajā pilsētā retais paliek nakšņot, jo tā ir tipisks dienas izbrauciens Kyoto paliekošajiem, taču mūsu ceļš tālāk ies uz Osaku, un Nara ir pa ceļam. Un labi ka tā, hotelis, kas atrodas pavisam netālu no stacijas, ir vienkārši lielisks. Esam atpakaļ sliedēs un rezervācija ir bijusi veiksmīga. Darbiniece, kas mūs uzņem ir sirsnīguma kalngals, un visa iestāde kopumā ir izcili mājīga, tīra un organizēta, turklāt ļoti lēta. Tā kā ir vēl rīts, un reģistrācija ir tikai no trijiem, noliekam tur somas, uzklausam visādus padomus pilsētas apskatei, un dodamies pastaigā. Pilsēta vēl guļ, jo pēc depresīvā Kyoto hoteļa pēdējās nakts, momentā devāmies uz Nara jau pašā rītā. Tūristu iela ir netālu, un tur redzam atkal jau nedaudz atšķirīgus un interesantus veikaliņus – šoreiz te ir visai daudz kaligrāfijas piederumu veikalu. Tiesa, diez vai tādi interesētu tūristus.

Laiks ir visai vējains, un tāpēc pavēss, lai arī spilgti spīd saule un kopumā izjūtas ir labas. Pastaigājāmies gar vienu no tuvējiem tempļiem, daļai no kura gan diemžēl virsū uzbūvēta “balta kaste” lai veiktu remontus, apskatījām piecstāvu pagodu, un tad satikām briežus.

Jā, Narā izrādās ir milzīgs daudzums brīvi staigājošu briežu. Tie pārvietojas pa ielām, parkiem, un mēģina izdiedelēt ēdienu. Paskaties pa labi – trīs brieži ošņā kabatas, paskaties pa kreisi – briedis no ratiem jau izēdis pilsētas karti, knapi izrāvu trešdaļu tam no mutes. Paskaties atkal pa labi – brieži ēd Olivera segu no ratiem. Ja ņem vērā pārsvarā remonta stāvoklī esošos tempļus, brieži šķiet ir galvenā atrakcija relaksētajā un mierīgajā Nara pilsētā. Nora un Olivers vēl nopirka speciālos briežu barojamos cepumus, un tad vispār bija jautrība pēc pilnas programmas.

Netālajā parkā ir diezgan atklāts lauks, un tajā risinās kāds pasākums. Vējš pieņemās spēkā, un pasākuma skatuvi ik pa brīdim apgāž. Visur izvietotas visādas būdiņas kur kaut ko stāsta un rāda, vietām pārdod preces, ēdienus. Beigās secinam, ka tas ir kaut kāds Eko pasākums, jo visur reklamē vai nu enerģijas taupīšanu, vai gaļas neēšanu vai ziedojumus āfrikas bērniem.

Apskatām arī nākamo nozīmīgo Nikko templi, tad dodamies atpakaļ uz tūristu ielu ēdiena meklējumos, kamēr Olivers ratos jau paspējis aizmigt. Tālākā diena paiet pastaigājoties un vakarpusē apmeklējot pārtikas lielveikalu, lai iepirktu visādus našķus suvenīriem.

Tomēr jau ir ceļojums ir jau gandrīz galā, kājās ir pamatīgs nogurums, un konstantā tempļu apskatīšana arī ir visai apnikusi. Koncentrējamies uz ikdienas izbaudīšanu, interesantajiem veikaliem un sadzīves “apskates objektiem”. Viesu namā ir ļoti jauki, ēdam tur pašu gatavotas vakariņas, skatamies tur pieejamos komiksus, Olivers tēlo, ka spēlē šahu un visādi atpūšamies.

Nākamajā rītā pametam viesu namu, un dodamies uz otru dzelzceļa staciju. Interesanti, ka Japānā dzelzceļi mēdz būt gan valsts, gan privātie. Privātajiem ir pat savas sliedes, kas nereti iet blakus otrām. Diezgan neefektīvs vietas izmantojums mazajā valstī, kur parasti izmanto katru pēdējo centimetru zemes. Šajā situācijā Japan Railways līnija bija efektīvākais veids kā no Kyoto nokļūt Nara, bet uz Osaku braukšanai izteikti izdevīgāka ir Kinetsu līnija. Tūristi parasti ar privātajām līnijām nebrauc, jo uz tām neattiecas Japan Railways abonenta biļete. Tādu līniju gan nav daudz. Mums abonents ir beidzies, tāpēc braucam ar to, kas iet ātrāk, un ierodas tuvāk hotelim (par dzelzceļa stacijas katrai līnijai ir citas).

Osaka pārsteidz ar lielām mājām un platām ielām. Viesnīca ir pašā notikumu centrā, un izrādās ir jau pārbaudītā J-Hoppers hosteļa filiāle, kas nozīmē lielisku kvalitāti, attieksmi un draudzīgiem darbiniekiem. Atrodamies netālu no must-see Dotonbori rajona. Cik saprotu, pašā Osakā īsti ko apskatīt nav un primārie braucēju mērķi ir izklaides centri un atrakciju parki.

Bet nav tā, ka Osakā nebūtu interesanti – tieši pretēji. Šī pilsēta ir kārtējā atšķirīgā vide, kas pavisam jauns, ar savām odziņām. Te ir jūtama jauniešu kultūra, un dzīve kūsā. Dotonbori ir tāds kā iepirkšanās un ēstuvju rajons, kas ir burtiski cilvēku pārblīvēts un dažādu neona gaismu izgaismots. Neona gaismas ir jūtami pavecas, tāpēc ir kaut kāda neliela septiņdesmito sajūta, atgādina kādas filmas.

Tā arī nolikām somas foršajā hostelī, un devāmies iepazīt rajonu. Ļoti daudz cilvēku, un arī daudz jauniešu. Neredzējām gan nekādu ekstrēmi tērptos vai frizētos jauniešus, kādi ir manīti internetā bildēs. Starp citu arī Tokijā bijām vairākos “pareizajos” rajonos, bet nekādas ekstrēmās modes un frizūras īpaši nemanījām. Salīdzinot piemēram ar skandināvijas galvaspilsētām, Japānā nemanījām visādus “delinquant” tīņus, t.i. klaiņojošus, ekstrēmi noskaņotus, kaut kā agresīvi noskaņotus vai tamlīdzīgi. Visa ceļojuma laikā Japāna sevi pilnībā attaisnoja kā viena no drošākajām valstīm pasaulē, jo visās dienas stundās, lai kurā sānieliņā mēs nebūtu ieklīduši, vienmēr bija droši un mierīgi.

Osakā laiku pavadījām galvenokārt staigājot pa miljoniem veikaliņu, spēļu zāļu un tirdziņu. Bijām interesantā rajonā, kur ir tāds kā tirgus, kur tirgo restorāniem vajadzīgās preces. Visādas plastmasas ēdienu imitācijas skatlogiem un pannas.

Lai arī cilvēku Osakas Dotonbori rajonā ir ļoti daudz, kā redzams vienā no bildēm, Japānā, un arī šeit, neviens tev virsū negrūdīsies. Mistiskā kārtā tu vari iet pa tādu pūli, un vienkārši neviens tev nepieskarsies.

Aprakstam nu ir pienācis gals. Ja jums ir jautājumi par mūsu redzēto un piedzīvoto Japānā, dodiet ziņu komentāros. Ja jautājumu būs daudz, taps kāds papildus raksts ar praktisko informāciju.

Godīgi sakot, es nezinu cik daudz cilvēku lasīs šo priekšpēdējo ceļojuma apraksta teikumu, jo pārsvarā rakstu tieši sev. Tāpēc nedaudz nožēloju, ka ceļojuma laikā sarakstītie apraksti ir tik īsi, un visticamāk tos papildināšu ar detalizētāku notikumu aprakstu (un paldies ka izlasījāt, ceru, ka noderēs!)

small-DSC_1833
small-DSC_1833
small-DSC_1854
small-DSC_1854
Briežu Narā ir daudz
Briežu Narā ir daudz
small-DSC_1875
small-DSC_1875
Om nom nom, karte
Om nom nom, karte
Izskatās, ka autobusu pienākšanas laika indikatori te jau ir pārdesmit gadus
Izskatās, ka autobusu pienākšanas laika indikatori te jau ir pārdesmit gadus
small-DSC_1944
small-DSC_1944
small-DSC_1952
small-DSC_1952
Foršais Nara viesunams
Foršais Nara viesunams
Pirmais skats uz Osaku
Pirmais skats uz Osaku
Dotonbori iela
Dotonbori iela
Lielākais Japānas anime veikals
Lielākais Japānas anime veikals
Šādu mantiņu tur bija daudz
Šādu mantiņu tur bija daudz
small-DSC_1983
small-DSC_1983
small-DSC_1988
small-DSC_1988
Slavens skats uz Dotonbori ielas lielajiem animētajiem izkārtņu dzīvniekiem
Slavens skats uz Dotonbori ielas lielajiem animētajiem izkārtņu dzīvniekiem
Starbucks relaksēšanās
Starbucks relaksēšanās
small-DSC_2010
small-DSC_2010
Nazis šajā veikalā no 100Ls
Nazis šajā veikalā no 100Ls
small-DSC_2035
small-DSC_2035
Zeķu veikalu paradīze. Arī vīriešiem fenomenāla izvēle
Zeķu veikalu paradīze. Arī vīriešiem fenomenāla izvēle
small-DSC_2053
small-DSC_2053
Osaka
Osaka
Cilvēku netrūkst, bet nekādas grūstīšanās
Cilvēku netrūkst, bet nekādas grūstīšanās
small-DSC_2067
small-DSC_2067
small-DSC_2098
small-DSC_2098
small-DSC_2112
small-DSC_2112
small-DSC_2119
small-DSC_2119

19 thoughts on “Japāna 6: Nara un Osaka

    1. Es arī izlasīju :)Ļoti labi varēja sajust šajos 6 aprakstos japānisko garu 🙂 Vismaz man tā likās, jo pats diemžēl neesmu bijis Japānā.
      Bildes arī ļoti labi papildināja tekstu.
      Paldies par šo rakstu sēriju!

    1. Ir tāds stāsts par kāzu fotogrāfu, kuru pēc kāzām uz bilžu nodošanu uzaicina vakariņās. Jaunā sieva fotogrāfam saka – “jums sanāk lieliskas bildes, jums droši vien ir dārgs fotoaparāts?” Uz ko fotogrāfs atbild – “jums sanāk ļoti garšīgs ēdiens, jums noteikti ir dārgas pannas” 🙂
      Fotoaparāts ir Nikon D7000 un Sony Nex5

  1. šis labs 🙂 🙂 “Jā, Narā izrādās ir milzīgs daudzums brīvi staigājošu briežu. Tie pārvietojas pa ielām, parkiem, un mēģina izdiedelēt ēdienu. Paskaties pa labi – trīs brieži ošņā kabatas, paskaties pa kreisi – briedis no ratiem jau izēdis pilsētas karti, knapi izrāvu trešdaļu tam no mutes. Paskaties atkal pa labi – brieži ēd Olivera segu no ratiem.”Par tiem jau bija dzirdēts arī no kāda cita ceļojuma.
    Nju, skaisti! Izlasīts

  2. Paldies, skaisti sarakstīts un sabildēts. Japāna ir mūsu ceļojumu listē, varbūt pat kādreiz paveiksies tur kādu brīdi padzīvot.

  3. Paldies par aprakstiem un foto! Āzija mani ļoti iedvesmo un pievelk. Esmu bijis 6 ceļojumos Ķīnā (ieskaitot Hongkongu un Makao), arī Dienvidkorejā un Singapūrā. Japānā nav būts (godīgi sakot atbaida tomēr iespējamās cenas salīdzinot ar citām Āzijas valstīm).
    Man te paziņa/draugs pirms kāda laiciņa arī atgriezās no Japānas, bet tā arī neesmu izspiedis no viņa bildes vai kādu sakarīgu stāstījumu… tik dzirdēju to, ka 5 dienas esot lijis lietus no vietas (laikam Osakā)… nu nez.. man jau liekas, ka arī lietus laikā var izbaudzīt ceļojumu… Ķīnas braucienā ir gadījies izmirkt tā pamatīgi vairākkārt (vis episkāk laikam kāpjot Laoshan kalnā) , jo īsti vīri nekad lietussargus neņem līdzi 🙂

    Katrā ziņā, lai veicas arī turpmāk ceļošanā!

    No manas puses būtu varbūt lūgums aprakstīt kaut kādos pāris vārdos (teikumos) praktiskās naudas lietu nisanses Japānā (piemēram, kā bija ar kredītkaršu lietošanu – nebija problēmu izmantot? Kur $ mainījāt? Latvijā? Uz vietas Japānā? Vai ņēmāt ārā tur no ATM uzreiz jau jēnās?

    1. Dārgi tur noteikti nav. Visas cenas ir kā Rīgā. Jau rakstīju iepriekš – paēst 3-4Ls, metro 0.70Ls, bundžiņa automātā 0.55Ls, visas naktsmītnes kur palikām (viesu nami, hosteļi) bija zem 40Ls (tas uz diviem pieaugušajiem un vienu bērnu kopā).
      Naudu samainījām jau rīgā, jo kurss uz to brīdi bija ļoti labs (0.54). Tur uz vietas visai reti ņēma kredītkartes, pat viesnīcās tikai labi ja pusē. Lielveikalos jā, bet ēstuvēs nekad.

      Ķīnā esmu bijis divreiz (skat iepriekšējos aprakstus), un tur cenas ir visai līdzīgas. Ņemot vērā, ka ATM izņemšanas komisija ir 2Ls + 0.5%, tad teiksim 100Ls tas būtu 2.5Ls. Rīgā atradām vienu kantori kur kurss ir labs, un komisijas nav, tad arī tur visu samainījām, un dīvainā kārtā ar to arī pietika līdz pēdējai dienai, tā ka arī pāri nekas nepalika.

  4. Cmuki bilduki! Es gan pie tiem dzeltenajiem velniem negribu – mums, eiropiešiem, ir jāturās kopā un nav ko viņus atbalstīt! Nākamreiz brauc divu nedēļu ilgā atvaļinājumā uz Ērgļiem, atbalsti vietējo tūrismu! *

    * sarkasma karodziņš

  5. Forši apraksti un bildes. Paldies!
    Tā ir ar to ceļošanu un rakstīšanu – esot ceļojumā pēc iespējas vairāk laika gribas pavadīt “ceļojot”, bet atgriežoties mājās – “life happens”.

    Starp citu, kā Oliveram sokas ar garajiem pārlidojumiem? Un kā ar staigāšanu visas dienas garumā? Vairāk uz savām kājām vai pa ratiem?

    1. Paldies 🙂
      Par ceļošanu ar bērnu veselu rakstu varētu sarakstīt, jo paši par to sākumā daudz satraucāmies, un cik novērots, citi vienkārši tā arī neriskē. Nav gan iemesla. Nevarētu teikt ka mājās Olivers ir kāds īpaši atšķirīgs bērns ja runa par klausīšanu vecākiem vai staigāšanu, taču ceļojumus panes ļoti labi. Tā kā vienmēr lidojam ar Finnair, tad lidojumi notiek vakarā, Olivers vienkārši aizmieg, un no rīta kad pamostas – esam jau klāt. Tas īpaši viegli bija līdz trīs gadu vecumam. Šobrīd jau viņu interesē pults, ekrāns, spēles un multenes lidmašīnas izklaižu sistēmā.

      Ar kājām laikam neviens bērns izcili daudz nevar noiet. Ķīnā kad Olivers vēl bija mazāks, mums līdzi bija “Slings” (lielisks izgudrojums, iesaku visiem), bet uz vietas nopirkām arī vieglus “lietussargu ratus” (salokāmos, 5Kg), jo bērnam taču pusdienlaikā nāk miegs, un reizēm vajag arī atpūsties. Tagad, Latvijā ratus jau sen neesam lietojuši, tāpēc uz Japānu nebijām droši ko darīt, jo slingam par lielu arī. Beigās paņēmām tos ratus tomēr, un nenožēlojām. Bieži vien uznāk nogurums, vai gribas pagulēt, kad vecākiem vēl jātiek uz priekšu. Hotelis reti kad ir blakus. Mazie rati bieži noderēja, un tos viegli pārvietot arī kad nelieto: http://bildes.sapnis.com/v/Travel/Beijing/T4352x2868-00309.jpg.html

  6. Forši apraksti! Iedvesmoja posties uz Japānu un varbūt vēlāk arī uz Ķīnu! Saki, kāds budžets kopā jārēķina Japānai uz vienu pieaugušo?

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *