Japāna 4: Viss turpinās

Tas ir noticis, esam atgriezušies mājās, un rakstu sērija var turpināties, papildināta ar bildēm.
Japāna mums ļoti patika. Tā ir kārtīga, organizēta un pieklājīga valsts. Tur ir tīrs, cilvēki ir jauki, un ceļotājiem viss ir saprotami organizēts. Gandrīz visi šeit saprot pamata frāzes angļu valodā, un cenas šeit ir zemākas kā rietumeiropā. Es noteikti iesaku atbraukt. Mēs rēķinājām, ka vienam cilvēkam divu nedēļu ceļojums, t.sk. lidojumi, vilcienu abonents nedēļai (pirmās un pēdējās dienas parasti nekur nevajag braukt), ēšana un viesnīcas – viss kopā varētu būt zem 1000ls (t.i. viss viss kopā).

Tātad palikām pie tā, ka bijām Takayama un apskatījām jaukas mazās ieliņas, pašā ķiršu ziedu laikā. Jau rakstīju, bet Takayama ir ļoti jauka pilsēta, uz kuru noteikti ir vērts aizbraukt. Kopumā no pilsētām visvairāk man patika, nejaušā secībā, Tokyo, Nikko, Takayama, Matsumoto, Kanazawa, Osaka. Kyoto es biju nedaudz vīlies, bet par to vēlāk.

Tātad atbraukuši uz Kanazawa, ejam noskaidrot kur ir velosipēdu noma. Ieeju auto īres mājiņā, kur uz durvīm uzzīmēts arī velosipēds un cenšos kaut ko noskaidrot, un pirmo reizi saskaros ar japāņiem, kuri nevienu vārdu nesaprot angliski. Rādu uz uzzīmēto velosipēdu, taču tie purina galvas, un rāda uz sienas pulksteni, lai nāk rītdien. Nu neko. Tālāk pa tumsu gājām meklēt nākamo naktsmītni. Pa tumsu, jo piešāvāmies jaunai ceļojumu laiku taktikai – no rīta un pa dienas gaišo pusi apskatām pilsētu kurā esam ieradušies, un vakara pusē sēžamies vilcienā, lai brauktu uz nākamo pilsētu. Tādejādi nezaudējam dienasgaismu, un hotelī ierodamies tieši uz gulēšanas laiku.

Kanazawas viesu nama nosaukumis sākumā šķiet aizdomīgs (“O-čakarē”), taču izrādas, ka tā ir ļoti jauka un tīra vieta. Tīra pat priekš Japānas standartiem, šajā valstī nekur nav atkritumu, nekas nav apkrāsots ar grafiti, un pat lauku tualete stacijā, kurā nav jāmaksā, ir vienkārši kā jauna. Teju vai gulies uz zemes – sauss, kārtīgs un smaržojošs. Par tualetēm runājot, kad gājām pārgājienā no Tsumago uz Magome, mežā pa ceļam ieraugam būdiņu. Oliveram tieši vajag uz tualeti, piedāvāju Norai iedot telefonu ar lampiņu, taču izrādās, ka meža vidū būdiņa ir ne tikai apgaismota, bet tā ir labiekārtota ar silto automātisko podu, un visām citām ekstrām, kuras var sagaidīt japāņu tualetēs. Te nu bija caurums grīdā.

Viesu namā mūs sagaida īpašniece, kas ir ļoti jauka un draudzīga, taču apgalvo, ka arī šīs viesnīcas rezervēšanas sistēmā ir bijis rakstīts, ka šeit bērnus neuzņem. Bet viņa ir jauka un pretimnākoša, un saka, ka prom jau mūs nesūtīs. Tātad jau otrā viesnīca ar šādu dīvainu punktu.

Nākamajā dienā īpaši necenšamies atkal meklēt nomas velosipēdus, dodamies uz autobusu. Atkal pamanām latviešu tūristu grupu, cenšamies mest loku, un dodamies uz citu autobusu.

Mērķis gan mums ir viens, jo šajā pilsētā galvenie apskates objekti ir viens pie otra – tie ir Kanazawas pils, un Kenrouaken dārzs. Šis skaitas viens no retajiem japānas parkiem, kas veidoti ievērojot visus perfektā dārza principus (pēc kaut kādiem mistiskiem japāņu standartiem).

Parks tiešām ir burvīgs un ļoti skaists. Latviešus nesatiekam, izstaigājamies, safotografējam ziedlapām klātos celiņus un upītes un nedaudz apskatām arī pili. Atceļā dodamies ar kājām, jo nolemjam apskatīt arī lokālas nozīmes tirgu (ar domu, ka tas nav tūristu objekts), kurā ir milzīgi daudzumi zivju un visādu interesantu dārzeņu. Olivers saēdas zemenes, kas ir ļoti saldas un sulīgas. Meklējot vienu no rajona ģeokastītēm, piestājam pie kāda Šinto tempļa. Kastīti atrod Nora, es tikmēr ieeju templī paskatīties. Tur divi priesteri nāk klāt parunāties. Onkas tiešām ļoti jauki un runīgi cilvēki, runājāmies vismaz kādas piecpadsmit minūtes – par dzīvi, par ceļošanu, par latvijas un japānas atšķirībām. Viena no priesteriem uzdevums ir uzsist pa gigantisku gongu, kad kāds atnāk noskaitīt lūgšanu, un kad ir ienākusi kāda sieviete, viņš atvainojās, apsola tūlīt būt atpakaļ, un aizsteidzas pie gonga. Kad esmu izstāstijis, ka Latvija atrodas netālu no Somijas un Čehoslovākijas (valstis, kuras viņiem izdevās identificēt, nekas, ka vienas jau sen nav), nolemju iemest naudiņu ziedojumu kastītē, taču izrādās, ka tā nav ziedojumu kastīte, bet iespēja nopirkt nākotnes pareģojumu. Pareģojumu man izsniedz uz lapiņas, kas protams ir japāņu valodā. Saku priesterim – nu ko, būs jātulko! Tālāk sekoja visai jautra un komiska lauzītā tulkošana, kurā noskaidroju, ka nākotnē viss būs labi, ja man gadās pazaudēt pasi, nav jāuztraucas, un ka jābūt labam pret sievu. Pasmējāmies, un bija laiks atvadīties.

Šis bija viens no pozitīvākajiem piedzīvojumiem, guvu tur tādu emociju devu un pozitīvu enerģiju kādu grūti uzņemt citos veidos. Viena no atmiņām, kuru varēšu paturēt vēl ilgi, un kuru šķiet nekad neatkārtot dodoties tūrfirmas braucienā.

Tālāk ar kājām dodamies uz viesnīcas pusi, pa ceļam izvēloties mazākās ieliņas un redzam vēl daudz interesanta nost no apskates objektiem. Nākamajā rītā paredzēts brauciens uz Kyoto, par ko nākamajā rakstā.

Ieteicams uz pirmās bildes uzspiest, un tad iet uz nākamo ar klaviatūras bultiņām. Tad gan nebūs redzami bilžu apraksti.

Kāda no Nikko tempļu ēkām
Kāda no Nikko tempļu ēkām
Matsumoto iela
Matsumoto iela
Matsumoto pils
Matsumoto pils
Matsumoto parks
Matsumoto parks
Aina Matsumoto parkā
Aina Matsumoto parkā
Tsumago viesu mājas vakariņas, tai skaitā ar sienāzīšiem
Tsumago viesu mājas vakariņas, tai skaitā ar sienāzīšiem
Tsumago ciemata nakts aina
Tsumago ciemata nakts aina
Tsumago no rīta
Tsumago no rīta
Pa ceļam no Tsumago uz Magome, bezmaksas atpūtas vietā
Pa ceļam no Tsumago uz Magome, bezmaksas atpūtas vietā
Pēc 10Km ierodamies Magome
Pēc 10Km ierodamies Magome
Kārtējā Soba ar Tempura
Kārtējā Soba ar Tempura
Vilcienu sistēma ir ļoti pārskatama un skaidra
Vilcienu sistēma ir ļoti pārskatama un skaidra
Suši nigiri brauc pa lenti
Suši nigiri brauc pa lenti
Takayama pilsētas jaukās ieliņas
Takayama pilsētas jaukās ieliņas
Takayama
Takayama
Kenroku-en dārzā
Kenroku-en dārzā
Kenroku-en
Kenroku-en
Kenroku-en ķiršu ziedlapām klātie celiņi
Kenroku-en ķiršu ziedlapām klātie celiņi
Kanazawa pils
Kanazawa pils
Draudzīgie šinto priesteri
Draudzīgie šinto priesteri
Tirgū
Tirgū
Kārtējais Tanuki (tie te ir visur!)
Kārtējais Tanuki (tie te ir visur!)

10 thoughts on “Japāna 4: Viss turpinās

    1. nju, var jau būt, ka vienkārši atškirīgs skatījums mums, jo tev ši pasaules daļa kā tāda patīk. Kaut gan Sergejs ar teica, ka man vajadzēja braukt uz Japānu nevis Ķīnu labāk. Bet nju ķirši fantastiski un izskatās tiešam sterills, ko nevarētu teikt par ĶĪNU. Kaut gan Ķīnā mēs bijām dziļāk iekšā, jo HK, Jagshua, kur bija eiropieši nebija problēmu, hard core bija daļā, kur eiropiešus nekad nemanīja

      1. Starp citu tad kad jūs braucāt, Sergejs arī bija bijis tikai tajā pašā Ķīnas daļā kur jūs. Tā valsts jau ir milzīga un ļoti dažāda. Nav arī nekāds brīnums, ka Pekina (tūristu galvenā centrāle) ir sakoptāka un pilnīgi citāda.

    2. mēs bijām ļoti dažadās daļās: vairāk pat nekā Tu vai Sergejs. HK- neskaitās Ķīna, Ķīna: Changsha, Fenghuang, Guilin, Yangshua, Schenzen , Zhangjiajie, Guangzhouun vēl šur tur caurbraucot, bet jā Pekina ir savādāka, jo tur pazīst kas ir eiropietis 🙂

      1. Ja tu palasītu aprakstus, redzētu, ka baltos mēs neredzējām gandrīz nekur, un arī ar mums nāca fotografēties. Tev vienkārši ir kaut kādi pamatīgi aizspriedumi un komforta prasības. Es negribu vairs par šo strīdēties. Tavos aprakstos viss ko rakstīji kā sliktu, es uzskatu par normālu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *