Atmiņas

Bija tādi laiki, kad šeit rakstīju bieži un daudz, taču tagad esmu sapratis, ka rakstīt ko citu kā punkts-pa-punktam stila ceļojumu aprakstus es vairs nemāku. Protams, pabraucot dažus gadus atpakaļ un palasot to, ko tur esmu sarakstījis, paliek skaidrs, ka arī toreiz nemācēju izteikties, bet šobrīd problēmu ir saasinājis 140 simbolu sindroms – vairāk kā dažus teikumus no sevis izspiest ir grūti. Šobrīd lasu Annas Frankas dienasgrāmatu un esmu šokā par meitenes skaisto valodu jau tik agrā vecumā. Lai gan, atšķībā no manis, Anna brīvo laiku pavada mācoties svešvalodas un ļoti ļoti daudz lasot. 

Galu galā, nevienu jau tāpat neinteresē tas, ko tu domā. No sociālajiem tīkliem ir iespējams pazust tā, ka neviens to pat nepamana un blogu ierakstus pat es pats lasu tikai pa diagonāli (vai precīzāk, interesantāko rindkopu pirmo teikumu puses). 

Priekš kam tad es vēl rakstu? Protams sev. Atmiņa labāka nevienam nepaliek, bet atmiņas ir dārgākais kas mums ir – tāpēc jau arī lielāko daļu brīvo līdzekļu ieguldu ceļojumos. Atmiņas un piedzīvojumi ir tās, kas veido cilvēku. Visu pārējo ir iespējams pazaudēt, bet atmiņas izdzēsīs tikai laiks. Jau tagad atrodu interesantas aizmirstas nianses savu senāko ceļojumu aprakstos, jo pilnīgi visu nav iespējams atcerēties, prātā paliek tikai spilgtākais. 

Vai varbūt tas ir vecums? Bezcerības sajūta, ka pasauli mainīt sapņo tikai jaunie un jāsāk pierakstīt viss ko redzi, pirms iestājas alcheimers? Es ceru, ka tas ir pārejoši. 

Pelēkā dienā pēlēkas domas.

6 thoughts on “Atmiņas

    1. Es tikai bildēju, recenzijas nerakstu. Ko tieši tu gribi zināt? Bildes jau runā pašas par sevi 🙂 Ja sanāk labas, tad viss okei.

      Man pašam liekas, ka bildes īpaši nav mainījušās, lai arī ir nomainīti 3 fotoaparāti. Tas laikam liecina, ka tehnikai nav liela nozīme

  1. Vilks aitas ādā (Sony Nex5) bija +1 lai iegadatos tieshi sony nex.
    Tagad kad lietoju fuji x-e1 tavas ceļojumu aprakstu bildes ir +1 lai iegadatos 35.1.4 .ps kad ieraudziju exifos fuji 35 1.4 biju parsteigts .

  2. Tieši iedomājos, ka Normis sen neko nav rakstījis… kāds vēl alcheimer, mēs vēl tikai 30 – niekā. Izklausās pēc gada noslēguma domām, kas man ar šad tad pārņem, bet nekas glabājam, glabājam atmiņas, man ir daudz pozitīvo par visiem. Nezinu kāpē, bet atmiņā ir iesēdies kāds vakars, neatceros kā sauca vietu pie Noras radiem/paziņām Beičas laikam, nakts, vakars zvaigznes, ugunskurs un pink floyd – tāds kā maģisks vakars un vēl daudz kas no ceļojumiem un kopā pasāktā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *