Ķemeru laipas

Šķiet visi zin, kur atrodas Ķemeru laipas. Vismaz man tās bija pirmās zināmās purva laipas Latvijā. Toreizējās laipas gan sen ir ieaugušas sfagnos un tām pa virsu relatīvi nesen atklāta jauna laipa. Pieejami divi maršruti – lielais un mazais loks, taču tā kā mēs pat ar mazu bērnu vienmēr ejam “garo” 3km maršrutu, īso loku izmantojam tikai atpakaļceļam, lai nebūtu jāiet pa meža grantceļu (kas ir garā maršruta atpakaļceļš). 

Tagad arī autostāvvieta uzcelta daudz tuvāk maršruta sākumam, lai arī tualetes ir tikai tālākajā stāvlaukumā. 

Maršruts ir ļoti vienkāršs, pa ceļam (garajā lokā) ir skatu tornis un laipa kopumā ir ļoti laba, līkumota, ar info stendiem pa ceļam. 

Šajā apmeklējuma reizē spēcīgi lija lietus un gaisa temperatūra bija tikai grādu virs nulles, tāpēc šis bija kārtējais pierādījums tam, ka nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Nav pienācīgu atrunu lai nedotos pastaigā pie dabas, īpaši ja šāds maršruts ir tik tuvu Rīgai. Uz laipas pavadījām divas stundas, kuru laikā tā arī palikām sausi — labi pārbaudījām savas Didriksons lietus jakas (neliela reklāma, jo mēs esam oficiālie Didriksons izplatītāji Latvijā). 

Tie, kuri nezin, kur atrodas Ķemeru laipas — uzreiz aiz ķemeru pagrieziena pa kreisi, garām kapiem.

Vikmestes taka

Šī taka atrodas netālu no Krimuldas un dod lielisku iespēju nokļūt Turaidā, nenovietojot automašīnu maksas stāvvietās. Taka sākas pie apslēptas un klusas autostāvvietas meža otrā pusē. Taka nav apļveida, tā taisnā maršrutā aizvedīs jūs uz Siguldas-Turaidas ceļu, kur pa ceļam viegli apskatīt Taurētāja kalnu, Gūtmaņa alu un citus lielākai daļai pazīstamus objektus. 

Lai arī vietām takas norādes ir nolūzušas, kopumā taka ir labā stāvoklī, ir ļoti daudz jaunu tiltiņu pāri upītei, takas virsmu sedz “mulča”, kas gan lietainā laikā pārvēršas tādā kā muklājā un vietām to labāk ir apiet pa malu. 

Ja šāda taisna taka būtu kaut kur citur, diez vai mēs to varētu ieteikt, jo tā ir plata un visai vienmuļa, taču kopā ar Taurētājkalnu, Krimuldu un Turaidu, šī taka tomēr ir interesants jauns veids kā pastaigāties šajā rajonā. 

Mēs gājām maršrutu Stāvvieta – Vikmestes taka – Taurētājkalns – Krimulda – Vikmestes taka – Stāvvtieta un kopā sanāca nedaudz zem 4km. 

Taku var apvienot ar Kubeseles taku, kas pa ceļam (uz Vikmestes un Kubeseles takām izdevīgāk braukt no Murjāņu puses)

Skaņaiskalns

Skaņaiskalns atrodas Mazsalacā, pie skaistās Salacas upes. 

No Mazsalacas centra uz Skaņokalnu ved daudz norāžu, un palaist garām to nav viegli. Sekojot tām, nonākam pie nelielas autostāvvietas un kases kioska. Izrādās ieeja ir par maksu. Cena ir 1.5Eur par cilvēku, taču kā noskaidrojām, tā ir vairāk nekā adekvāta tam, kas teritorijā sagaida. Kasē ir iespējams nopirkt arī automašīnas caurlaidi, taču iesaku to nedarīt, jo no kases kioska uzreiz sākas ļoti skaista un unikāla dabas taka, kas brīžiem vijas pa pašu stāvkrastu malu, paverot fantastiskākos skatus uz vienu no skaistākajām ainavām Latvijā. 

Vienīgi ja plānojat lielāku pikniku takas otrā galā, jo pie sākuma piknika vieta ir maza. 

Dabas taka vienā virzienā ir aptuveni trīs kilometrus gara, taču ļoti dažādīga un ar vairākām pieturas vietām.  Šajās vietās bērnus sagaida atpūtas laukumiņi ar skaistām kokgrebuma figūrām, interesantām dekorācijām, skatu platformām, alām, negribas pat visu atklāt, dažas no instalācijām ir vienkārši fantastiskas arī pieaugušajiem. Kopā ar dabas taku šis ir lielisks visas dienas piedzīvojums ģimenei, viena no labākajām šāda tipa vietām Latvijā. 

Nemaz nezināju, ka lielākā daļa no figūrām ir jaunas, un no vecajām te ir palikušas tikai dažas. Tā kā ja neesat šeit bijuši nesenāk par pāris gadiem, noteikti atbrauciet. 

Lielākiem staigātājiem interesanti, ka takas galā sākas otra dabas taka – Dauģēnu taka, kas ir vēl papildus 11 kilometru gara, kopumā ar Skaņākalna taku veidojot Latvijas garāko labiekārtoto pastaigu taku (un tas vienā virzienā). Otro taku gan mēs negājām, taču apskatījāmies kur tā sākas, un iziesim kādu citu reizi. 

Ik pa brīdim ir izvietoti soliņi, pa ceļam avotiņš. Iesaku paņemt līdzi ēdamo, jo šeit nekādu ēstuvju tuvumā nav, toties takas galā — pašā Skaņajā kalnā — ir piknika vietas, gan zem jumtiņa (liels galds ar daudz sēdvietām), gan ugunskura vieta (arī ļoti daudz cilvēkiem). 

Čužu purva taka

Esot Kandavā, pārbrauciet pāri tiltam un nogriezieties virzienā uz Zemīti, tur pēc pārsimts metriem būs norāde pa labi uz Čužu purva taku. Taka ir 3km gara, daļēji no laipām. Pa ceļam ir piknika vietas pie Abavas. 

Vasarā

Ja iepriekš biju aprakstījis mūsu pārgājienu ziemā (skat. zemāk), bijām piebraukuši arī karstā vasaras dienā, lai papildinātu aprakstu ar pavisam citādām bildēm. 

Piknika vietā bija pilns ar pienenēm, Olivers upmalas krastos atrada “džungļu taku”, un šoreiz arī aizgājām līdz Velna acs avotiņam padzerties ūdeni (uz to ir norādes, paņemiet līdzi kādu pudelīti). Blakus avotam ganās arī savvaļas govis. Pa ceļam redzējām daudz dažādus aizsargājamus augus, tos gan lūdzu neplūc, lai cik skaisti tie neziedētu. 

Čužu purva taku meklē dodies.lv

Ziemā

Aptuveni stundas brauciena attālumā no Rīgas atrodas burvīga maza pilsētiņa ar senlaicīgām ieliņām, skaisto Abavas upi, un divām jaukām pastaigu takām netālu no pilsētas — Kandava. Čužu purva taka ir trīs kilometrus gara. Noteikti te atgriezīsimies vasarā, jo uzsvars ir uz augu bagātību. Taka ir ļoti daudzveidīga, te ir sēravots, brīnišķīga labiekārtota atpūtas vieta pie Abavas, koka laipas, senatnīgs mežs, pļava. Atpūtas vieta ir pa ceļam pie takas, tur var iekurt ugunskuru (ir malka), pasēdēt pie galdiņiem pie Abavas upes. Kopumā iesaku aizbraukt, bet noteikti te pavisam burvīgi ir vasarā, kad sisina sienāši, laidelējas putni, un uz laipām saulē sildās ķirzakas. 

Otrpus upei, pie vecās Mācītājmājas, sākas Taka uz vecajiem ozolājiem, kuru gan grūti nosaukt par taku, jo tā ir ļoti īsa, un būtībā vienkārši no mācītājmājas aizved apmeklētāju līdz vecajiem Abavas stāvkrastiem, kur ir skaisti skati un tāds kā laukums, kur izskatījās kāds nesen ir svinējis kāzas. Puse no takas ir iespaidīga izmēra kāpnes, kuras izskatās ir izgatavotas nesen. 

Iesaku abas apvienot, mēs izgājām pirmo, un tad, pa ceļam uz netālu esošo Imulas ēstuvi, piestājām arī pie Ozolāju takas. 

Čužu purva taka
Čužu purva taka
Kandavas mācītājmāja
Kandavas mācītājmāja

Viešūra ezers

Turpinām dabā vērtēt Dodies.lv ievietotās dabas takas. Šodien ar domu atrast kādu aukstāku vietu Latvijā, devāmies uz Vidzemes augstieni, lai apskatītu Viešūra ezera taku. Tā kopumā ir 3km gara, un ir diezgan daudzveidīga. Taka ir sliktā stāvoklī, vairāki tiltiņi ir sabrukuši, trepītes sapuvušas. Galdiņi un tualete gan izskatās jauni, turklāt svaigās tualetes durvis rotā lepns Eiropas Savienības plakāts. Laikam fondi tālāk par atpūtas vietu nav tikuši. Pa ceļam uz taku iesaku piestāt arī pie Kangaru ezera, kur neliela taka ved uz pilskalnu. Šobrīd (ziemā) tur ir ļoti slapjš, tāpēc bez gumijniekiem tālu netikt, taču vasarā te ir ļoti jauka neliela pastaiga. Diemžēl tas nav traucējis kādam izmest ledusskapi turpat blakus takai. Kangaru ceļš vispār ir ļoti skaists un līkumots, tāpēc ceļā uz Vestienu (kur atrodas Viešūra taka) iesaku braukt tieši pa Kangaru ceļu. 

Kartavkalnu taka

Olivers
Olivers

Brīvdienās bijām apskatīt kārtējos http://dodies.lv objektus — vienu taku un vienu piknika vietu. Šobrīd kartē ieviests jaunums, ka mūsu personīgi pārbaudītajiem objektiem uz kartes ir tumša maliņa, nepārbaudītajiem — balta. Vizuāli ļoti neuzkrītoši, jo bieži tam nav nozīmes. Bijām arī meklēt dažas citas vietas, kuras nu jau kartē vairs nav atrodamas, jo tās neizdevās atrast (Striķu skolas taka, Meža inteliģences taka pirms Bauskas). Es pieļauju, ka šīs takas kaut kur arī eksistē, taču nav īsti domātas gadījuma apmeklētājam. Dodies.lv cenšamies apkopot tieši plašākam apmeklētāju lokam domātās, galvenokārt marķētās, un internetā atrodamās takas. Konkrētu skolu skolēniem domātās, komerciālās, atpūtas kompleksos esošās — tādas kartē neliekam. Ja tev ir zināma, kāda uz mūsu kartes neatzīmēta, bet dabā marķēta un virs 1km gara dabas taka — padod ziņu! Atgādināšu, ka dodies.lv apkopo brīvi pieejamus un viegli atrodamus (bez pieteikšanās) dabas objektus, pārsvarā dabas takas un purva laipas. Ja kartē atzīmēti torņi, tad tikai ja uz tiem individuāli vērts braukt, tos neatzīmējam, ja tie ir pie takām. Piknika vietas ir tādas, kur izvietoti galdiņi jaukā vietā, ar iespēju iekurt ugunskuru un paēst svaigā gaisā. Parki ir plašākas teritorijas, kurās nav konkrēta maršruta. Velo maršruti ir marķēti un īpaši izstrādāti velosipēdu ceļošanai, tie parasti ir garāki. Visi dati ņemti no LVM, DAP, pašvaldību mājaslapām.

Kartavkalna taka patiesībā ir kas vairāk kā tikai taka, šeit atrodams sens pilskalns, tam pretī uzbūvēta seno kuršu apmetnes imitācija, ir trīs lielas piknika vietas, nedaudz gan izjucis bērnu laukums, un pašu taku ir vairākas. Izgājām t.s. lielo loku, kurš ved gar skaistu nelielu upīti (Bikstupe), taču ir arī viens īsāks maršruts, kā arī līdzīga garuma “Jauniešu aplis” (neizdevās noskaidrot kāpēc tā). Spriežot pēc tā, ka eglītēs vietām bija iekārti dārzeņi, šo vietu iecienījuši saulgriežu svinētāji, tā ka jāņos lai arī ideāla vietiņa, droši vien būs aizņemta.

Diemžēl nācās secināt, ka mūžsenā Kartavkalna egle, uz kuru pat ir izvietotas norādes, kaut kad nesen ir vēja nogāzta.

Turpat netālu atrodas arī Elles kalns, kurš īpašam braucienam droši vien nebūs piemērots, taču garām braucot ir vērts piestāt, izstaipīt kājas, vai no termosa iedzert tēju. Te atrodama neliela cilvēku ierīkota ala, ar velvētiem griestiem. Blakus ir arī piknika vieta ar tualetēm un galdiņiem.

DSC_7912
DSC_7912
DSC_7914
DSC_7914
Nogāztā kartavkalna egle
Nogāztā kartavkalna egle

 

DSC_7927
DSC_7927
DSC_7928
DSC_7928
DSC_7930
DSC_7930
DSC_7931
DSC_7931
DSC_7933
DSC_7933
DSC_7935
DSC_7935
DSC_7954
DSC_7954
DSC_7955
DSC_7955
DSC_7963
DSC_7963

Elles kalnā:

DSC_7968
DSC_7968
DSC_7971
DSC_7971

Līgatnes upes dabas taka

Brīvdienās savācāmies prāva ekskursijas grupa un devāmies pastaigāties. Ārā spīdēja saule, laiks bija jauks, un vajadzēja paelpot svaigu gaisu. Nevienā no šīm takām nebiju bijis.

Līgatnes upes dabas taka

Līgatnes upes taka atrodas netālu no Līgatnes, sekojot dodies.lv kartē atliktajam punktam nonāksiet līdz takas sākumam, taču ja kartē orientēties grūti, Līgatnē pagriezieties uz Nītaures pusi un 7km tālāk, pie autobusu pieturas “Ķigari”, ieraudzīsiet necilu koka norādi pa kreisi uz Līgatnes upes taku. Sekojot norādēm arī nonāksiet pie mērķa. Taka nav gara, pat ja esat ieradušies ar ratiem, tos pie pirmajām trepēm var atstāt, un mazo var nest slingā vai vienkārši uz rokām, jo taka ir apļveida. Ratus pēc tam atkal atradīsiet kur nolikāt. Gājiens ir ļoti dažādīgs, būs gan trepītes, gan tiltiņi, gan gājiens pa krauju, gan arī upes šķērsošana pa nogāzušos koku, kurai piemontēta marga. Pa ceļam ir vairākas piknika vietas, tāpēc ieteicams paņemt līdzi piknika somu ar uzkodām. Ir pat ugunskura vieta ar malku, un mazajiem ir milzīgs prieks uzcept vienalga kas lai nebūtu paņemt līdzi. Mūsu mazais Olivers ar lielāko prieku ugunī cepināja siera pīrādziņu. Nedrīkst aizmirst, ka mežā neko nevar atstāt, vienmēr atkritumus paņemiet līdzi, un ja redziet kāda cita atstātus papīrus, paņemiet arī tos. 

Mālpils dabas taka

Mālpils kā apdzīvota vieta man saistās tikai ar centrā izvietoto zelta cūku, kura savulaik tapa kā atbilde centrāltirgus plānam izvietot absurdi dārgu zelta cūkas pieminekli. Kaut kādi cilvēki sameta naudiņas un izveidoja daudz lētāku un mīļāku zeltītu cūku. Tagad tā atrodas Mālpils centrā. Citādi te nekā daudz apskatāma nav – no trim kafejnīcām viena bija ciet, otrā bija tikai bulciņas, un trešajā bija bail iet iekšā. Esot arī dārgā gala kafejnīca muižā, bet uz to brīdi mēs to nezinājām. Kas to būtu domājis, ka šeit izveidota jauna dabas taka (PDF links uz aprakstu). Tās sākums ir attālāk no centra, netālu no tiltiņa pār Mergupīti. Tur var novietot auto, un pie takas sākuma ir galdiņi kur paēst – blakus milzīgam Oto Skulmes dižozolam. Taka ir vairāk tāds kā izpļauts maršruts gar smuku upīti, vietām izlikti koka tiltiņi, taču pārsvarā tā ir vienkārša gājēju taka vienā virzienā. Nesaprotamu iemeslu dēļ uz takas ik pa pāris metriem bija izbērta kaut kāda ķimikālija, labākajā gadījumā sāls, sliktākajā – nezinu kāda inde. Ja to ir darījuši takas veidotāji, tas pamatīgi sabojāja kopējo iespaidu, un bērni gribēja to paņemt rokās, tāpēc ļoti liela kļūda ko tādu izbārstīt. Kopā iespaids un emocijas nebija ļoti labas, jo taka iet vienā virzienā, tāpēc nevar atgriezties pie auto kaut kādā loģiskā veidā, un jau minētā “takas apstrāde”.

Mālpils dabas taka
Mālpils dabas taka
Mālpils dabas taka
Mālpils dabas taka
Mālpils dabas taka
Mālpils dabas taka
Mālpils dabas takā izbērtais draņķis, ik pa pāris metriem, ceru ka tā nav kaut kāda inde
Mālpils dabas takā izbērtais draņķis, ik pa pāris metriem, ceru ka tā nav kaut kāda inde
Mālpils dabas taka
Mālpils dabas taka
Mālpils dabas taka
Mālpils dabas taka