Garlaicība

Ak jā, es dodos uz Brazīliju un pēc tam uz Kolumbiju, pēc kafijas. Lidojums Rīga – Parīze – Rio – Salvadora – San Paulu – Bogota (Kolumbijā) – Parīze – Rīga. Darba darīšanās, braucu ar kolēģi un priekšnieku.
Dirnējam Parīzes lidostā. Desmit stundas. Nosēžoties bija tik šausmīgi drausmīgi pretīgs laiks, ka nolēmam nekur nedoties un palikt dirnēt.

Pagaidām bijušajās divās bagāžas kontrolēs (Rīgā un Parīzē) mani ir pamatīgi ņēmuši priekšā. Man esot par daudz tehnikas somā. Dīvaini, bet man parasti ir tik daudz tehnikas somā, un nekad iepriekš neesmu radījis tādas reakcijas. Varbūt sakarā ar pāris mēnešus atpakaļ izteiktajiem teroristu draudiem, eiropā ir kāds paaugstināts drošības līmenis? Somā man ir Nikon D90, Nikon F3, abi ar 50mm objektīviem virsū, Canon HG21 videokamera un logitech webkamera. Otrā somā bez drēbēm vēl ir neliels printerītis, foto statīvs, rūteris ar trim aizdomīgām antenām, laptops un čupa strāvas adapteru un lādētaju. Iečekojamās bagāžas nav.

Un vēl man ir divas ISO1600 krāsu fotofilmas. Fujifilm Natura1600. Pasūtiju no Japānas, nekur ārpus tās viņas nevar nopirkt. Un filmiņas arī ir problēma – tās nevar laist caur bagāžas skeneriem, laist var tikai līdz kādiem ISO1000 lai nesabojātu ar rentgenu. Un man tas ir jāskaidro. Paldies dievam abās lidostās zināja, ka nedrīkst un kāds ir pieļaujamais ISO. Vienīgi atlika pierādīt, ka man tiešām ir ISO1600 un Parīzē vecis ar kaut kādu ķīmisko ieroču pārbaudes mehānismu vēl pārbaudīja. Noslaucīja ar īpašu lupatiņu, un ielika kaut kādā analizātorā. Un tad viņiem vajag apskatīt katru manu mantu. Latvieši prašņāja itkā nebūtu ko darīt. Kāpēc man tik daudz fotoaparātu (divi)? Kādas bildes es taisu? Vai es strādaju kādā fotostudijā? Es protams saku ka nē, hobijs, un tad viņi man bāž batonus ausīs, ka vajagot izziņu ka esmu profesionāls fotogrāfs. Man redzi esot paveicies, ka šoreiz tiku sveikā cauri, nākamreiz nelaidīšot bez izziņas. Kāda pie velna izziņa vēl? Absolūts kaprons.

Parīzē pēc bagāžas kontrolpunkta īsti nav ko darīt, kur nu vēl 10 stundas. Izveidojām nelielu interneta kafejnīcu ar savu rūteri, dirnējam kafūzī. Izstaigāju teritoriju – nu labi, ir vairāk par 10 veikaliem, varbūt pat 30, bet no tiem tikai kādi 4 nav smaržu veikali. Ir precīzi viens pārtikas veikals. Toties es atradu Laduree, kas ir slavens ar saviem debišķīgajiem Macaron cepumiem. Ja atceraties, es tādus taisīju. Īsts pavāra pārbaudījums, toties fantastiski rezultāti. Nevarēju laist garām izdevību, nopirku divus Macaron cepumus par 3.8 Eur kopā. Fantastika! Bet galvenais prieks – ļoti tuvu manam veidojumam.

Atradu arī bodi, kur pārdod iPhone4 par 799Eur. Ja kādam tas šķiet lēti, atpakaļ ceļā varu nopirkt (yeah, right).

14 thoughts on “Garlaicība

  1. Interesanti par tiem fotoaparātiem.Nesen lidinājos pa Eiropu ar veseliem trijiem bagāžā un tikai Berlīnē lika izņemt fotosomu no mugursomas ar argumentu, ka esot daudz elektronikas. Lieki piebilst, ka man nekādas izziņas nebija un neviens to arī nejautāja.

  2. lai cik jocigi nebutu, bet man arii piesejas lidojot uz Liverpool atpakal no Latvijas pec atvalinajuma. izzinu gan neprasija, bet lika nonemt kameram objektivus pirms otreizejas laizsanas caur skaneri un ari prasija kam man vajag, tris gabalus, a vot vienkarshi, canon450 ar ko vnk focet dabas skatus, otrs filminieks shad tad ko ieveribas cienigu var uznemt un ziepitis lai rajonos kur labak nevilk araa kameru varu paslepus uznemt pa kadram.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *