Sākums

Pēc deviņpadsmit lappusēm es biju iemīlējies, pēc vēl desmit, manās acīs riesās asaras. Simts vientulības gadu pavisam noteikti ir meistardarbs. Tik skaisti uzburtu stāstu es sen nebiju redzējis, tik vijīgu, sapņainu valodu, tik fantastisku pasaku pasauli. Teicēja balss skanēja El Labirinto del Fauno teicēja balsī, un arī skati un tēli veidojās līdzīgi. Cik labi, ka mans kompanjons šajā ceļojumā būs šī grāmata.
Ārā pa iluminatoru neko redzēt nevar, ir tikai pelēkā zirņu zupa. Tikai kādus simts metrus no zemes es ieraugu pirmos skrejceļa apveidus, un drīz jau esam nosēdušies Parīzē. Gāž lietus.

Paēdām lidostas restorānā, es ēdu Gaspačo un Grilētu lasi ar dārzeņiem. Miegainās stundas. Līdz lidojumam to būs vēl desmit. Esam ierīkojuši savu personīgo interneta kafejnīcu. Es prātoju, vai agrāka vai vēlak nenocietīšos un neuzskriešu augšstāvā uz pa ceļam manīto Laduree, nopirkt kādu Macaron cepumiņu par 1.8Eur gabalā. Laduree ir tie īstie īstie Macaron speciālisti. Nē, to nedrīkst laist garām.

6 thoughts on “Sākums

  1. Dodos uz Brazīliju uz nedēļu, pēc tam tālāk uz Kolumbiju. Būšu mājās pēc 2 nedēļām. Darba lietas, bet lielākā daļa laika ir pārbraucieni un pauzes starp tiem. Ceru arī uz mirkli vides apskates 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *