Īstā pizza napoletana

Balstoties uz mūsu draugu ceļojumā gūtajām zināšanām, vienu National Geographic rakstu, wikipedia ierakstu, kā arī oficiālo Pizza Napoletana biedrību, vakardien izdevās radīt picu tik tuvu īstai Itāļu picai cik vien iespējams. Uzreiz atzīšos, ka Itālijā bijis neesmu, un autentiskumu varēju novērtēt tikai pēc bildēm un tā, ka man viņa garšoja labāk par citām ko biju taisījis. 
Nosacījumi īstai Neapoliešu picai ir sekojoši – mīklu veido tikai no augstākā labuma miltiem (cik labus varēja nopirkt, tik bija), sāls, rauga un ūdens; mīca tikai ar rokām (nekāda ruļļa); veido ne lielāku kā 35cm diametrā un ne biezāku par 3mm. Pārklāj ar samīcītiem (loģiski bez mizas) īstiem konkrētas šķirnes itāļu tomātiem (Itāļu gan man nebija), pārlej ar olīveļļu kas sajaukta ar svaigu baziliku un ķiploku, pārklāj ar sagrieztu mozarella sieru, un cep uz akmens, līdz 300C sakarsētā krāsnī ne ilgāk kā divas minūtes. Manā krāsnī gan nekūrās nepieciešamā ozola malka, bet tas nekas. Toties bija viss pārējais. Otrai picai papildus tika uzlikts nedaudz tomātu pesto, un kaltētie tomāti. Šī pica bija garšīgāka nekā pirmā, un noteikumi īpaši netika pārkāpti. Te ir rezultāts: 

12 thoughts on “Īstā pizza napoletana

  1. Šķiet, ka kopš brauciena uz Itāliju pirms diviem gadiem, picas mājās vairs neesam cepuši, tomēr ik pa laikam esmu domājis to atsākt. Un pirmā, ko cepšu būs parastā Margherita ar “sauso” mozarellu (Stockmanī ir pieejama).

  2. Līga, protams, kur tad citur 🙂 Mums ir tāda īpaša akmens plāksne paredzēta cepšanai. Viņu ieliek krāsnī, tur karsē kādas 40 min, tad plāksnei picu liek virsū ar “lizi” (bildē). Arī maizi tā cepām.

  3. Normi, iepriekšējā komentārā tak uzsvars bija uz “akmens” nevis uz “krāsns” :)) Skaidrs tagad, nezināju par tādiem akmeņiem, ko krāsnīs liek 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *