Travel

Taizemes otrā daļa

Fiksi, fiksi, jāpabeidz Taizemes raksts, pirms esmu devies nākamajā lielajā ceļojumā! Nezinu, kas ar mani ir, bet ar katru nākamo, tie ceļojumu apraksti nāk ar vien grūtāk. Tā, kur mēs palikām? Bangkoka bija beigusies, lidojam tālāk. Uz Čangmai!

Āzijā iesaku uzinstalēt AirAsia lietotni un skatīties visus lidojumus tur. Tā no visām lētajām aviolīnijām ir viena no ērtākajām un lētākajām. Un kvalitātes ziņā pārsvarā ir pārāka par mūsu AirBaltic. Tā teikt, best of both worlds. Atrast un nopirkt lidojumu ir tiešām tik vienkārši kā mūsu galā ar Mobilly nopirkt biļeti vilcienam vai autobusam.

Chiang Mai paņēmām Grab taksi (tāds kā mūsu Bolt taxi vai Uber) un devāmies uz iepriekšējā dienā rezervēto viesnīciņu. Šoreiz tā bija daudz mazāka, privāta, nedaudz “backpacker style”, pamatīgi ieaugusi tādā kā slēptajā pasaku dārzā. Pēc fancy shmancy Hiltona, kurā bijām palikuši pirms tam, te pārgājām uz mugursomnieku dzīvi — un ne jau arī nejauši. Pati Chiang Mai ir ļoti piezemēta un tāda ar hipiju auru gaisā.

Apbūve pārsvarā ir vienstāvu, ik uz soļa ir vegānu kafejnīcas un visādas backpacker vietas. Ļoti patīkama un mierīga gaisotne pēc trokšņainās un milzīgās Bangkokas.

Iekārtojāmies, pasēdējām pie baseina, devāmies staigāt.

Atšķirībā no Bangkokas, te, papildus konstantai nenormāli garšīgā ēdiena ēšanai, mums bija arī plāns! Pirmajā pēcpusdienā tā bija tikai staigāšana pa tempļiem un ēšana, bet uz nākamo dienu mēs viesnīciņas reģistratūrā rezervējām braucienu uz dabas parku. Es jau iepriekš rakstīju, bija pagājis visai ilgs laiks, kopš bijām ceļojuši “kā agrāk”, tāpēc bijām totālā sliņķu režīmā.

No rīta atbrauca mazs balts mikrobusiņš, kurā jau sēdēja pārītis citu tūristu un ar to tad arī devāmies vairāku stundu braucienā uz Doi Inthanon dabas parku.

Pirmā pietura bija pie smukiem ūdenskritumiem, kur varēja pastaigāt pa dažādām taciņām, ar vai bez margām un ar vai bez seguma. Nākot atpakaļ uz autobusu, kamēr mēs ar Oliveru gājām paskatīties, kas ir kioskā pie stāvvietas, Nora devās uztaisīt vēl kādu bildi pie tuvākā ūdenskrituma. Tā kā tur bija paliela zīme “careful, it is slippery”, es viņai uz to norādīju un teicu “uzmanīgi, ir slidens”, taču viņa šo norādi neņēma vērā un neuzmanījās, paslīdēja un nokrita uz rokām, kuras arī paslīdēja un tad bams, vienkārši ar seju pret akmeni. Kamēr mēs pie veikaliņa slaistamies, nāk pretī Nora, asiņojošu seju. Par laimi visi uzreiz iesaistījās, dabūja maisiņā ledu, mierināja utt. Baigi nepatīkami. Sākumā likās, ka pārgājiens, kas sekoja nākamajā pieturā, būs jāatceļ, taču kad sākotnējais šoks bija pārgājis, tomēr nolēmām, ka jāiet ir. Par laimi, pāris dienās satūkums nogāja nost un nekādas paliekošas rētas nepalika, bet nu sākotnējais izbīlis bija pamatīgs.

Pats “pārgājiens”, lai arī kalnains, nebija nekāds garais – nogājām ap 4 kilometriem. Tādi nu ir tie pārgājieni, kuri pielāgoti jebkuram tūristam. Skati gan bija ļoti forši un atgādināja senos laikos ieto pārgājienu Laosā. Protams, kad ir +38C grādi un gaisa mitrums ir tāds, ka cirvi var pakārt, nogurums tāpat bija manāms. Gājienu finišējām kafijas plantācijā, kur bija ierīkota neliela kafejnīca un veikaliņš.

Atpūtāmies, padzērām jocīgas tējas un kafijas, tad arī devāmies tālāk.

Nākamamā pietura bija paredzēta augšā kalnos, no kuriem paveras skaists skats uz templi un apkārtni, kurš bieži redzēts visādos Instagramos, bet nu … kā parasti, kad vajag redzēt pašam, ir vai nu remonts, vai migla. Šoreiz otrais. Papildus tā migla ik pa brīdim pārvērtās lietū un visa šī pietura nebija diez ko izbaudāma. Bet nu tā gadās.

Vakarā pēc visiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, palutinājām sevi ar jaukām un ļoti garšīgām vakariņām kādā veģetāriešu restorānā un tad devāmies uz džeza klubu. Tur gan bija kārtīgi pārbāzts un iekšā tikt nevarēja, kas gan netraucēja pasēdēt ārpusē un pabaudīt atmosfēru arī bez oficiālām sēdvietām.

Nākamajā dienā pastaigājām pa tempļiem, papeldējām baseinā, paēdām pusdienas piemājas kafejnīcā un tad bija kārta nākamajam rezervētajam pasākumam – Cooking Class!

Šī ir viena no tām izklaidēm Āzijā, kuras tirgo ik uz stūra, bet tā arī nekad nebijām mēģinājuši. Arī šeit mums atbrauca pakaļ balts busiņš un tad, kopā ar pārīti tūristu, devāmies kaut kur. Pirmā pietura – Tirgus. Tur mums visu ko izstāstīja par dažādām sastāvdaļām, kā arī nopirkām to, kas būs jāgatavo. Pēc tam braucām uz “fermu” nedaudz ārpus pilsētas, kur arī risinājās šie ēst gatavošanas kursi.

Kopumā, viss pasākums man ĻOTI patika. Bija gan interesanti apskatīt kā visas vajadzīgās sastāvdaļas tiek audzētas pašā fermā, gan bija interesanti paklausīties par dažādiem ēdieniem, tradīcijām. Man jau gan ir paliela pieredze tajiešu ēdienu gatavošanā, bet es pārsvarā izmantoju jau gatavās garšvielu pastas, jo vairumu no sākotnējām sastāvdaļām pie mums nopirkt nevar.

Viss, ko paši taisījām, pēc tam pašiem arī bija jāapēd, bet nu tā kā šie bija tādi iesācēju kursi, nekādu grūto ēdienu nebija. Tom Kha zupa, zaļais/sarkanais/massaman karijs ar rīsiem, pavasara rullīši un saldajā – mango ar lipīgajiem rīsiem. Protams, daži no pārējiem tūristiem (kopā bijām kādi 8 laikam) vispār nekad mūžā nebija nazi turējuši rokās, tiem tad gāja daudz grūtāk.

Diena bija izdevusies! Vakaru pavadījām staigājot pa foršo Chiang Mai pilsētu, klausoties dzīvo mūziku kaut kādā citā kafejnīcā, ēdot un beigās laiskojoties pie baseina.

Nākamo dienu arī pavadījām tādā pašā stilā, staigājot un ēdot, bez konkrēta mērķa, vairāk sekojot dažādiem interesantiem objektiem google maps, bildējot tempļus un kaķus.

Bet tad pienāca laiks doties uz nākamo pieturas punktu ceļojumā.

One comment on “Taizemes otrā daļa

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.