Tā sanāk, ka ar Noru esam ceļojuši daudz, bet pārsvarā uz netradicionāliem galamērķiem. Pilsētas kā Parīze, Londona, Ņujorka un pat Sanktpēterburga — tajās neesam bijuši. 

Tad nu beidzot saņēmāmies un nopirkām biļetes civilizētā aviokompānijā, noīrējām dzīvokli, un devāmies uz Parīzi maija vidū. 

Parīze ir ļoti liela un dažāda. Tajā ir dažādi pilnīgi atšķirīgi rajoni, katrs no kuriem funkcionē citos laikos. Ir gigantiskas un grandiozas ēkas, sabūvētas daudzajās Pasaules Izstādēs, ko Parīze organizēja 19gs beigās un 20gs sākumā. Pat Eifeļa tornis bija eksponāts, un kalpoja par ieejas vārtiem izstādē. 

Taču man personīgi visvairāk patika Monmartre rajona mazās bruģētās ieliņas, kafejnīcas, saulainie parki, dzirnavas, kruasāni un kafija. Tā savukārt ir cita parīze, ne grandioza, bet romantiska. 

Lai to visu apskatītu dažās dienās, nākas pamanīgi nostaigāties. Par laimi, uzzinājām, ka Parīzē ir ģeniāla velosipēdu nomas sistēma. Ik pa 2-3 kvartāliem ir velosipēdu novietnes, kurās stāv 5-25 (reizēm pat 50) velosipēdi. Pirmajā reizē no tur esoša automāta nopērk kartīti ar kodu. Kartīte maksā 1.85Eur. Ar šo kodu tad turpmāk vari izņemt velosipēdu, un braukāt cik ilgi vēlies. Kad pabeidz, noliec jebkurā nomas vietā iebraucot speciālajā novietnē. Automātiski reģistrēsies, ka velosipēdu esi atstājis. Un te nāk interesantais: par pirmo pusstundu nekas nav jāmaksā (par katru nākamo ir 1EUR), tāpēc ja velosipēdu noliec, un pēc divām minūtēm atkal paņem, visu dienu braukāsi par brīvu. Kopējās izmaksas ir tikai kodu kartīte par nepilniem diviem eiro.

Velosipēdi ļoti forši un ērti, lielākā daļa arī normālā tehniskā stāvoklī. Katru dienu nomainījām ap desmit velosipēdiem, reizēm vairāk. Piestāj pie kafejnīcas, noliec riteni, kad esi paēdis, atkal paņem. Un kad ritenis ir nolikts, tas vairs nav tavs, par to nav vairs jādomā. Tālāk vari iet ar kājām, un kad piekūsti, atkal paņem riteni.

Vietējie iedzīvotāji vispār riteņus ņem ar ko līdzīgu e-talonam, un tiem pat nav jāievada nekāds kods. Viens pīkstiens un ritenis tavs. 

Ja Rīgā būtu šāda sistēma, es pat nezinu vai brauktu ar savu velo.

Kā minēju, dzīvojām mēs jaukā mazā dzīvoklītī tuvu centram, kuru atradām ar Airbnb dzīvokļu īri (lietojot šo linku, dabūsi 18Eur atlaidi). Dzīvoklis bija tieši laikā. Saimniecei lieliska gaume, grāmatas un plates ar Dilanu, Velvet Underground, Niko, Lū Rīdu, Endiju Varholu, Rolling Stones un citiem. 

Kad divas dienas pa Parīzi bija izstaigāts, Luvra bija apmeklēta, tornis nobildēts, Ņujorkas brīvības statujas apmeklētas — trešajā ar vilcienu, no pasakaini skaistās Gare de  Lyon dzelzceļa stacijas, devāmies uz Fontainebleu mežu, kas pēc statusa ir kas līdzīgs mūsu Siguldai. Tur ir gan Versaļas klases pils, gan arī ļoti liels un skaists mežs ar pastaigu takām. Varētu teikt, ka dodies.lv komanda devās pieredzes apmaiņas braucienā. Nostaigājām tur 15KM, piknikā paēdām bageti ar zilo sieru, un pārguruši devāmies mājās. Vilcienā satikts aziāta paskata vietējais Parīzietis bija mums izstāstijis kurp doties un kādas ir labākās takas, tāpēc bez liekas maldīšanās bijām atraduši pareizo mežu. Jāsaka, ka ja neskaita marķējumus uz akmeņiem, takas ir pilnīgi nepieradinātas. Nav ne tualešu, ne piknika galdiņu. Tas protams ir reizē labi un reizē arī nepraktiski, bet kopā bija interesanta diena. 

Ceturtajā dienā apmeklējām vēl atlikušos apskates objektus, un tad jau arī Parīze bija apskatīta. Kopā katru dienu pārvietojāmies 20-30Km, kas nebūtu iespējams ja šeit nebūtu velosipēdu (aptuveni puse no tā gan tomēr bija ar kājām). 

Te arī dažas bildes. 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *