CDT + Geocaching

Kā gadījās kā ne, bet uzzināju par tādu CDT organizētu Lapsas pasākumu, tikai šoreiz bez Lapsas kā tādas. Kas ir lapsa pastāstīt nevarēšu, tieši šī iemesla dēļ. Nolēmām iesvētīt mūsu auto bezceļu lietās, un pieteicām dalību, kas būs, tas būs. Izrādijās ka pasākums ir kontrolpuntktu meklēšana un leģendas braukšana visai tradicionālā veidā, izņemot to, ka mūsdienīgā stilā kontrolpunktus reģistrēt vajadzēja ar mobilā telefona kameru skenējot QR kodus. Visai interesanti. Pasākums ļoti patika, izbraucām visus punktus dalot pirmo vietu (pēc laika skatoties dalījām 4. vietu). Pasākuma laikā iepazinām absolūti nepārzināto Baldones rajonu, kas likās kā liels atklājums, jo šeit ir kluss un mierīgs kā laukos, un atrodas tikai nieka 20km no Rīgas. Tas viss notika aizpagājušo sestdien.
Šī pasākuma iespaidā, pieteicāmies arī uz nākamo pasākumu – pagājušo sestdien. Šo pasākumu organizēja Gincha no Geocaching, un oficiāli tas arī bija Geocaching pasākums. Būtība bija nedaudz atšķirīga, tika piešķirta tāda kā pasaka, kuras tekstā bija iztrūkstoši dažādi skaitļi. Piemēram “izskaitīja visus ___ suņu zobus”. Tika iedotas koordinātes uz vietu kur suņu zobus var izskaitīt, un tādā garā arī pasakas tukšumus nācās aizpildīt. Visus ciparus aizpildot bija jāieraksta tie visi gala koordināšu formulā, nonākot Fināla vietā, kur bija pamatīgi saorganizēts pikniks ar nojumi, mūziku, ugunskuru un ēdamo. Un protams visiem ģeoslēpņotājiem visā savā realitātes godībā.

Tas protams ideālajā variantā, bet patiesībā ar mūsu komandu negāja tik gludi kā CDT pasākumā.

Atradām pirmos divus punktus, trešajā neko neatradām dēļ organizātoru kļūmes ar koordinatēm, toties sagaidījām veselu baru citu cilvēku. Izrādijās ka lapiņā ir kļūda, gaidījām organizatorus. Devāmies tālāk pa riktīgo offroad ceļu, sameklējām vēl vienu punktu, tad uz Info Punktu #2 pēc nākamajām koordinātēm. Piekļūt tur īsti nevarēja, tapēc ar dažiem citiem skrējām 1.3Km ar kājām, no otras puses diži liels ietaupījums nebija, it īpaši ņemot vērā lielo līkumu kas būtu jābrauc ar auto.

Pie punkta sagaidīja meitenes ar smieklīgi mazu piepūšamo bērnu laiviņu, ar kuru man kā pirmajam tika uzdots braukt uz purva lāmā esošu saliņu pēc nākamajām koordinātēm. Turpceļš bija mierīgs, lai arī zāļu dēļ ne gluži gluds, atpakaļ ceļā viens no krastā palicējiem mani atvilka līdz krastam ar striķi. Krasts nebija tas pieejamākais jo šim bija maza tāda kante un kamēr es tizli pagriezos lai līstu ārā, sīkā laiviņa kautkur pazuda zem manis un es pazudu purva zampā līdz zodam.

Paldies Prusux kas mani izvilka ārā. Pret purva peldēm man nav nekādu pretenziju, ja ne kabatā dzīvojošais dārgais telefons, kas par ūdeni ir visai sliktās domās. Tas protams uzreiz izslēdzās, pirms es paguvu pavēstīt faktu saviem līdzbraucējiem, kuri šajā brīdī devās apkārt uz Baložiem mani savākt.

Nekādas konkrētas vietas mums sarunātas nebija, un GPS bija tikai man. Garminam, starp citu, pret niršanu purvā nav absolūti nekādu pretenziju (PocketPC aizstāvji te aizspiež ausis) un šis kā karājās man kaklā, tā arī tur turpināja darboties zem ūdens. No aizlienēta telefona piezvanīju Norai, un pavēstiju lai dodas kautkur uz aptuveni nosauktu vietu baložos, kas gan absolūti nekādi neko neizteica, jo es pats nezināju kur no tā meža izlīdīšu ārā. Pārējie kautkur paklīda, es tikmēr totāli slapjš, bez telefona, un bez informācijas kur ir auto, bridu cauri baložiem meklēdams kādu orientieri centrā.

Mēģināju palūgt telefonu no sievietes pie IKI, bet protams sākumā tiku noturēts par krāpnieku kas zvana uz maksas numuriem, tad es uz slapjo sevi norādiju ar tādām bezcerības pilnām acīm, sak “paskatieties uz mani … ” un piezvanīt ļāva.

Nora un Buu mani atrada, pārģērbos uz tām sausajām drēbēm kas man bija, un zeķēs devos veikalā iegādāties kādas atlikušās drēbes. Pažāvējām mantas uz kapota, un nolēmām doties uz sākuma vietā esošo K-rauta pēc sīkā skrūvgriezīša ar ko izjaukt izmirkušo iPhone. Veikalā uz vietas viss tika atskrūvēts, izmantoti dažādi citi instrumenti, tur pat uz vietas pamanījos iegriezt sev rokā (nē, vēl nepietika) un beigās tika nolemts skrūvgriezi piesavināties nemaksājot, jo viss bija piegriezies un tas maita maksāja 3ls.

Turpmākās 2 stundas sēdējām mašīnā un jaucām ārā telefonu, kas izdevās visai labi, jo pēc salikšanas kopā tas pat gandrīz strādā (nav backlight, bet gan jau kāds meistars to salabos, drīzāk kontaktu neiespraudām līdz galam). Labie geoslēpņotaji mums pateica kur ir fināla koordinātes, lai varētu turp doties bez spēles iziešanas. Pa ceļam iebraucu Prizmā nopirkt apakšbikses, jo protams es biju bijis slapjš līdz ādai un visām drēbju daļām rezerves līdzi nebija. Ņemot vērā ka bija jau ieslēdzies jautrais pašnāvnieku garastāvoklis, iegāju ģērbtuvē, uzvilku apenes, un arī tās nonāca šīsdienas pozitīvajā bilancē kas samazinās iphone remonta cenu.

Diena bija stilīga, lai arī galīgi negaidīta. Tā teikt – kam negadās.

4 thoughts on “CDT + Geocaching

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *