India: ierodamies

Man patīk lidot ar lielajām lidmašīnām. Nekādu lieku vibrāciju, daudz vietas, labs ēdiens, klusi un līgani. Pēc auto avārijas man joprojām ir kautkāda trauma un maziņās lidmašīnas ar savu kratīšanos (propellernieks polijā!) neko tur uz labāku nevirza.
Pirmais iespaids izejot no lidostas – karstums un haoss uz ielām. Jau pirmos metrus no izejas durvīm mani divi takši pīpinot gandrīz sabrauca, bet viņiem te ir skaļas taures un labas bremzes. Sagaidīja mūs draugi Hirens un Raješs, kurš mūs ari veda uz hoteli. Te ir īstā vieta kur, Fear Factor stilā, pārvarēt bailes no auto braukšanas jo visi te brauc ātri, bez man redzamiem noteikumiem un pa sliktiem ceļiem, neievērojot ne luksoforus – kuri te pat reizēm ir – ne ielu virzienus, ne jelkādas braukšanas joslas. Ēģiptē ir traki, Nigērijā ir traki, bet te manuprāt ir trakāk. Te papildus visam vēl ir tūkstošiem moto-rikšu – tādu kā trīsriteņu motociklu ar jumtu.

Hotelis mums ir tīri labs un smuks no iekšpuses. Netipiski šai valstij.

Pēc pagulēšanas un atgūšanās devāmies meklēt pēc iespējas *vietējāku* ēstuvi, kuru nebija grūti atrast. Interesanti bet es joprojām neesmu redzējis nevienu ārzemnieku vai balto. Visi uz mums skatās, sveicinās un prasa kā sauc.

Ēdiens ir ļoti garšīgs un par trim cilvēkiem samaksājām zem 2ls par visai labu veģetāru paēšanu. *Veg* starp citu ir arī drošāk jo gaļa vienmēr var būt stāvējusi vai aizdomīga izskata. Manīju te tāda paša stila vistu kā nigērijā – vistas gabaliņi ar kauliem – mana asociācija ir “vista kurai pārbraucis zāles pļāvējs, bez citas apstrādes”. Tapēc turos pie veģetārā. Jā, ēdiens te tiešām ir labs. Galvenais aizmirst par māju ēšanas paradumiem, potenciālām netīrības problēmām un izbaudīt gaisotni.

Interesanti, bet lai arī te patiešām ir sava netīriba, smaku te īpaši nekādu nav. Acīmredzot tie kas tā apgalvo, nav bijuši citās šo platuma grādu valstīs, jo šis mitrais, vājprātīgi karstais pirts-gaiss ir līdzīgi aromātisks arī Singapūrā un Nigērijā. Nigērijā gan karstums ir spēcīgāks jo dedzina, nevis sautē.

Uz katra metra ir bars dīvainu cilvēku, katrs kautko mazgā, remontē, pārdod, guļ vai viekārši sēž. Te ir daudz jocīgu tievu vārnu, visas kuras staigā plati vaļā mutēm. Ir jocīgi tievi izkāmējuši suņi un redzēju jau arī bariņu govju.

Braucām arī motorikšā, un lai arī no malas izskatās ka te ik mīļu brīdi kāds avarē – tā nav, visi kontrolē ko viņi dara un nemaz nebija sajūta ka tūlīt nositīsimies. Visi tik taurē un laiž viens otru, pat ja šis brauc pa brauktuves pretējo pusi – atdalītu ar betona sienu.

Pagaidām iespaidi ir fantastiski, redzēsim kas vēl sekos.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *