Idejas

Čau Atom: tik ātri jau otrā daļa

Sveiciens vīrietim ar smieklīgo frizūru, tu man devi materiālu bloga ierakstam. Savā ziņā, tu tagad esi nedaudz slavens.

Kad ar Noru runājām par elektroskūteriem, viņa bija visai skeptiska. Tu tur stāvi, nekusties, salsti. Taču tas, kas no viņas minētā man visvairāk iepatikās — elektroskūteri ir laba ziņa visu totāli ienīstajiem velosipēdistiem. “Iedomājies, kas notiks, kad šie te sāks zummerēt apkārt katrā krustojumā. Viņus tak lamās visi, sākot no bērniem un beidzot ar autobusu šoferiem.”

Un ilgi nebija jāgaida. Savā otrajā braucienā nolēmu pabraukt posmu pa Barona ielu, kur, kā zināms, ir, gan bēdīgi slavenā Ušakova “velo tipa pusjosla” bez oficiāla statusa, gan ātruma ierobežojums 30km/h. Kur gan vēl drošāka vieta Rīgas centrā, kur ar motorizēto skūteri braukt tuvu atļautajam ātrumam. Es pat gaismas ieslēdzu.

Te nu krustojumā man blaukus piestāja kāds Volvo džips, kur ievadā minētais vīrietis izteikti neapmierinātā balsī uz mani sabļāva, “kas tu prātu izkūkojis? kur tu lien uz ielas? tu gribi nosisties? tu iebrauksi bedrē un tevi sabrauks! tiem sūdiem jābrauc pa ietvi! te drīkst braukt TIKAI VELOSIPĒDI.

Ahahahahhaa!

Tā diena ir pienākusi, velosipēdists ir nocelts no visa ļaujuma saknes statusa un godpilno ienaidnieka lomu turpmāk ieņems skūteris.

Es gan pats neesmu drošs, kā tur ir. Dažās eiropas valstīs sāk prasīt numurzīmes un kaut ko līdzīgu velosipēdu tiesībām (man gan ir autovadītāja apliecība, tas skaitās). No vienas puses — transportlīdzeklis tiešām ir motorizēts un brauc ātri (25km/h, cik skatījos taisnajos posmos), uz ietves tas rada lielāku apdraudējumu gājējiem, kā riskus uz 30kmh ierobežotas ielas, īpašā joslā.

Jā jums šķiet? Kur skūteri iederas labāk, uz ielas malas vai uz ietves? Kāds ir to oficiālais statuss, ja ņem vērā minēto ātrumu un to, ka viņiem ir motors? Un kā jums šķiet, velosipēdistiem beidzot būs miers?

12 Comments on “Čau Atom: tik ātri jau otrā daļa

  1. Kāpēc virsrakstā piemini mani ? 🙂 Es nebraucu ar Volvo, un man nekas nav pret velosipēdistiem un skūteristiem 🙂

  2. Ceļu satiksmes likums šobrīd saka, ka:

    velosipēds — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai, izmantojot uz tā esošā cilvēka muskuļu spēku (izņemot ratiņkrēslus). Velosipēds var būt aprīkots ar elektromotoru, kura jauda ir ne lielāka par 0,25 kW;

    mopēds — divriteņu vai trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai kura maksimālā jauda nepārsniedz 4 kW (elektromotoriem vai cita veida iekšdedzes tipa motoriem) un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā, bet nepārsniedz 45 kilometrus stundā, kā arī četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa nepārsniedz 350 kilogramus (neskaitot akumulatoru masu elektrotransportlīdzekļiem), motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai kura maksimālā jauda nepārsniedz 4 kW (elektromotoriem vai cita veida iekšdedzes tipa motoriem) un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā;

    Attiecīgi Segway S1 ar 250W jaudu ir velosipēds, bet Segway S2 ar 300W jaudu jau ir mopēds, kurš ir jāreģistrē un kuram vajag OCTA. :))) Un arī AM kategoriju, ja nav citas, lielākas kategorijas. Nu tas, ja pieņemam, ka S2 mums ir extra battery, kas palielina maksimālo ātrumu uz 25+5km/h.

    1. Ja es pareizi saprotu, šie ir S1 bez papildus jaudām, max ātrums 25, tātad velosipēdi. Varu bez OCTA braukt tur pat kur velosipēds, pa brauktuvi, iespējams tuvāk labajai malai?

      1. Nu tā sanāk. Ja vien atkal kāds neizdomās, ka tas ir “sporta aprīkojums” kā skrituļslidas vai skrituļdēlis. Lai gan tam īsti nebūtu pamata, jo ierakstās taču likumā lietotajā definīcijā.

        Par to atrašanos uz ielas – īsti neredzu pamatu cepienam – riteņu izmērs vs bedres ir paša braucēja, nevis heiteru problēma. Citādi neredzu neko, ar ko šāds aparāts būtu mazāk drošs par velosipēdu. Drīzā jau otrādi – problēmu gadījumā šo var palaist vaļā un lekt nost, ar velo tomēr lielākoties sanāk nožauties kā vienam veselam, kas attiecīgi ierobežo iespēju sagrupēties mazāk traumējošam kritienam. Tā kā tāda pamācīšana kārtējoreiz balstās vienkāršā neapmierinātībā ar dzīvi un skaudībā, nevis reālās rūpēs par citiem satiksmes dalībniekiem.

  3. Var piekrist Reinim un nepiekrist. Tehniski varbūt tas ir velo/mopēds (atkarībā no jaudas), taču sistēmiski tas drīzāk ir atpūtas inventārs. Par atrašanos uz brauktuves – te vajag veselo saprātu. Traumēties var ne mazāk, kā ar velo. Jāņem vērā arī, ka ar rokām nekādus signālus tāpat padot nevar. Un bremzēšanas signāllampa (kam ir) no cita, lielāka transporta līdzekļa tāpat nebūs pamanāma. Ceru, ka par šo būs vairāk diskusiju ar jomas ekspertiem, lai saprastu, kas ir kas un vai to vajag īpaši regulēt.

    1. Domāju, ka būtiskākais te ir lielāks jautājums – vai autovadītāji spēj pieņemt, ka uz brauktuves blakus un starp tiem atrodas neaisargāts satiksmes dalībnieks. Punkts.

      Ja izdodas panākt, ka tas tiek pieņemts, tad ir vienalga – šis dalībnieks ir uz velosipēda vai elektriskā skrejriteņa. Ja neizdodas, tad viss paliek ir kā šobrīd – katrs par sevi.

      Piebilde par signāliem gan ir laba, ir vērts par to piedomāt, bet tā noteikti nav izšķiroša.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.