Bridge to Terabithia

Vispirms es gribēju rakstīt par to cik treileri var būt maldinoši, bet tad es izdomāju ka šīs filmas treileri savādāk nemaz nebija iespējams uztaisīt. Es to noskatījos un padomāju – redz, uztaisījuši tādu filmu, kādai vajadzēja būt Nārnijas hronikai un apņēmos sagaidīt. Bet ak vai cik ļoti es kļūdijos. Šī filma nav gluži bērnu filma.
Pareizāk sakot bērns pirmkārt varētu būt ļoti apbēdināts, turklāt nesaprastu filmas ‘ideju’. Pareizi Kaže teica (labi ka neizlasiju Spoilera daļu, nojaušu ka tur bija kas slikts) ka šī filma drīzāk ir Pāna Labirinta stila filma un to jāskatās pieaugušajiem ar ‘atvērtu prātu’. Šajā filmā ir tik daudz dažāda līmeņa kvalitāšu, ka es to vēlētos nominēt šī gada balvu pasniegšanām. Pirmkārt tā ir inteliģenta pasaku filma (tikai kas ir pasaka?), kurā turklāt ir daudz izcilu personāžu (puikas māsa ir vienkārši ģeniāla, tāpat ir arī skolotāja un protams arī draudzene). Tā ir skaista, plūstoša un baudāma filma. Un tā manī izraisīja tik daudz emociju… es atcerējos savu bērnību, kā mēs ar māsu kāpelējām pa kokiem, un dzīvojāmies pa laukiem. Šo filmu es iesaku noskatīties ikvienam, mazākā kompānijā, piemērām ar kakao krūzi klēpī un pēc iespējas plašāk atvērtu prātu. Dodu lielāko atzīmi.

8 thoughts on “Bridge to Terabithia

  1. Es tomēr apgalvotu, ka tā ir filma bērniem, bet, iespējams, ielieku šajos vārdos mazliet citu domu. Vienkārši parasti bērnu filmas nav tādas kā šī, jo godātie kinoļaudis rūpējas par jaunās paaudzes psihi (manuprāt – pilnīgi absurdā veidā; diez vai cilvēki, kas bērnībā lasījuši Andersena pasakas, pēc tam neizbēgami izaug par depresijas nomocītiem pokemoniem), ietērpjot vienu un to pašu sižetu dažādas krāsas drānās.

  2. Nu, jā droši vien viņi ir gribējuši izvairīties no `plikas pasakas` un ielikuši iekšā arī kautko gudrāku, bet principā ja es atceros sevi kā bērnu, kas pārdzīvoja par multenē izkusušu sniegavīru, šī tomēr ir ļoti bēdīga filma.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *