Leeniiteem apgustot fotografiju esmu sacis skatities uz pasauli savadak, turklaat ne tikai to. Esmu saacis ticeet briinumiem. Ir briizhi kad dabaa iestaajas taads magjiskais moments, uz dazhaam minuutem – tas ir briidis kad gaisma izveido burviibu, kad sajuuties kaa pasakaa. mirklis kad viss izskatas savaadak, ka uz pastkartes. tadi momenti nav biezhi, bet notiek un katrs tos ir redzeejis, atliek tikai nobildeet. protams ari atkariigs no taa `kaa` nobildeet, un plus vel kompoziicijas. Nevar vienkarshi njemt un nofotografeet jebko, padarot to par maakslu. Ir janokljust pareizajaa vietaa, pareizajaa briidii. Jus varbut domajat ka es savas bildes smagi fotoshopeeju lai dabutu tadu vai citadu toni, efektu vai tml. patiesiba es ar bildem neko daudz nedaru, man gandriz neerti vai kauns klasikju (filmu lietotaju) priekshaa. es censhos darit tikai to kas ir pieejams ari tiem kas attiista filmas. t.i. kontrole paar gaishumu un kontrastu, krasu filtri melnbaltajam efektam, nu labi dazhreiz asums (sharpening). visa pareja bilde ir tapusi ar pashas dabas efektu palidzibu – ar gaismu. manuprat labaakaa gaisma ir pirms un peec veertas, kad saule paradas starp melnajiem makonjiem, ka ari no riita un vakaros. dienas viduu ta ir ljoti spilgta un nak no augshas, sabojaa eenas. lidz ar to es arvien vairak ieveroju gaismu un taas noziimi visaa ko mees redzam. paskatieties arii juus uz pasauli citaam aciim, ieverojiet magijas momentus gaisaa.
?֬�?�?du ma?Ѭ�isko momentu ap mums ir daudz – ?Ѭ�oti daudz, tikai diem?֬�?т��l bie?֬�i vien vi?ւĆi ir tik ?Ѭ�si, ka nevar pasp?т��t nobild?т��t, vai pat tik ?Ѭ�si, ka nevar pasp?т��t paman?Ѭ�t. Da?֬�k?�?rt fotogr?�?fa darbs k?Ѭ�?֬�st par intuit?Ѭ�vu knips?т��?֬�anu uz to pusi, kur varb?֬�t p?т��c mirk?Ѭ�a kaut kas labs b?֬�s. J?�?, t?�? labs san?�?k labi ja viens kadrs no 10 un lielisks tikai viens kadrs no 50, bet tom?т��r vi?ւĆi ir. Esmu p?�?rliecin?�?ts, ka ja vienk?�?r?֬�i bez dom?�??֬�anas dienas gait?�? safotograf?т��t k?�?dus da?֬�us simtus kadru, tad no tiem noteikti var?т��s izv?т��l?т��ties vienu iev?т��r?Ѭ�bas cien?Ѭ�gu (ja vien ?Ѭ�pa?֬�i pret to neprototies fotogr?�?f?т��jot tikai asfaltu, piem?т��ram). ?֬�aj?�? br?Ѭ�d?Ѭ� m?�?ksla p?�?riet no kategorijas “izveido/atrodi momentu” uz “notver momentu”, “paredzi momentu” un “izv?т��lies momentu no 276 momentuz?ւĆ?т��mumiem”. Es pielietoju ?֬�?�?du metodi, jo esmu labs kriti?Ѭ?is, kas man ?Ѭ�auj viegli izsij?�?t bildes ar v?т��lamo atbiruma koeficientu, bet pa ce?Ѭ�am es pamazam apg?֬�stu att?т��lu apstr?�?di, kolorometriju, kompoz?Ѭ�ciju un ieg?֬�stu intu?Ѭ�ciju, kas vajadz?Ѭ�ga, lai izvilktu un notem?т��tu kameru sekundi pirms iesp?т��jam?�? momenta.
reiz kaut kaadaa preses bagaatiigi apmekleetaa pasaakumaa (ka tikai nebija latvijaa notikusii eiroviizija!! :)) sastapu vienu fotograafu pa pusei paziistamu. vaards pa vaardam, bija jaaiet uz preses konferenci. tur fotograafu BARS pie galda spiezhaas, aiz kura seezh kaut kaads tur norveegju dziedonis, whatever. mans koleegjis pie sevis lamaaja jaunos “uzleecoshos” maksimaalistiskos fotograafus, kas leekaa visiem pa priekshu, domaajot, ka jo tuvaak tiks un aatraak maacees saspaidiit pogas, jo krutaaks kadrs buus. a paareejiem, kas aizmuguree, tas smagi traucee. visu shii monologa laiku mans koleegjisk aut ko kjimereejaas ap savu fochiku, skatiijaas apkaart, lai beigaas pieceltos, paceltu kameru, pieliktu to pie acs un nospiestu pogu, vienreiz. Tas viss vinjam prasiija triis sekundes, savukaart tie maniaki tur spaidiijaas kaadas minuutes piecas. kadru gan neredzeeju (un ja arii – nevareetu saliidzinaat ar citu fotograafeetajiem, tad man katram buutu jaaiet klaat… 🙂 ) bet ideja man patika – vari tu tur maaksliigi testies, kaut ko bliceet bliceeshanas peec, bet efekta taapat nekaada nebuus. ir jaaizmanto izdeviiba, tam pilniibaa piekriitu.
Bet Normi, tikai taa nelaime taada, ka biezhi taa izdeviiba – “ideaalais kadrs” ir tverams tikai mazu mirkli, kuraa pat nevar paspeet kameru izraut no kabatas (vai somas)! Vai nu tu taa kaa taads tipisks japaanju tuurists vazaajies pa pasauli ar fochiku rokaas vai arii, kaa Aigariuss saka – uztrenee intuiiciju un paredzi kadru. vai arii fotografee ar aciim un meegjini neaizmirst, veelaak ieteerpjot vaardos. katram jau savs.. 🙂
btw piebilde – noveerojums: vismaz centraa jeedziiga gaisma ir varbuut ljoti agri no riita un ap kaadiem 10-11 – briidii, kad visi, kam bija jaaizbrauc uz darbu, jau to ir izdariijushi. Nezinu gan, kaadaa veidaa gaisma buutu atkariiga no cilveekiem uz ielas (!!), bet vismaz man taada sajuuta. gribeejaas jau rakstiit, ka “buutu sniegs, buutu gaishaaks arii vakaraa”, bet tad paskatiijos aiz loga un konstateeju, ka taads puudercukurs birst no gaisa… btw kaads redzeeja shito:
Decembris n?�?ks bez nokri?֬�?ւĆiem, bet ar miglu
sakuma solija aukstaako ziemu ever, tagad sola siltu un pretiigu laiku. maina domas kaa chigaans zirgus.
aigaram – digitalaja laika jau var atlauties bliezt visu cik ir un tad cereet ka kautkas labs ari paliks, bet man taa liekas tada kjeceriska metode. lidzigi kaa kert zivis ar dinamiitu. ansels adamss ir teicis ka divpadsmit labas bildes gadaa esot laba razha jebkuram fotograafam. ta ka nav ko iespringt ja neizdodas izvilkt fotoaparatu laiciigi. jo ir kaa tu teici – mirklju ir daudz. tapec man vienmer lidzi fotoaparats. visur.
par momentiem es vairak nebiju domajis `momentus` kad kautkas steigaa janobilde, vairak biju domajis konkretus gaismas apstaakljus kad shkietami vienkarshs skats partop pasakainaa, pat bez apstraades (piemeers http://www.flickr.com/photos/normis/sets/1381194/ kur katra no trim bildem ir bez apstraades, protams ari manas amatieriskas rokas ir pie vainas ka bildes nav vel labaakas neka vareja but)