Nopirksim mājiņu
Gluži kā ar pašu ideju ‘uzliksim moduļu namiņu’, tā arī ar pašu rakstu: sākumā likās, kas tur tāds sarežģīts, izdarīsim viens divi, bet te nu mēs esam. Arī rakstam nāksies sākt ar plāna punktiem. Būs jāpārdomā, kā strukturēt saturu, kam likt prioritātes. Vai rakstu lasīs cilvēki, kuri vēl tikai sapņo, vai arī tādi, kuriem vajag reālu padomus un kuri vēlas mācīties no mūsu kļūdām? Jā un atšķirībā no 100 citiem šādiem blogiem, neslēpšu izmaksas.
Prologs
Es nekad nesmu bijis ‘māju cilvēks’. Man patīk dzīvokļa ērtība. Neesi piesiets nekādiem darbiem, viss darbojas pats no sevis, var daudz ceļot un nesatraukties, ka mājās kaut kādi darbi paliek nedarīti.
Bet nu tad sākās covid un visi palikām savos dzīvokļos. Daudz staigājām pa tuvējiem parkiem, braucām pie dabas, tālāk no cilvēkiem. Ar vien vairāk sāka parādīties doma, ka būtu forši, ja mums būtu pašiem savs ‘getaway’, kur jebkurā brīdī aizbēgt un pavadīt laiku prom no pasaules.
Man liekas tāda doma bija gandrīz visiem pilsētniekiem, jo arī sievas brālis izdomāja nopirkt zemi un mēs aizbraucām līdzi skatīties variantus. Viena vieta bija tik pasakaini skaista, ka man šķiet, ka es pats tur sagribēju dzīvot vairāk nekā viņi, bet nu beigās to zemi šie nopirka un mēs it kā piesitāmies par apakšīrniekiem, sak, jūs te būvējiet māju, bet mēs tajā stūrītī uzliksim pirtiņu un brauksim reizi nedēļā pačilot.
Sākām skatīties pirtiņas, tad tādas ar priekštelpu, tad tādas, kur varētu arī dīvānu izlaist un nakšņot un beigās jau par pirtiņu to bija jau grūti nosaukt, sapratām, ka vajag mājiņu. Un tad vēl sākās nedaudz bardaks ar to, ka ja uz vienas zemes plāno darboties vairākas ģimenes, nu, tas vienkārši nemaz nav vienkārši. Katram ir citas vēlmes, cits ritms, cita vīzija.
Kādā no talkošanas dienām, ar velosipēdiem izbraucām lielāku loku pa apkārtni, kad pēkšņi, izbraucot no meža, ieraudzījām pasakaini skaistu pļavu meža ielokā, pavisam tālu no cilvēkiem. Tāda kā oāze nost no ceļiem, no citām mājām, no trokšņiem. Nodomājām, ka varam tak arī paši kaut kur pameklēt zemi un pamēģināt taisīt kaut ko savu. Un ticiet vai nē, bet vakarā atverot sludinājumu portālu, secinājām, ka tieši tā zeme ir pārdošanā. Tur nekā cita tuvumā nav, nav tā, ka braucām pa porcionētu ciematu un ieraudzījām kvadrātu ar ‘pārdod’. Tas bija pilnīgi neticams randoms, ka no visa lielā novada, kur portālā bij kādi desmit sludinājumi kopā, pārdošanā bija tikai un tieši tā vieta, kuru atradām dabā paši.
Ko mēs vispār gribam?
Kad zeme bija iegādāta, atgriezāmies pie sākotnējās problēmas. Pirts / dārza mājiņa / māja / pirts. Zeme ir paliela, divi hektāri, līdz ar to, vietas izplesties ir daudz. No otras puses, nauda nav neierobežota, ja mēs uzliksim pirti, tad tā tur arī paliks diezgan ilgi, kamēr atkal nesakrāsim pietiekami daudz naudas, lai kaut ko būvētu. Un kamēr mēs tur pa vasaru saimniekojām, sapratām, ka ir akūta vajadzība pēc tādām vienkāršām lietām, kā instrumentu novietne, tualete, ūdens. Izrādās, ka tas viss arī maksā naudu.
Tā nu mēs paraleli domājām dažādus variantus, no ‘iztērējam visu naudu un uzliekam nelielu mikro mājiņu TAGAD’, līdz ‘krājam ilgi, būvējam pakāpeniski, bet kaut ko lielāku, jo mums te ir pasakaina un liela zeme, BET GRIBAS TAGAD’. Visu laiku gājām apļos no vienas galējības līdz otrai.
Beigās nonācām līdz kaut kādam vidusceļam un sākām skatīties dzīvojamu moduļu māju, jo covid laikā internets bija sagāzts pilns ar ražotājiem, kas tēmēja uz tieši tādiem dumjiem pilsētniekiem kā mēs un piedāvāja vienkārši pasakainas lietas: TIKAI 30’000 EUR, TIKAI 3 mēneši, TIKAI pasakiet kuru un mēs izdarīsim visu.
Protams nekas no tā neizrādijās patiesība, jo tās cenas viņi visi liek bez PVN un bez jebkādas apdares, bez pamatiem, reizēm bez jumta un durvīm. Cenā nekad nav iekļauta piegāde, gandrīz nevienam nav savs arhitekts, t.i. kad viņi tev prasīs ‘kur tu gribi rozetes’, tev būs jādomā pašam vai jāalgo arhitekts. Termiņi reizēm arī ir 3 mēneši, bet tikai ja ņem to pliko karkasa variantu un neskaita iekšā visu PĀRĒJO (par to vēlāk) un arī to ‘pasakiet KURU’ izrādījās nemaz nav tik vienkārši, jo tie tipveida piedāvājumi ļoti bieži ir nepārdomāti, īpaši ja izvēlies kādu no lētajiem ražotājiem. Gandrīz nevienam plānos nav nekādas tehniskās telpas, reti kurš ir padomājis, ka mājā var gribēt likt silto ūdeni, daži pat neiedomājas, ka virtuvēs mēdz būt izlietnes un tām vajag ūdeni un noplūdes trubas. Ir sajūta, ka daudzi izmantoja covid situāciju lai fiksi uzzīmētu kaut kādu smuku taisnstūri un pārdotu nezinošiem pilsētniekiem.
Ražotāju aptauja
Biju atradis vienu AirBNB moduļu mājiņu, kura man it kā patika pēc izmēra un plānojuma, tāpēc, lai būtu vienkāršāk, sagatavoju tādu kā aprakstu, ko mēs vēlamies un nosūtīju kādām 20 firmām konkrētas prasības, lai noskaidrotu cenu, paraleli saprotot kāda ir komunikācija. Šis ir diezgan svarīgs faktors, jo es nezinu kā var kaut ko uzbūvēt, ja nav normāla kontakta ar izpildītāju.
Te nu sākās pirmās problēmas. Izrādījās, ka liela daļa, kā jau nedaudz minēju, nemaz netaisa visu ’līdz atslēgai’ un mums pašiem būtu jāmeklē tonnām dažādu meistaru, kas būvē pamatus, liek jumtus, taisa iekšdarbus utt. Tās smukās bildes ar smukajām cenām neatbilda reālajam piedāvājumam. Vairāk kā puse no firmām, kuras biju atradis SS/FB/Googlē nemaz neatbildēja, ne uz e-pastiem, ne telefona zvaniem. Daži atbildēja, ka viņiem nav laika, termiņš ir ļoti ilgs, vai arī, ka viņi vispār neko neatbildēs attālināti, ka mums ir jāsatiekas aci pret aci dzīvē. Šo pieeju es nesaprotu. Ja es nezinu, cik ir viņu cena, vai tie ir 700 vai 3000 eur par kvadrātmeru, kāda man vispār ir motivācija braukt uz Aizkraukli runāt ‘aci pret aci’, laikā kad vispār ir covid un tikties nav ne ļauts, ne ieteicams?
Diezgan bieži attieksme bija vīzdegunīga un bija sajūta, ka klientus no Latvijas viņiem nevajag un tas ir kaut kāds ārprātīgs apgrūtinājums mūs paņemt kā klientu.
Pie dažiem normālākajiem mēs pat aizbraucām, bet arī tur atbira varianti, jo bija saprotams, ka šie uzņēmumi strādā ar bagātiem Islandes un Norvēģijas klientiem un Latvijas tirgus viņiem ir tikai hobija līmenī, bija jūtama spēcīga nostāja ‘mums jūs nevajag, nauda ripo no Skandināvijas’.
Tad nu kopējais rezumē bija tāds, ja grib kaut kādu viduvēja līmeņa iekšējo apdari, ja grib, lai ražotājs arī spēj būt fleksibls uz tavām vēlmēm un piedāvā iespēju kaut ko mainīt, ja ražotājam ir savs (!) arhitekts, kurš tev palīdz kaut ko izplānot, tad cena bez pamatiem ir kādi 1300EUR uz apbūves kvadrātmetru un es pat nezinu teikt, vai tas ir ar PVN vai bez PVN, tas ir atkarīgs no firmas, kur taisīsiet, jo neviens, NEVIENS negrib lai tu maksā legāli un ar PVN. Visas cenas celtniecībā ir bez PVN un uz tevi skatās kā uz absolūtāko idiotu, ja vēlies par kaut ko maksāt nodokļus. Pierunāt var, bet tas nav normāli un tā ir ārpus kārtas prakse.
Es pat nezinu vai ir vērts ieteikt mūsu konkrēto firmu, jo nav tā, ka es būtu 100% apmierināts arī ar viņu paveikto, bet es nezinu kā būtu ar citiem. Nekas jau nekur nav perfekti. Lai tur vai kā, es viņus varu paslavēt ar attieksmi, komunikāciju un pretimnākšanu, bet nu procesam ik pa laikam ir jāseko līdzi un skaties kā gribi, bet vienkārši nāksies iemācīties kaut kādas lietas par celtniecību, lai nav jāsecina ka viss nav tā, kā iztēlojies, kad jau ir par vēlu. Tas tā būs ar jebkuru būvnieku. Ar mūsējiem bija jūtams, ka viņi ir pieraduši taisīt vienkāršāk un lētāk, bet mēs prasījām labākus materiālus un tas viņus frustrēja. Vēl bija jūtams, ka viņi ir paņēmuši vairāk projektus, kā cilvēcīgi spēj novadīt, tāpēc brīžiem bija tāda haosiņa sajūta, bet nu … galā jau tika, vienkārši process bija ilgāks kā gribējās.
Ko mēs nolēmām?
Mums ir moduļu māja, t.i. tāda, kuru no ražotnes gatavu atved un noliek. Tālāk tikai daži iekšdarbi. Platība uz zemes ir 48kvm (starp citu, zem 60kvm būvvaldē iesniegt projektu ir vienkārši, varu atsevišķu rakstu par to uzrakstīt, tur nekas tāds nav). Ir lieli skatlogi uz dabu, divslīpu jumts (barnhouse tipa māja), ir augsti griesti viesistabā, bet pusei no mājas ir arī antresols (pusstāvs gulēšanai un mantām). Māja ir ar 25cm siltinājumu, koka dēlīšiem ārā un iekšā (gribējās kaut ko, kas nav reģipsis). Māju apsilda gaisa siltumsūknis. Es domāju te mierīgi var dzīvot kaut vai visu laiku (divatā), ja rēķina, ka apkārt ir daudz zemes, mājas izmērs nav gluži pielīdzināms dzīvokļa izmēram. Pašas mājas kopējā cena ~50’000EUR, bet cenā nav iekļauta virtuves iekārta, vannas istabas apdare, nekāda tipa santehnikas un tehnikas, siltumsūknis.
Sagatavojiet zemi
Ha un tas sapnis, ka jums ir zeme un tur pa gaisu atlidos mājiņa, kura nosēdīsies pļavā un tur varēs iet dzīvot, tas arī nav reāls. Sāksim jau ar to, ka jums visticamāk gribēsies gaismu, gribēsies tualeti un gribēsies ūdeni. Komunikācijas ir dārgas un čakarīga lieta, turklāt arī ilga.
Elektrība
Es tak esmu dumjš pilsētnieks, kam ir nulle pieredzes ar zemēm un būvniecībām, kā es to varēju zināt, ka elektrības pieslēgumam ir obligāti vajadzīgs projekts, kurš ne tikai maksā 1600EUR, bet arī prasa trīs mēnešus. Un pēc projekta uztaisīšanas, Sadales Tīkla akceptētie būvnieki to pieslēgumu taisīja vēl gandrīz tik pat ilgi. Kopā ST + projekts mums izmaksāja 2600EUR, bet no uzstādītās kastes līdz mājas vietai elektrību pievilkt maksāja vēl 600EUR. Šitie cipari gan varētu būt bezjēdzīgi, jo viss ir atkarīgs no tā, cik tālu no lielā transformatora ir tava zeme un cik tālu no zemes robežas līdz mājas vietai pēc tam jārok vadu. Un starp citu, elektrības projektu mums taisīja ļoti liels uzņēmums, kuru iesaka ST, bet arī tie uz mums skatījās kā uz idiotiem, kad gribēju samaksāt ar pārskaitījumu un rēķinā iekļaut PVN. Jebkurā gadījumā, ar elektrību nebija nekā traki sarežģīta, visu izdarīja firmas un lielākā problēma bija gaidīšana. Pēc tam gan bija tāds sīkums kā elektrības pieslēgšana pie mājas, jo izrādās ka to jau arī nedarīs mājas būvnieks. Meklējiet elektriķi.
Ceļš
Nu šis ir piedzīvojums, par kuru varētu rakstīt atsevišķu rakstu, bet okei, es jau tā te esmu izplūdis pārāk plaši. Mājas būvnieks optimistiski paskatījās uz mūsu ‘pļavas ceļu’ un teica, ka māju ievedīs bez problēmām. Bet tas bija vasarā un tā kā mājas ražošana kavējās, nebija ne 3 ne 4 mēneši, drīzāk tuvojās sešiem, bija sācies lietus periods un zeme ar katru dienu palika slapjāka un mālaināka, līdz brīžiem, kad paši ar auto tur vairs nevarējām iebraukt, tāpēc parādījās satraukums – kas notiks, ja māju fiziski nevarēs ievest? Džeki metīs riņķī un brauks projām, lai atgrieztos pēc 6 mēnešiem, kad atkal būs sauss? Tak nē.
Sievas brālim, kurš, kā jau minēju, turpat netālu palēnām būvēja savu māju, bija zināms traktorists ar specializāciju uz ceļiem. Pasaucām uz konsultāciju. Ar GPS nomērijām cik mums ceļš ir garš, ar lāpstu parakņājām šur un tur, lai saprastu kāda ir grunts. Nu un šāda ātrā konsultācija beidzās ar tādu – nu pāris dienu darbs un noņemšu jums 10cm virskārtu, uzbērsim šķembas, varēs iebraukt ar jebko. Cena ap 4000EUR. Nu labi, aiziet, jāpaspēj līdz vedīs māju, kas ir – nedēļu jautājums. Drīz!
Tikai viss izvērtās citādi. Traktorists pusi dienas strādā, kad seko zvans, ‘klausies, tur smiltis ir tikai virskārtā, tālāk ir māli, melnzeme, visāda figņa, vajag rakt daudz vairāk, citādi šķemba nogrims un būs vēl slikāk kā sākumā. Rokam 40cm’. Un pēc tam zvans, ka arī ar 40cm vietām ir par maz. Un ko tas nozīmē? Ka šķembu vajag daudz, daudz, DAUDZ vairāk kā sākotnējā aprēķinā. Nu un protams izrādījās, ka arī mūsu nomērītais attālums ne īsti atbilda realitātei. Un to norakto smilti jau arī kaut kur jāliek. Daļu var izlīdzināt pļavā, bet ja negribas dzīvot kā uz marsa, daļu nācās vest projām. Beigās jau tur bija iesaistītas 4 smagās mašīnas, kuras konstanti brauca turp un šurp, vedot smiltis šurp, smiltis prom, šķembas šurp, utt. Beigās ceļš no 200 metriem bija jau 270 metri un izraktais dziļums arī vietām kādi 50cm. Kopējās izmaksas 17’000EUR. Citi ’eksperti’ un vēlāk iepazīti traktoristi gan mums teica, ka tas priekš tik gara ceļa esot ļoti lēti, praktiski pašizmaksa. Es nezinu, ko es darītu ar noraktu ceļu, ja nebūtu kur uz sitiena aizņemties tādu summu, māju jau vairs ievest nevarēja, nācās pabeigt.
Pamati, ūdens, kanalizācija
Pamati arī nav nekāds lētais prieks, ja grib, lai kāds tos uztaisa tavā vietā. Protams, tur visādi gudrinieki man teica, dabū betona blokus un noliec, kur vajag. Nopērc kanalizācijas trubas, ieroc zemē, ielej cementu. Aha, es, kuram aiz katras gleznas ir 5 nepareizie caurumi un 2 pareizie, lai uzņemtos atbildību par mājas apjoma slodzēm un grunts stabilitāti. Paldies, nē. Izvēlējāmies skrūvpāļus, kuri maksāja 1500 (mājas laukums ir 40kvm) plus 300 par darbu. Protams, ka viss bez PVN, te pat nebija variantu. Bija dota izvēle starp dažādas kvalitātes skrūvpāļiem, es paņēmu kaut kādus labākos, Ķīnas ražojuma bija lētāki. Firmu tā īsti negribas ieteikt, tas meistars vairāk runāja, nekā darīja un beigās arī neesmu super apmierināts ar paveikto.
Ar ūdeni jau ar nav tik vienkārši. Var uzstādīt spici, kas ir lēti un vienkārši. Atbrauca firma, sāka taisīt, pateica, ka nekas te nebūs. Vajag dziļurbumu. Tad mēģināja taisīt dziļurbumu, secināja, ka esot ‘jocīga smilts’, viss urbums brūk ciet un neko nevarot izdarīt. Nepaņēma naudu, aizbrauca projām, nokaunējušies. Sazinājāmies ar daudz nopietnāku uzņēmumu, kuriem bija vizuāli iespaidīgāks aparāts, kuri tikai pasmējās par SS.lv firmām, kuri brauc ar padomju laika ZIL mašīnām un dziļurbumu uztaisīja ļoti ātri un kvalitatīvi. Dziļurbums maksāja ~2000EUR (nemaz nejautājiet vairs).
Kanalizācijai, tāpat kā pilnīgi visām šīm lietām, nācās veikt pamatīgu interneta izpēti, salīdzināt variantus, kafijas biezumos zīlēt, kurai firmai ticēt vairāk, mest kauliņus un paņemt kaut kādu, kura tomēr pacēla klausuli un atbildēja uz e-pastu. Lēti nebija, bet par šiem man nav kauns rakstīt, iesaku, jo viss, sākot no pirmās atbildes un līdz pēdējam darbiņam bija 100% profesionāli un viņu meistari ir zelts. Tā ir August / LZT, viņi gan nav lēti. Man te grūti pateikt cenu, jo es viņiem paprasīju izdarīt vēl visādas random lietas, jo viņi bija atbraukuši ar ekskavatoru un gribējās to iespēju izmantot pilnvērtīgi. Samaksāju 4800EUR, kas ir DAUDZ, bet cenā nav tikai bio kanalizācija. Viņi bez problēmām piekrita sagādāt (t.i. nopirkt manā vietā visādas random lietas, kas nav viņu specializācija) un uzstādīt arī citu aku – priekš dziļurbuma, izrakt un salikt caurules ūdenim, elektrībai, principā viņi mums izdarīja visus atlikušos komunikāciju darbus ap māju un pēc tam vēl visu smuki savāca, sakārtoja un pat ar grābekļiem nolīdzināja. Tā kā tas viss bija sīku darbiņu komplekts, par kuriem es biju lauzījis galvu, cik dažādu veidu meistarus man vēl nāksies meklēt – es priecājos, ka to izdarīja ātri vienā dienā, tāpēc arī ar prieku samaksāju.
Visu no kataloga
Fū, beidzot, zeme ir sagatavota, ceļš gatavs, viss gaida māju.
Nu labi, hronoloģija nebūs pareiza, visas tās lietas notiek paraleli un mājas plānošana risinājās jau no pirmās dienas. Šo tēmu jau nedaudz aprakstīju, bet nu ir tā. Dažas firmas piedāvā ’līdz atslēgai’ un tur viss ir okei (MyCabin ir tādas foršas sīkas mājiņas), ja nav nekādu prasību pret interjera izkārtojumu un piedāvātajiem materiāliem. Mēs (kā tipiski latvieši, kuri nekad negribot to, ko piedāvā, bet ‘pa savam’, tā mums teica būvnieki), gribējām lai māja ir platāka, gribējām lai ir otrais stāvs (mums ir divslīpu jumts, kurš viesistabā dod plašuma sajūtu, bet virs guļamistabas no tā nav jēgas, virs tās gribējām pusstāvu), lai ir vietas kaut kādiem skapjiem un vēl šo to.
Vispār jau jocīgi, cik bieži māju projektos vispār nav padomāts par skapi. Priekšnamos arī viņi paredz, ka tev pilnīgi visas sezonas drēbes ietilps uz trīs āķīšiem blakus durvīm. Visticamāk tas viss der AirBnB, kur atbrauc pārītis, paliek vienu nakti un dodas projām, bet mēs tur plānojām pavadīt varbūt pat nedēļu, varbūt pat divas. Kas to lai zin? Tāpēc vajag skapi, bet tad mainās viss plānojums. Un tad ir visādi jautājumi – kur jūs gribiet rozetes? Cik? Kurā pusē būs ledusskapis? Vai jums vajag otras durvis uz pagalma pusi? A kā jūs gribēsiet nokļūt otrajā stāvā, tak trepes vajag. Kur būs sildītāji un kādi? (ak vai, pareizi, SILTUMS!) Un pēkšņi tu secini, ka tev ir galvā jāizplāno visa sava nākotnes dzīve tajā vietā, kamēr paraleli notiek kaut kāds haoss ar brūkošiem dziļurbumiem, traktoristu, kurš prasa 4x lielāku summu par ceļu un vēl un vēl. Beigās mēs padevāmies un nolīgām intejera dizaineri (~1300EUR un viņa ne tikai izplāno krāsas, mēbeles, flīžu izkārtojumus, krānus un aizkarus, bet arī atrod kur tieši katru lietu nopirkt), kura diez gan daudz sīkumus padarīja mūsu vietā, citādi tiešām var sajukt prātā.
Un nopietni, katra faking lieta, kura ir mājā, tev ir vai nu jāpaprasa, vai jāakceptē piedāvātā, kas nozīmē, ka tev ir jāpadomā par katru lietu un jāmēģina apsvērt tās plusi un mīnusi. Tev ir jāspēj iztēloties, ko tev vajadzēs gadiem uz priekšu. Jā, arī sienu apdares materiāli, rozešu krāsas, skapju dziļumi, ūdens sildīšanas metode (boileri ir baigi lielie, ja runa ir par sīku moduļu namiņu), griestu augstums, durvju materiāls, bla bla utt. JUMS TIEŠĀM TO VAJAG, varbūt labāk dzīvokli?
Es gan beigās esmu atradis sev mantru šim procesam. Jau sen pazuda ‘gribas ātri, te un tagad’, jo tā var tikai sajukt prātā vai dabūt kaut ko pilnīgi citu kā vēlējies. Tagad mana mantra ir – tas ir piedzīvojums, izbaudi šo procesu, iemācies kaut ko jaunu, uztver to kā hobiju, kā izaicinājumu un kā procesu, kurā nevajag skriet uz finišu. Kad būs, tad būs.
Ko es darītu citādi
Labi, es vēl nezinu, laikam tam ir par ātru. Brīžiem gan liekas, ka varbūt es tomēr labāk ņemtu to māju bez iekšējās apdares, jo tad varētu paņemt neatkarīgu meistaru brigādi katrai lietai, kas specializējas uz savu konkrēto lietu un izdara to perfekti. Varbūt pat vispār taisīt pliku karkasa māju un katru materiālu izvēlēties pa savam? Moduļu ražotāji ir viss-vienā un viņi pelna uz to, ka detaļas ir viņu izvēlētas, pēc iespējas lētākas un viņiem zināmas. Nu un viņu meistari arī ir tādi, viss-vienā. Jack of all trades, master of none. Bet nu tam ir plusi, tam ir mīnusi. Es domāju, ka par to kopējo cenu, tas noteikti ir lētāk, kā visu darīt atsevišķi (Algojot firmas. Gan jau pašam taisīt būtu vēl lētāk, bet es neesmu meistars). Un mazāk nervu bojāšanas. Man jau tā līdz mielēm izbesīja mēģināt noorganizēt visus tos pārējos meistarus, kas raka kabeļus un būvēja ceļus, kur nu vēl saganīt visādus krāsotājus un amatniekus.
P.S: Dažiem lasītājiem radās iespaids, ka es nezināju, ka man pašam būs jāpieslēdz elektrība un citas komunikācijas. Es neko tādu nemēģinu pateikt, loģiski, ka es to zināju. Es rakstu uzrakstīju ar domu, lai cilvēki saprot, kādas vēl papildus izmaksas radīsies, ja tiešām nolemsiet kaut ko paši būvēt un to, ka visbiežāk tās izmaksas būs lielākas, kā sākumā likās.