..
laid mani
mans vilciens sliid par nepareizo ielas pusi. centies parvilkt to otraa pusee, ceri ka pats ar laiku. ir takas manaa galvaa pa kuraam neviens veel un nekad nestaigaas. shodien nestaastiishu tev es pasacinju, jo manii ir shaubas par tevi un janvaari. dodiet man vairaak piena, es dziivoju vakardienaa un aciis man dulkji. palidzi, es gribu kapt ara no tas bedres kur bija skaisti, bet nejutos vajadziigs. arpusee pljavas un celji, pienenes un zilas debesis ar skaistiem maakonjiem saulleekta gaismaa. lai gan trepes ir staavas, es jau kaapju ara no turienes, bet saapinaats tieku es izsmiets. mans noputeejushais velosipeeds atkal ir noderiigs, naac ar mani un brauksim uz laukiem.