dargais berns, ar laiku
bet shis ne. vai tad mees sheit jau vienreiz neesam bijushi? notrausis sviedrus no pieres, rausis sarausaas un aiztraucaas. man gribas teikt. gaisho atminju speeciigaiis straavojums ciinaas ar peleekaas riitdienas iespeejamiibu kaa taadi In un Jan. Diena ir skaista, neskatoties uz sho ciinju kautkur dzilju manu domu pagrabaa. Iespiideeja saule istabaa. Es domaju pagrabs tiks pamazam aizkraameets ar dazhadiem citiem svariigiem un nesvariigiem siikumiem, lidz kaste ar ciinju bus iepakota un netraucees. jo diena tiesham ir skaista. atminjas, ka man labptiikas jau kuro reizi tev, manu dargo lasitaj, atgaadinaat, ir musu lielakais daargums, kuru nevienam tev neatnjemt. un ko tu piemeram teiktu, ja divi no viena un trim izraaditos neviens ? bet tas nav vienmer, tikai dazhreiz. shoreiz ir vismaz. raksti raksti , kamoliitis ripinaas. es tevi miilu, tu mani ne. tu mani jaa, es tevi ne. mees juus, vinji vinjus, tu un es. es un tu. kursh kuru - visi tapat norausies pa kjirbi un dzivos vienaa slimniicaa. gan jau kadreiz. jo ja liktenja lode tev ir gaajusi secen, tad ierauj galvu plecos, un gaidi rikoshetu.