... ceriibas ... uzticiiba
skatienu paveerstu uz majas vaartinjiem vinsh tur seedeeja, nekam nepieveersdams uzmaniibu. nedaudz sirms, noguris, bet tomer neatlaidiigs tas sedeja un gaidiija, skatienu nenoveersdams. vairakas reizes es biju vinju tur redzeejis, biezhi vien pat vairakas dienas pec kaartas. palika auksts. sarma parklaaja zemi un pedejas lapas kokos. reizem es vinju tur vel ieveroju - tapat vinsh sedeja un klusi, beediigi skatijaas uz to pashu maaju, taja pashaa vietaa, kautko gaidiidams. varbut lai vinju ielaizh. atnaaca ziema. es tur vairs negaaju, bija auksti. ziema beidzaas. es atkal devos celjaa pa to pashu ierasto ielu. vinsh joprojaam bija tur. nemainiigi uzticiigu skatienu, domiigi gaidiija. cik ilgi vel ? tas vinjam droshi vien bija vienalga. ceriiba nemirst ? vai ceriiba mirst pedeja.