Spaarnos
Vienu pieskaitot pie otra sanaak viens. Viens vesels. Viens plus viens ir viens. Iisteniibaa visi viens ir puses. Tikai pec saskaitiishanas paliek par vienu. Bet tas atkariibaa no situaaciijas. Cilveeki parasti ir puses. Parejie ir vieninieki. Dazhi cilveeki ir nulles. Lai gan ieskatoties dziljaak ikkartaa ir kautkas vairak par nulli. Vinji ir tikai nulles ieteerpaa, kuru uzvilkushi delj kautriibas vai baileem. Zem taa biezhi vien ir vismaz treshdalja vai pat vairaak. Tikai jaaatrod. Visi kas nav cilveeki ir vieninieki. Bet arii tos saskaitot sanaak viens. Jo arii divnieks ir viens. Divainaa pasaule. Shokolaades siirups, melns kaa vientuljaa nakts, sviitrinjaas paarklaaja balto saldeejumu manaa bljodinjaa. Auksts un garshigs tas mani gaidiija uz galda. Panjemu karotiiti … auksts un salds leenaam kuust tas man uz meeles. Tu pacelies spaarnos, paveries taalumaa un ieraugi to, ka horizonts ir tikai liinija, kas attalinaas jo augtaak tu esi. Vai tad horizonts nebija tas, ko velejies sasniegt ? Muljkji! Tas noziimee to, ka pasaule nav cietums, apvilkts ar liiniju. Tas noziimee to, ka pasaule ir tik plasha cik tu veelies. Ne dumja robezha lai buutu Tavs meerkjis, pasaules plashums …