2004-02-23

bullcrap

Emocija. Cilveeks shuupulii, naak kalns pretii, kalns iet prom. Shupulis klints malaa, nak virsuu bezdibenis, liekas tulinj kritiishu, tad iet prom, atpakalj zaale, pukjes un saule. Vakar man salauza chetrus pirkstus, un iespeera pa seju. Shodien liekas nav tik traki un ipahsas reetas ari nav palikushas. Viss tikai dalja atminju, kuras visas kautkur nogulsneejas, kautkur mistiskajos zemapzinjas labirintos, kur bez ipashas atljaujas (?) nevienam nav lemts iekljut. Bet skaties man ir paradijies iemesls justies labi un slikti. Man ir iemesls priecaties, bedaties, just lidzi un censties saprast. Iemesls buut tadam kads es esmu, vai tadam kads es bushu. Neba jau tikai viens iemesls sham visam minetajam lietam, bet paradijies ir viens Liels iemesls. Es ceru ka ari es kadreiz varetu tads but, vai esmu. Tikai dod ziimi. Pasaule sagriezaas un man saapeeja, jo sliktas domas arii citu praatos man kaitee. Jo kas gan ir specigaks par domu. Piedod par iepriekshejo postu dargo lasitaj, tas nebija tev. Tas bija man pasham. Kaa papiira puukji mani mistiskais stuureetaajs paraava uz augshu un lai arii ne pilnaa veejaa, tomer turos gaisaa un ir daudz labaak. Kruumi gaaja secen, lai ari nedomaju, ka tas bija atkarigs no manis. Kapec es to rakstu, tu jautaa ? shi ir mana dienasgramata, kura manas domas tiek pasniegtas a la carte, un ja tu juuti, ka tev nav tiesiibu sho lasiit, tad tikai uz tavas sirdsapzinjas ir viss, kas kadam no ta varetu izrieteet. if ever.