2004-01-26

man in (on) the moon (?) - jeb pirms 12607 dienam

kaa desmit dienas no vietas var rakstiit tikai uudeni (© john frusciante) man nav skaidrs, lai gan iespejams es tikai to vien arii daru. apgriezienu skaits mainaas pec maniem apreekiniem ar divu gadu intervaalu, un izskatas, ka pagaidam viss notiek bez iznjeemumiem. es ceru, ka beidzot shii reize bus taa, kad motors beidzot bus salaapiits un ljaus man kaa desmit dienas no vietas var rakstiit tikai uudeni (© john frusciante) man nav skaidrs, lai gan iespejams es tikai to vien arii daru. apgriezienu skaits mainaas pec maniem apreekiniem ar divu gadu intervaalu, un izskatas, ka pagaidam viss notiek bez iznjeemumiem. es ceru, ka beidzot shii reize bus taa, kad motors beidzot bus salaapiits un ljaus man lidz zilupei nokljuut laimiigaa kartaa, iilgaa (man ljoti patiik celjot tieshi pasha celjojuma deelj, ja gadijuma kads to nav ieveerojis. patiesiba es ari daljeeji uzskatu to par dziives jegu - pashu dziives procesu un dzives jeegas mekleejumu. jo nonakot pie galeja atrisinajuma mums anebutu ko darit) un patiikamaa celjaa. un ceru, ka ari lidzbraucejam bus tik pat labi. isteniibaa bez muuzikas es nevaru iztikt, lai piedod man tie, kas mani nesaprot shaja jautajumaa. taa gan bija gadiijuma doma domu jaukshanai. sicis to, pec neseniem datiem spriezhot, ir atteicies dariit, bet es neieshu vinja peedaas, un mana dienasgramata vismaz nosaciiti paliks atveerta arii tev. vai es gribu redzeet kaa juus izbarojiet peli savai chuskai ? jaa ! un man saap kreisaas kaajas muskulis, un nedaudz naak miegs. miegs naak no neaprastaami skaistas neguleeshanas, labaakaas no visaam, vismaz taja laika periodaa, ko dotaja bridi veletos atcereties. nejauciet mani ar sevi vai citiem, iepriekshejais teikums nebuut nav saprotams in the common sense, jo esmu cilveeks ar riitausmu dveeselee un duumaku praataa - man skaistums ir saprotams nedaudz savadak, un es ar to pat nedaudz lepojos. es jau nevelos nevienu apvainot, un ceru, ka ikkatraa no mums maajo kaut nedaudz lidzigu izjuutu. es miilu vasaru latvijaa, kad braucot ar velosipeedu pa lauku celju, kuram pa vidu starp mashinas iebraukatajam sliedeem aug pukjes, var dzirdeet blakus esoshaa ezera krastaa miitoshaas vardes, un pa labi esoshajaa ziedpilnajaa pljavaa kaajas trinoshos sienaazhus. kad saule silda un debesis ir dzilji zilas, kad maakonju ir tikai tik daudz cik nepiecieshams, un kad veejsh ir tikai tik daudz cik vajadzigs lai atceretos, ka tas nav pazudis. kad var atmuguriski iegaazties tai pashaa pljavaa un skatiities debesiis, nedomajot par to, ka nav laika vai ir kautkas, kas speej traucet. Kad man pieder viss pasaules laiks. Mana iesaaktaa graamata ir tur pat kur bija palikusi, pirmajaa nodaljaa. Pareizak sakot taas beigaas, bet es ceru, ka tas tiks shodien labots. Ka jau var redzeet no manas bezsakarigas rakstiishanas (kas gan ir saprotamaaka neka dazhlabad citad), ar mani kautkas nav kartiba (lai gan ir kartiba vairak … ditto). Es jums uzreiz varu pateikt - cilveeks uz meeness ir bijis, bet uz marsu vel tikai brauks, un tur vel daudz ko jaunu atradiis. Ne velti NASA tikko nesen atklaaja saules sisteemaa lielaako kanjonu tieshi tur. Un kas gan var zinaat, kas tur ir iekshaa. Sakuma Cilvekam meginot nokljuut uz meeness bija gan konkurence, gan pasha pielaistas kljuudas, kas liedza veiksmiigi finisheet, bet nu tad vienaa briidi, pec kada laicinja - tad, kad neviens to nebija gaidijis - visa pasaule redzeeja, kaa kads cilveeks runaa mazs solis cilveekam, milzigs leeciens cilveecei; un mes ieraudzijam jaunas eeras saakshanos.