2004-01-04

Aprikozhu koka saldais auglis uz mana netiiraa galda.

Nesaprotamu iemeslu deelj Kazhe ar astonju minuushu intervaalu bija paspeejis ierakstiit pie ieprieksheejaa rakstagabala veselus divus identiskus kometaarus, no kuriem vismaz viens netika cenzora aciim nepemaniitys garaam un tika dzests. Cik vienkarshi. Tagad tur ir tikai viens, un ja es sho te nebuutu rakstiijis, tad neviens nekad neuzzinaatu, ka tads gadijums ir noticies. Un visticamaak, sho te gadijumu ari tad, ja es to aprakstiishu, jau pec menesha neatceresies neviens. Nesaprotamu iemeslu deelj Kazhe ar astonju minuushu intervaalu bija paspeejis ierakstiit pie ieprieksheejaa rakstagabala veselus divus identiskus kometaarus, no kuriem vismaz viens netika cenzora aciim nepemaniitys garaam un tika dzests. Cik vienkarshi. Tagad tur ir tikai viens, un ja es sho te nebuutu rakstiijis, tad neviens nekad neuzzinaatu, ka tads gadijums ir noticies. Un visticamaak, sho te gadijumu ari tad, ja es to aprakstiishu, jau pec menesha neatceresies neviens. Ta liela dalja dziives pasliig mums garaam, un vai notikumi butu atcereshanas verti vai ne, mes tos aizmirstam, atcereedamies tikai kautkaadus ipashos, pec man nesaprotamas metodes atlasiitos. Katra minuute, kuru mes pavadam neko iipashi aspraatiigu nedarot, piemeram sezhot un domajot - kas pec idejas butu diezgan svariigi, jo cilveks nedomaa, tad nav labi - visticamaak tiks norakstiits no muzu atminjas, un pazudiis nezinamajaa. Will be cast into Void. Cik briesmigi apzinaties, ka lielako dalju dziives - to kuru mes aizmirsiisim, neviens nekad neuzzinaas, un no taas, kuru mes atceresimies visticamak uzzinaas tikai niecigu daljinju. Vai ir svariigi likt citiem uzzinaat savas dzives detaljas ? Ja mes dzivojam tikai sev, tad kada ir musu dzives jeega ? Man tas ir svariigi, atstaat peedas. Es gan nekadas pedas neatstaaju, toties censhos but tads, kas vismaz teoretiski varetu cilvekiem palikt atminjaa kaa labaaks cilveks neka vairakums nodzeerushos tipu vartruumees. Vai pat labaaks. kam vispar musu dzive ir noderiiga, ja ne mums visiem kopumaa ? (divains jautajums, kam tad vel? vai ir kadi vel citi?) Ar to es velos pateikt, ka mums jamegina dzivot pec metodes nedari nevienam ko tu negribi lai dara tev, un centies lai tevis deelj neviens nedariitu neko taadu citiem, jo pats negribetu lai dara vinjam. Un ja tas taa buutu, nebuutu neviena aizskarta cilveeka. ha! Utopija. Smiins manaa sejaa, diemzhel pasaule nav stereotipizeejama un prototipizeejama, un iznjeemumu gadijumu ir vairak, neka katalogizeejamo. Tapec lieta, kas vienam ir patikama, citam tada nav. Tada milishi ir realitaate. Limenis hard, nebus nekadu noteikumu. Bus tikai vadliinijas, pec kuram censties ievirziit praatu sliedee, kas vismaz vediis aptuvenaa gaismas virzienaa. Vai varbut labak but gaismai, kura ved citus virzienaa labaak? kas to lai zin - katra pasha dziive ir tikai pasham rokaas (neskaitot tos seshus miliardus parejo drankju, kuri ikkatraa briidii ir potencialas briesmas tev un tavai nakotnei). Vai redzi kaa es meetaajos turpu shurpu nespedams atrast kopsauceeju ? tas ir praata kautinsh. Apjukushais praats nespej aptvert informaacijas guuzmu, un kaa dumjsh beerns mezhaa vandaas turpu shurpu, kuru katru bridi gatavs apmaldiities vai iegazties kadaa akacii. Tas ir mans praats, kursh iegajis parak taalu, lai varetu kartis sashkirot pa kaudzitem, jo tas bija parsteigums uzzinat, ka karshu ir vairak, neka normaalaa kavaa. To izradas ir parak daudz lai veidotu kaudziiti, drizak veidojas chupa un bardaks uz mana galda, un man nepiecieshama asistence un svaigs gaiss. Nogurdinaats praats nav deriigs praats, tapec pec darba reti kad speju labi koncentereeties, kas man liek aizdoamties par to kas man ir svarigaks. Laiks apstaajas sheit. Es eju guleet, turpinot mociit zemapzinju, un smadzenes - kuras ka zinams miegaa darbojas biezhi vien pat aktiivaak, neka skatoties baltaa ekraanaa, gvelzhot nevienam neaptveramas mulkjiibas, telojot iedomiigu idiotu, kursh ar savu mulkjiibu un aklumu censhas izlekt citu aciis. Ta nav, es tikai mekleeju. Es vel mekleeju.