Ljoti atklaati shoreiz. Atvainojos par garlaikoshanu.
Druasmiigi naak miegs. Vispar es te domaju, cik briesmiigi gudri cilvekaa ir salikts komplekts ar vajadziibaam, kas nodroshina vinja, un citu cilveku izdzivoshanu (saglabashanos). Piemeram ignorance, viena no man necieshamakajam ipashibam isteniba ir tiiri lietderiiga - cilveks ignorejot nepatikamus apstaakljus, pieverot acis uz trauceekljiem, turpina dziivot savu tizlo dziiviiti un izpilda vieno no saviem primitiivajiem uzdevumiem - aizpilda vietu un rada pecnacejus. Vel viens piemers - lidzjutiba. Nebutu shaadu juutu cilveekos (okei, es jau zinu, ka shadas juutas musdienas tapat ir tiiri vai retums :) tad ak cik daudz mazaak mus butu shodien. Miilestiiba, lai cik arii sapigi man to nebuutu atziit, ir viens no viltiigajiem veidiem cilvekam likt radiit pecnacejus. (*Pieziime: teiksim taa, sirdii es pats shaja punkta nevelos sev piekrist. Pats sevi uzskatu par ideaalistu, un materialais pasaules uzskats ir tikai viena no teorijam, kura velpietam nav man tuvaakaa. Shis rakstelis apskata materialo pieeju pasaulei *)Galu gala pilnigi visas cilveka vajadziibas, kuras vinjam kautkada veida noteikti ir jaapmierina, grib visnh to vai ne, piemeram eestgriba, miegs, garlaiciiba, siltums, dzimumdzinja, utt utjp ir domatas tikai vienam merkim - lai izdzivotu vinsh un vinja ietekmee esoshie cilveki. Ja taa uz to visu paskataas - diezgan nozheelojami. Un ja cilveks atrodas apstaakljos, kados nevar apmierinat kadu no shim tieksmeem, tad cilveka kjermenis liek par to maniit ar arvien ekstremaku izpasmju palidzibu - piemeers - es! Tagad tikai atliek uzmineet kas manii (teiksim taa, uzreiz atmetiet fiziskas vajadzibas) netiek pildiits pec plaana, lai saprastu kapec es pedeja laika esmu tik depresiivs. Turklaat tas fucking necieshamais ir tas, ka es to nespeeju kontroleet, un nav nekaa ko es varu dariit, lai no ta izvairitos. Jaiemacas beidzot sevi kontroleet visos liimenjos. Joga vai kas tamlidzigs.