Klikt. Un vinsh saaka ruukt.
Un tagad taa es skatos uz savaam rokaam, taas izskatas nogurushas un pelecigas. Brilles uz deguna staav shkiibi, un tas ir parklatas ar netiirumu kaartu. Rokas kustas kaa pashas no sevis, nedodu es taam komandas, tas vienkarshi rosaas pashas. Klaviatuura klusinjam klab, un aciis kozh spilgtaa ekraana gaisma. Kartejo reizi sajuties diivaini es atkal izdomaju. Un tagad taa es skatos uz savaam rokaam, taas izskatas nogurushas un pelecigas. Brilles uz deguna staav shkiibi, un tas ir parklatas ar netiirumu kaartu. Rokas kustas kaa pashas no sevis, nedodu es taam komandas, tas vienkarshi rosaas pashas. Klaviatuura klusinjam klab, un aciis kozh spilgtaa ekraana gaisma. Kartejo reizi sajuties diivaini es atkal izdomaju. Kaut gan laikam tomer ieprieksheja teikuma peedeejaa vaardaa priedeeklis bija lieks. Vai tiesham man muzham bus jaatiistas nezinjas tiiklos, purvaa lidz celjiem ? Pasaule gaazhas man virsuu. Bet netraapa. Veel. Sededams pie loga es veeroju pa ruuti ritoshaas lietus laasiites, kas ik pa briidim apeed viena otru, lai veidotu straumiiti, kura jau nakamaja briidii pazuud un kada citaa loga malaa izveidojas cita. Aaraa viss ir peleeks un tukshss, neredzu cilveekus - tikai pelkjes, kuras pilieni paleekdamies veido siikus vilniishus un apliishus. Melna vaarna savaa veesajaa ignorancee aizpeld pa gaisu man garaam un noseezhas uz lampas staba gala. Saak saapeet delnas, un vietaas, kur cilveeki filmaas parasti sev parvelk ar zhileti man ir paradijushaas sviitras. Galdam ir asa mala. Jutos pilniigi bezspeeciigs, atslaabis un atsleedzies, nejuutu neko, viss tikai praataa. Domas jaucaas, maisaas - kaa putnu bars melnajaas debesiis, ik pa briidim sajaucas kopaa, tad izkliist, tad atkal kopaa baraa, tad pazuud un ta vislaik. Brizhos kad taas ir kopaa, es kautko pierakstu, bet liekas, ka varbut tieshi otradak. Vai but normalam mulkju pasaulee nenoziimee but vienam no vinjiem ? Bet kur ir mulkju pasaule, un vai gadijumaa es neesmu visu parpratis ? Paskatijos velreiz aaraa, un sapratu, ka nevar but ne runas par mulkjiem, jo ielas ir tukshas. Atkal domas mainija savu virzienu, un baraa apseedaas slapjajaa zaalee. Visi sezh majas un skataas fabrikas koncertu / futbolu. Laikam tomer nebiju kluudijies. Divaini, bet pats biju viens no tiem, kas skatijas abus. Vai ari es leenaam diskonekteejos no savas apzinjas ? Droshvien tas taa nebuus, iespejams es arvien vairak ar to sapluudiishu un atsleegshos no arpasaules, bet ne otradak. Slimiiba cilveeku galiigi sabojaa. Uz briidi. Bet tad es atkal celjos kajas un esmu labaaks ka ieprieksh. Restaureejies. Paskaties zem mana jaunaa kraasojuma, un redzeesi, ka tas ir uzklaats uz nopleestaam tapeteem. Tomer tikai plagjiaats. Domas no zaales bija pazudushas, un kaa peles ieskreejushas kanalizaacijaa - tur kur vairums nekad neiet. Tur tam patika vislabaak. Es paarlocijos uz puseem, apskatijos astonjdesmit vienu graadu pa kreisi no polaarzvaigznes un saprastu, ka rakstu nepareizajaa laikaa. Iesaaku itkaa ar tagadni. Vai ne taa ? Vai netaa ? Vardi lipa kopaa un dalijaas, un dara to vel joprojaam. Kaa teiktu slavenais Dzons Smits no skotlendjarda morga, es esmu nedaudz iegaajis mezhaa. Varbut tur ir jaukaak ? Vismaz mieriigi. Laacis nokoda man kreiso ausi un es uzraapos priedee. Bez steigas. Lacis bija jau aizgaajis. Izskatijas apmierinaats. Ar personigo dziivi, gimeni un darbu. Priede saak liekties, un man liekas es tulit kritiishu, ja vien nepiespradzeshos stingraak. Dzenis sabijaas un izraavis knaabi no stumbra, aizlidoja uz beerzu. Es ataakjeejos un kaapu lejaa. Ieshu maajas. Pa celjam ieveeroju, ka meeness bija sarkanaa kraasaa, un ka kabataa esoshais kartupelis bija saacis spiest, tapec izmetu to aaraa. Plaanpraatibas kraajuma parpilniiba saaka mani kaitinaat, tapec es kartupelja vietaa kabataa iebaazu galvu un gaaju guleet. Visu gaishu mani miiljie, manis isteniba sheit nemaz nav.