2019-04-30

Divas Korejas

Ja nejauši esi te iemaldījies, zini, ka raksts vēl top un tiks papildināts. Tāpat vēl nav ieliktas bildes. Uzgaidi pāris dienas lūdzu :)

Busana

Kaohsiung pilsētā īpaši neiegriezāmies, tikai izskrēju aplīti pēc skaidrās naudas, ar kuru nopirkt vilcienu biļetes līdz lidostai. Lidojām trīs stundas ar AirBusan, kurš mūs pa tiešo nogādāja Busanas pilsētā. Es zinu, ka latviski laikam jāsaka Pusana, bet tas šķiet jokaini un nepareizi, turklāt, kā skatos, pat Diena un Delfi raksta “Busana”, tāpēc atvainojos, bet es arī tā darīšu.

Biļete lidojumam no Taivānas uz Koreju vienam cilvēkam maksāja aptuveni 100EUR.

Lidostā biju pieteicies saņemt SIM karti, kuru, laika taupīšāna nolūkā, biju nopircis internetā, jau aizpildot prasītos pases datus, lai to nebūtu jādara lidostā. Atlika atrast pareizo kiosku un saņemt SKT Roaming SIM karti.

Bijām nonākuši jaunā valstī!

Spriežot pēc skatiem no vilciena loga, laiks Korejā bija apmācies un manāmi vēsāks. Patiesībā, šis pirmais iespaids arī kopumā raksturoja iespaidus Korejā, ja salīdzina ar Taivānu. Arī cilvēki pēc sejām bija “apmākušies un manāmi vēsāki”.

Pirmā naktsmītne šeit mums bija viesnīca, tuvu pilsētas aktīvajam centram, kājāmgājiena attālumā no liela iepirkšanās centra. Pati viesnīca bija vienkārši fantastiska, kontrastējot ar dārgajām un ne īpaši foršajām Taivānas viesnīcām, šeit istaba bija milzīga, skaisti dekorēta un eleganti izgaismota. Es pat gribētu teikt, ka viena no foršākajām viesnīcu istabām, kur gadu laikā ir būts.

Viesnīcas pirmajā stāvā gan nebija nekādas grandiozas recepcijas, kā mēdz būt hoteļos ar sliktākām istabām, taču tur neliels atradās pārtikas veikals. Tas izcēlās ar to, ka tajā nebija pastāvīgu darbinieku, tas bija pašapkalpošanās un pašapmaksas veikals. Reizēm palīdzību sniedza kāda no viesnīcas darbiniecēm, taču veikals bija pieejams arī apmeklētājiem no ielas, līdz ar to likās nedaudz jocīgi, ka tu tādā “Narvesenā” viens pats paņem visu ko vēlies, noskenē, samaksā un aizej. Nav pat dusmīgs apsargs, vai vērotāja tante, kā pie mūsu pašapkalpošanās kasēm.

Bija jau pienācis vakars, tāpēc neko diži prātīgu vairs nedarījām, lielie plāni bija paredzēti nākamajā dienā.

Cēlāmies agri, kā parasti, nopirkām rīsu trijstūrīšus un devāmies meklēt autobusu. Šodien Nora bija izplānojusi doties pārgājienā pa piekrasti. Braucām uz Busanas apskates objektu, Oryukdo Skywalk, no kura sākās pārgājiena taka. Pirmie novērojumi par pašu Busanu, pilsēta plašāka, lielākas mājas, nedaudz tīrāka un modernāka. Virs gājēju trotuāriem nav pārkares, kuras Taivānā bija visur, acīm redzot šeit nemēdz būt tik karsti, lai vajadzētu ēnas. Uz ielām nav aktīvas ēdienu tirgošanās, galvenokārt moderni lielveikali.

Oryukdo Skywalk atrodas nedaudz nostāk no centra, taču aizbraukt turp nav sarežģīti - atliek uzinstalēt Kakao Map un sekot instrukcijām. Aplikācija dod precīzus sabiedrisko transportu atiešanas laikus līdz sekundēm. Interesanti, ka Korejā Google pakalpojumi ir praktiski nelietojami. Karte ir neprecīza un nesatur transporta informāciju, tāpēc jālieto uzņēmuma “Kakao” produkcija, kura gan par laimi ir daļēji angliski. Vienīgā problēma bija normāli atrast, kur paēst, tur nu gan Google tipiski ir daudz labāks.

Objekts uz kuru atbraucām atrodas uz klints. Tas ir stikla tiltiņš, kas ļauj nelielu aplīti izstaigāt pāri klints malai. Interesanti, ka šis ir ļoti organizēts un labiekārtots izklaides pasākums, laipns apsargs izsniedz mīkstas samta čības, lai nebojātu stiklu. Taču neskatoties uz to visu, apmeklējums ir bezmaksas. Skats ir skaists, taču, līdzīgi kā Japānā, arī Korejas piekraste ir tāda vairāk skarba un drūma. Grūti pateikt kāpēc tā šķiet, bet tāda sajūta rodas.

Tālāk devāmies cauri ārkārtīgi skaistiem un labiekārtotiem dārziem, uz dabas takas pusi. Izrādās, ka arī taka šeit ir maksimāli labiekārtota. Par pārgājienu to var nosaukt varbūt tikai noejamā attāluma sakarā, taču citādi … pati taka visā garumā ir ar margām, turklāt ir pārsegta ar kaut ko līdzīgu paklājam (lai neslīd un lai nebojā zemsedzi). Viegls šis pārgājiens noteikti nav, jo mēdz būt gan stāvi kāpumi, gan sarežģītāki posmi, gluži trepes šeit nav ierīkotas. Kaut kur pusceļā satikām saldējuma tirgotāju, kurš ārkārtīgi jaukā veidā reklamēja savu produkciju - ar tādiem kā saucieniem un dziedošu aicinājumu.

Kas vēl interesanti, ka taka bija ļoti apmeklēta. Gandrīz nevienā brīdī nebija tā, ka mēs ietu vieni. Visu pārgājiena laiku notika konstanta gājēju plūsma abos virzienos, turklāt, tā kā taka ir visai šaura, bieži vajadzēja spraukties garām pretī nākošajiem. Praktiski visi gājēji bija pusmūža vai vecāki, turklāt ģērbušies spilgtās pārājienu drēbēs, teju vai sacenšoties, kuram būs vairāk “outdoor” tipa aksesuāru un dažādu loriņu.

Kopā gājām kādas trīs stundas un finišējām ap pusdienu laiku, taču nekādas ēšanas - tā kā šeit nebija paredzēts dzīvot ilgi, bija vēl jātiek uz citu apskates vietu Busanā, laiku izmantojot pilnībā.

Atkal jau sakombinējām dažādus autobusus un braucām cauri visai pilsētai uz otru galu, apskatīt Haedong templi. Izkāpuši no autobusa nu gan momentā atradām kādu nūdeļu ēstuvi un beidzot paēdām, pēc garās staigāšanas noguruši un gaužām izsalkuši.

Haedong templis laikam skaitās pats populārākais Busanas apskates objekts, tāpēc tur cilvēku bija ļoti daudz.