Fabrika Robinsona salā
Ņemot vērā, ka esam pārvākušies uz jaunu dzīves vietu, sāku pētīt rajona vēsturi. Īpaši mani saistīja tas, ka ļoti bieži internetā un citur ir minēts, ka mūsu pagalmā atrodas saglabāts rūpnīcas Aurora skurstenis. Ņemot vērā, ka Aurora ir padomju laika rūpnīca, senais skurstenis noteikti nav no Auroras. Tad nu sāku pētīt vecos laikrakstus, kartes un citu internetā atrodamo informāciju, līdz nupat esmu visai drošs, ka 99% no interesantākajiem faktiem izdevies apkopot visai precīzi.
1816. gadā, pasta komisārs H.C. Saur iznomā māju uz savas zemes, blakus kāpām, pretim Marijas dzirnavu dīķim, teritorijā, tautā sauktā par Robinsona salu. Šajā laikā bieži atrodami sludinājumi, kur rajons otrpus Māras dīķim, iepretim Altonas muižai (šobrīd O. Vācieša muzejs), tiek saukts par Robinsona salu “blakus kāpām”.
1833. Šī brīža Cieceres ielas vietā tiek izveidota Lēzevica vadmalu manufaktūra, kuru 1836. gadā Georgs Frīdrihs Tanks (Tanck) nopērk un atklāj tur audumu krāsošanas darbnīcu.
1840. gada sludinājumā lasāms, ka Sardīnijas Konsula Tanka darbnīcā, netālu no Altonas muižas, tiek piedāvāti dažādu krāsu vilnas audumi, arī patiesi zilā krāsā (un citās).
1842. gadā kāds ievietojis sludinājumu, ka viņam nozagts mētelis un citas dārgas mantas, atdodamas pret atlīdzību Grāvenhofā, Tanka rūpnīcā, netālu no vecā Nometņu laukuma (tas ir Stradiņu slimnīcas virzienā).
1843. gadā minēts, ka bijušās Tanka darbnīcas telpas tiek iznomātas, acīmredzot audumu bizness nav aizgājis.
1861. gadā šo teritoriju iegādājas brāļi Holmi un sāk šeit būvēt arvien plašāku audumu rūpnīcas teritoriju.
1900. komanditsabiedrība Holms & Co. pārtop par A/S Rīgas Vilnas Izstrādājumu fabriku. Dažus no rūpnīcas korpusiem 1901. gadā projektē slavenais arhitekts [Vilhelms L. Bokslafs][3], kura citi darbi ir arī Āgenskalna un Čiekurkalna ūdenstorņi, Jaunmoku pils, Mākslas akadēmijas ēka utt. Šajā laikā top arī šodien saglabājušies rūpnīcu korpusi un skurstenis, kurus var redzēt šajos attēlos:
1927. gadā vairākas avīzes raksta par fabrikas vēsturi un ka tā pirms kara nodarbinājusi pat 600 cilvēkus, taču atkopšanās pēc kara nav viegla. Tajā laikā strādā vien 120 darbinieku. Tomēr atjaunošana nav bijusi veiksmīga, jo 1930. gadā teritorijā sāk saimniekot A/S Nordeķu Tekstilmanufaktūra. Arī tai neveicas un divus gadus vēlāk sākas baumas, ka fabrikas teritoriju vēlas atpirkt Rīgas pilsēta, lai ierīkotu nespējnieku patversmi. Vairākus gadus presē risinās skandāls par to, cik rentabls ir šāds darījums, līdz otrais pasaules karš jebkādus darījumus pārtrauc.
1940. gadā laikraksti vēsta, ka “Jauna dzīve bijušās «Holma» fabrikas korpusos”. Ar vieglās rūpniecības tautas komisāra K. Šica rīkojumu apvienoti šādi nacionalizētie tekstiluzņēmumi: «Sarkandaugavas Audums» (bij. Delka) , «Sarkanā Atspole» (bij. Zalgalers) un Rīgas tūku fabrika, jaunajā adresē M. Nometņu 16
1944. gada 19. septembra naktī bijušā Holma tekstilfabrikas teritorijā Mazajā Nometņu ielā 16, pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā četrdesmit 16—17 gadu veci latviešu jaunieši, kurus Nacistiskās Vācijas okupācijas vara bija prettiesiski iesaistījusi gaisa spēku palīgdienestā. Interesants fakts, šajā adresē un šajā uzlidojumā gājis bojā arī mans vectēva brāļadēls un izglābies mans vectēvs. Biju visai pārsteigts, uzzinot, ka tas risinājies tieši tur, kur šobrīd rakstu šo tekstu.
“1947. gada pirmajā pusgadā šeit vēl nebija ne jausmas no zeķu fabrikas. Vācu fašistu sagrautajos korpusos auroja vējš. Šķietami «neatkarīgas» Latvijas laika šeit atradās tekstilkombinats «Atspole». Tas piederēja ārzemju kapitālistam vācietim Holmam, kas ekspluatēja latviešu darbaļaudis, pārstrādājot angļu vilnu. Fašisti kombinātu izlaupīja, aizvedot visu tā iekārtu. Viss šeit bija tukšs un mēms. Tikai putni bija paspējuši savīt lizdas pie sagruvušo griestu sijām. Bet tad pēkšņi 1947. gadā šeit radās dzīvība. leradās celtnieki. Vieglās rūpniecības ministrija deva iekārtu.”
— (citāts no 1950.03.16 Padomju Jaunatne)
Aurora ar šādu nosaukumu dzimst 1948. gada 24 februāri
1960. gadā Aurorai tika pievienota zeķu fabrika Kosmoss, kā rezultātā Aurora kļuva par vienīgo zeķu ražošanas uzņēmumu Latvijā. Tā bija savam laikam moderna fabrika ar zeķu adīšanas, šūšanas un apdares iekārtām. Fabrikā tika ražoti vairāk kā 80 zeķu izstrādājumu veidi.
1999. gada jūnijā no maksātnespējīgās A/S Aurora SIA Aurora Baltika nopirka zeķu fabriku ar tādu pašu nosaukumu un atsāka zeķu ražošanu. Tomēr vēsturiskā fabrikas vietā tā neatradās ilgi, jo veļas un zeķu ražotājs SIA Aurora Baltika savu darbību 2006. gada pārcēla uz Ogri. 2006. gadā tiek paziņots par teritorijas attīrīšanu jauna dzīvokļu kompleksa būvniecībai. Arhitektu biroja Sīlis, Zābers un Kļava izstrādātajā projektā saglabā veco Holma rūpnīcas skursteni un vēsturisko ķieģeļu mūra sienu Liepājas un Mazās Nometņu ielas stūrī.
Diemžēl nesen uzzināju, ka pārējos Bokslafa projektētos rūpnīcas fragmentus tomēr paredzēts nojaukt.
