Ceļotprieks

Dīvaini, taču līdz aptuveni 23 gadu vecumam man nebija nekādas īpašas vēlmes ceļot. Biju ieņēmis prātā domu sākumā apceļot Latviju, tāpēc daudz braucām ar velosipēdiem, vēlāk ar auto, īpaši no Latvijas neizbraucot. Darbā biju bijis dažos komandējumos jau iepriekš, taču tā pa īstam asinis uzsita brauciens uz Singapūru 2006. gadā, kad sapratu, ka pasaule ir liela un interesanta, un ka beidzot ir pienācis laiks to izpētīt.

Protams, grūti būtu realizēt tik daudz braucienus tikai atvaļinājumu laikā, liela daļa ir komandējumi, kuros gan parasti ir arī dažas brīvas dienas lai apskatītu tuvāko apkārtni, vai pat aizbrauktu kaut kur uz laukiem.

Tā kā esmu sasniedzis tādu kā jubilejas skaitli, nolēmu uzrakstīt dažus vārdus par katru no valstīm (vai drīzāk teritorijām, zinu, ka divas nav valstis) kurās esmu bijis. Dažās esmu bijis daudz reižu, tāpēc bija grūti izdomāt ko konkrētu, tad nu iekļāvu pirmo kas ienāca prātā. Tās ir nejaušas domas, tie nav ne labākie, ne sliktākie mirkļi, tikai veltījums, vai pateicība katram no ceļojumiem, kuros man tik ļoti ir palaimējies piedalīties.

Argentīnā es braucu ar pasaules vecāko metro un skatījos pavisam trakas tango dejas šaurās ieliņās. Austrālijā ēdu “pasaules garšīgāko pīrāgu”, samīļoju Koalu un vēroju saulrietu zelta krastā. Austrijā man sveša tante uzdāvināja džemperi, kurš man ir vēl šodien. Beļģijā es meklēju filmā redzētu torni, taču atradu pasaulē garšīgākos kartupelīšus. Brazīlijā es redzēju pilnīgi trakus Olodum bundziniekus un okeānā peldēju gan saulrietā, gan saullēktā. Bulgārijā mani cienāja ar Tarator dzērienu un es naktī meklēju kastītes netālu no Policijas patruļas. Kambodžā mēs peldējāmies baseinā uz jumta, salijām Ankoras templī un gandrīz nejauši izņēmu no bankomāta 800’000USD. Ķīnā ar vilcienu vienā virzienā braucu piecas stundas, pretējā – vienu stundu. Kolumbijā saplīsa taksometrs, paziņas aplaupīja un mēs nelegāli ielauzāmies svešā hotelī un izmantojām baseinu. Čehijā Pilzenes pagrabā nogaršoju pasaules garšīgāko alu no gigantiskas koka mucas. Vācijā dzīvoju dzīvoklī pie ebreju-ukraiņu tantes ar kuru sarunājos vāciski. Ekvadorā braucu pārbāztā autobusā, uz kuru aizveda nejauši sastapts vīrietis, kurš mums izmaksāja biļetes. Ēģiptē braucu gan ar kamieļiem, gan džipiem. Spānijā bija tik karsti, ka uz lieliskām tapām uzdzērām daudz alu un gandrīz neatradām ceļu uz hoteli. Igaunijā uzkāpu Munameģī un dažos citos kalnos. Somijā iegāju īstā somu pirtī. Francijā noberzu pēdas un tāpēc dienā izbraucu ar desmit velosipēdiem. Lielbritānijā apēdu pasaulē dārgāko snikers un tad apmaldījos privātmāju rajonā. Gibraltārā šķērsoju aktīvas lidostas skrejceļu. Honkongā piedzīvoju Blade Runner pilsētas panorāmu realitātē. Horvātijā nesaslimu ar vēdergripu, bet izpeldējos akvaparkā. Ungārijā nakšņoju dīvainā padomju stila kempingā ar simtiem vietu, pēc tam šķērsojām valsti pa kvalitatīvāko šoseju kādu nācies redzēt. Indonēzijā apstaigāju vulkāna krātera malu. Indijā, līdzīgi kā filmās, skrēju pakaļ vilcienam, līdz mani ierāva vagonā. Itālijā dzēru vīnu uz terases, izbaudot saulrietu. Japānā vienu reizi nakšņoju simtgadīgā namā, otru reizi nakšņoju simtgadīgā graustā. Laosā kāpu kalnā un ēdu bumbai līdzīgu gurķi, kuru nerunīgs džeks iznesa no meža. Lietuvā nopirku savu pirmo fotoaparātu. Latvijā dzimu un augu. Marokā klepoju no dūmiem, kas radās sadegot desmitiem aunu galvu. Meksikā gāju tur kur neļāva, bet izdzīvoju. Mjanmā kratījos smagās mašīnas kravas kastē, lai nokļūtu pie simtiem gadus zeltīta akmens. Nīderlandē skaistā puķu tirgū ēdu ņammīgas vafeles. Nigērijā gulēju cietā gultā, redzēju melnu Maiklu Džeksonu un ar rokām ēdu metrīgu zivi. Peru redzēju zombiju gājienu. Filipīnās nogriezu matus par vienu eiro. Polijā nopirku skapi. Portugālē atradu sāls baseinus. Rumānijā izbraukāju gan pa romiešu, gan komunistu ceļu. Singapūrā iemīlējos Āzijā un bēgu no krāpniekiem. San Marino iekļuvu krusā. Serbijā divas reizes braucu uz Nowy Sad, jo nakšņoju paradīzes dārzā. Slovākijā dzīvoju deviņstāvenē un secināju, ka filmā viss bija pareizi. Zviedrijā apmaldījos perfektu ikea namiņu rajonā. Šveicē neredzēju nevienu kalnu, jo bija migla. Taizemē ar velosipēdu izbraukāju laukus un Nora dabūja saules dūrienu. Turcijā pa šosejas vidu gāju uz pilsētu un kāpu stāvā pilsētas mūrī skatīties saulrietu. Ukrainā ēdu Banošu un stīvējos ar autoservisa darbinieku. Amerikā redzēju līdz šim skaistāko dabu.  Vjetnamā iemācījos braukt ar motorolleri un uzkāpu kalnā nesatiekot nevienu tūristu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *