Filipīnas un Indonēzija
Ja Indonēzijā jau reiz biju bijis un vulkāna krāterim pa perimetru nostaigājis, Filipīnās biju pirmo reizi. Šis bija komandējuma brauciens, tāpēc nekādu diži lielo piedzīvojumu nebija, taču dažas bildītes ko parādīt man ir.
Likās interesanti, ka Filipīnas ir tik ļoti kristietiska valsts, veikalos neskanēja “Last christmas”, bet baznīcas stila mūzika. Vēl interesanti, ka spāņu kolonizācijas dēļ, ļoti daudz kas ir spāniski. Liela daļa cilvēku vārdu ir “Manuel”, “Rodriguez” un tamlīdzīgi. Manila ķīniešu rajons, kuru redzēju visvairāk, nekādu labo iespaidu neatstāja, diezgan netīrs un haotisks. Cik no vietējiem varēja noprast, ja uz Filipīnām doties atvaļinājumā, tad pa taisno prom no Manilas, uz kādu jaukāku pilsētu (vai ārpus tām), kuru tur esot gana daudz.
Tā kā esmu kritis tādā kā kafijas mānijā, vairākas reizes apmeklējām interesantas kafejnīcas. Filipīnās šķiet daudz kur lieto sifona kafiju, kuru mēģināju pirmo reizi.
Indonēzijā biju Yogyakarta pilsētā, kas ir daudz jaukāka par Džakartu. Šeit brīvajā dienā bijām uz Merapi vulkānu, kurā gan augšā nekāpām, taču ar džipu izbraukājāmies pa tā darbības atstātajām pēdām – lavas laukiem un vulkānisko putekļu ceļiem.
Reizēm šajos braucienos ir ļoti maz brīvā laika un pārsvarā ir daudz darba un stresa, taču pat ja nav brīvu dienu, galvenā vērtība ir cilvēki un kontakts ar vietējiem. Ir tik interesanti uzzināt citu kultūru nianses un vietējo vēsturi. Otra foršākā lieta ir ēdiens – vienmēr cenšos izmēģināt vietējos ēdienus.